Visu ziemu tas bija ēdis un pavasari sagaidīja pilns cerību un prieka… Mani pirksti nejauši skar grāmatu, bet tajā – vārdi par idilli un par to, kā idilli var sabojāt.
Visu ziemu tas bija ēdis un pavasari sagaidīja pilns cerību un prieka…
Mani pirksti nejauši skar grāmatu, bet tajā – vārdi par idilli un par to, kā idilli var sabojāt.
Neviens jau man neliedz lepoties ar sevi un savām izjūtām. Manā pasaulē tik ļoti daudz vietas, tik daudz, ka sirds mana lido trīs dienas, līdz atkal nonāk tepat – starp pārējām manām sirdīm.
Šeit biju iecerējis iekārtot savu neatkarīgo optimisma aģentūras kantorīti. Taču visu manu pasauli pārņēmuši krūmi (par ironijkrūmiem tos sauc). Pats sēžu ieaudzis kā kupica. Ļoti latviski. Te pēkšņi manas mazmeitas jautājums:
– Vai divdesmitajā (gadsimtā – G.P.) mūsu Dižestrādes Universāls reāli konstruējās kā novājināta dzīvnieka ribas?
– Nē, taču. Tas tik tāds avīžu slengs, – rezignēti paskaidroju.
– Toreiz dominēja cits komunikēšanās stils. Vai par eifēmisma laikmetu neko neesi dzirdējusi? Slēpšanās aiz vārdiem bija aktuāla nepieciešamība. Reāli jau nekāda «novājināta dzīvnieka» nebija. Tikai pļava. Tās vidū uzslietas celtniecības stalažas un satrunējuši soliņi. Mūsu Universāls toreiz nevienam pat sapņos nerādījās. Bijām līdz pazemojumam atkarīgi no laika apstākļiem, mākslinieku untumiem, menedžeru un finansu diktāta un blēdībām, pats galvenais – no popkultūras monstra. Tikai krietni vēlāk, par mūsdienu sociālētiskās formācijas fundamentu izvirzot POLITKULTŪRU, mums izdevās pacelt Dižestrādes Universālu (DU). Prioritātes līmenī. Un tas viss – pateicoties Lielajai valsts dotācijai (LVD), šiem miljoniem, Lielajai kultūras vērtību rotācijai (LKVR) un Dižajai punktu sistēmai (DPS).*
Tieši DPS ir mūsu labklājības mietsakne.
Nekādas radu būšanas, sarkanas vai zaļas apliecības – tikai DPS ļauj mums sponsorēt lielāko pilsētas uzņēmumu reklāmas kampaņas, regulāros ierēdņu un tautas kalpu oficiālos pieredzes apmaiņas braucienus uz citām DPS līgas valstīm, kā arī ļauj atbildīgos amatos ielozēt tikai «kalpiem» atbilstošas personālijas.
– Bet kā jums tomēr izdevās uzveikt to monstru, to popkultūru? Toreiz.
– Mēs to nemaz neuzveicām. Monstrs iemīlējās politkultūrā. Un, kamēr sirds asiņo, varam mierīgi dzert tēju. Varam krāt punktus. Jo vairāk punktu, jo dižāka mīla un otrādi.
Tāda bija mūsu vakardienas saruna. Bet šodien mazmeita atkal atnāk uz maniem ironijkrūmu džungļiem un nolasa «jocīgu dzejoli» (tieši tā viņa to arī pieteica):
Pie Lielupes
Vakara saule.
Karodziņi vējā
Plīvo.
Aiziet augusts,–
Kas tam padomā?
Savāda šī ķīmija,
Savāda smarža,
Kaut upe
Joprojām rāmi
Plūst,
Lūst koki
Vējā,
Sirds…
*DPS darbojas tā, ka katram iedzīvotājam pasei līdzīgā grāmatiņā jākrāj punkti par savu sociālētiskās kultūras rotācijas ainu. Tā, piemēram, vienam DU apmeklējumam atbilst 1 punkts. Savukārt 10 punktu dod tiesības piedalīties zemākā līmeņa ierēdņu amatu izlozē. Ar 40 punktiem grāmatiņā var iegūt pašvaldības deputāta mandātu.
