Jelgavniece Agita Ūbele ir nogājusi Santjago
ceļu divas reizes. Vispirms 2017. gadā noiets 800 kilometru garais franču ceļš
no Saint Jean Pied de Port uz Santjago de Kompastela, kuru viņa veica 34
dienās. Otrs, “Coastal Way”, iets 2019. gadā no Porto līdz Redondelai, 10
dienās pieveicot ap 250 kilometru. Tagad Agita aktīvi darbojas Latvijas
Sv.Jēkaba ceļa asociācijā, veidojot Santjago ceļa posmu Latvijā.
Bija
iestājusies zināma dzīves rutīna
“Katram tas stāsts ir citādāks, domāju, cik cilvēku, tik
stāstu. Es visu mūžu esmu paļāvusies uz sevi, tā esmu mācīta un arī
darbavietās, kur strādāju, vienmēr domāju piecus soļus uz priekšu. Taču dzīvē
reti notiek tā, kā saplānots.
Mans stāsts sākas 2009. gada krīzes laikā, kad darba ziņā
visu sāku no nulles. Pēc izglītības esmu siltumtehnikas inženiere, tā ir ļoti
specifiska lieta, un brīdī, kad paliku bez darba, bija jāsāk domāt, ko tad vēl
varu darīt. Mēģināju strādāt dažādās jomās, līdz nonācu Rīgā loģistikas nozarē.
Tagad esmu sapratusi, ka man patīk sākt lietas no nulles. Tā dziļā krīze
palīdzēja saprast, ka tam var tikt pāri un dzīve nebeidzas. Vairs nav bail visu
sākt no jauna.
Vēlāk sākās nesaprašanās privātajā dzīvē. Es nokristījos, jo
likās, ka tas palīdzēs, bet nekas daudz nemainījās. Bija iestājusies zināma
dzīves rutīna – celies, brauc uz darbu, tad ir bērni un vecaistēvs, kas jākopj,
saproti, ka kaut kas ir jāmaina, bet tu netiec no tā riteņa ārā. Kad izlēmu iet
Santjago ceļu, man bija bail, bet domāju – ja iziešu tam cauri, varēšu varbūt
savu dzīvi pagriezt par 180 grādiem.
Visu rakstu lasiet 10.septembra “Zemgales Ziņās”
Foto: no personīgā
albuma un Iveta Pavziniuka
