Vienā teikumā vērotājs no malas Amerikas Neatkarības dienas svinības var nosaukt par vienu lielu izēšanos.
Vienā teikumā vērotājs no malas Amerikas Neatkarības dienas svinības var nosaukt par vienu lielu izēšanos. Un kā ne, ja Čikāgas centrā Dauntaunas rajonā pie Mičiganas ezera debesskrāpju piekājē trīs apjomīgu kvartālu garumā un divu platumā, neskaitot ezera pludmali, izvērsušies 64 ēstuvju paviljoni un, kā vēsta programma, savu prasmi rāda lielpilsētas labākie pavāri. Un tā – vairāk nekā nedēļas garumā, no 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Darbdienas beigās cilvēku pieplūdums ir tik liels, ka, liekas, pat adatai vairs nav kur nokrist. Pārvietošanās ir ierobežota, tāpēc sanākušie sameklē vietu Grānta parka zālājā, pie rožu krūma noklāj sedziņu vai apsēžas uz līdzpaņemta ķebļa un nomēģina turku, itāļu, grieķu, sicīliešu, Āzijas, meksikāņu, arī poļu un citu virtuvju piedāvājumus. Pārnākot mājās, jāsecina, ka biežņā drēbes no vienas vietas «uzlabotas» ar dažādām mērcēm un ēdienu piedevām.
Bet neba bez pamata amerikāņi uzskatāmi par lielākiem izēdājiem nekā latvieši, pat televīzija pirmajā pēcsvētku dienā, apkopojot pasākumu bilanci, vēsta, ka svētkos apēsti vismaz 140 tūkstošu tītara kāju un 160 tūkstošu picu (protams, amerikāņu izmēra, ne Jelgavas ēstuvēs nopērkamo). Savukārt stiprais alkohols ir aizliegts – pie ieejas tiek pārbaudītas nācēju somas. Pa kādam dzēriena traukam tiek arī atrasts (vairāk pusaudžiem), un tas aizceļo uz miskasti. Tiesa, dažviet ir nopērkams alus, taču turienes alus nav alus. Bet iereibuši cilvēki ir liels retums.
Svētkos parasts iepirkties nevis par naudu, bet par biļetēm vai taloniem, kas pret dolāriem (1:1,5) visērtāk samaināmi lielveikalos.
Bez ēšanas pietiek arī visa kā cita. Svētku programma iespiesta 26 lappušu žurnālītī, un no rīta līdz vakaram tiek piedāvātas dažādas izstādes, koncerti uz septiņām skatuvēm, daiļlēkšana un tramplīnlēkšana no iespaidīga augstuma tikai metrus trīs dziļā baseinā. Tāpat kā baseins, arī ūdens atrakcijas, panorāmas ritenis un citi karuseļi uzstādīti tieši uz ielas vai parkā uz svētku laiku. Pretī parkam Mičiganas ezera krastā ierīkota kuģīšu piestātne, lai dotos atvēsinošā izbraucienā. Un kur vēl neskaitāmās loterijas un laimes rati. No ēstuvēm un atrakcijām nedaudz pasargāta liekas vienīgi Bakingema strūklakas apkaime. Ja var ticēt dzirdētajam, tā esot lielākā pasaulē (divas reizes pārspējot Versaļas pilsdārza strūklaku Francijā) un uzturēšanas ziņā – dārgākā. 1927. gadā uzceltu, to pilsētai kā piemiņu par savu brāli finansistu dāvinājusi Bakingema kundze. Strūklaka izmaksājusi 750 tūkstošu dolāru.
Izrādās, arī amerikāņus vēl kaut kas var pārsteigt. Un tas ir Austrālijas gaisa balets. Astoņi gaisa asi, aiz potītēm piesprādzējuši kājas pie lokana koka, pēdas atbalstot pret metāla āķīšiem, mūzikas pavadījumā divstāvu mājas augstumā dejo gaisa dejas. Koki ir tik līgani, ka dažkārt dejotājs nonāk pa pusei horizontālā stāvoklī, ka pat elpa aizraujas. Vienreizēji!
Taču vareno galveno uguņošanu, kas notiek 3. jūlija vakarā, tā arī neizdodas redzēt. Kaut tolaik no norises vietas esam kilometra attālumā, uguņošanu biezā kārtā klāj miglai līdzīgais smogs.
