“Šīs
telpas mani gaidīja,” teic Ieva Jurka, jauna keramiķe, kas
pārcēlusies prom no Rīgas, lai Bērzē atvērtu keramikas
darbnīcu.
–
Prieks redzēt tik jauku un gaišu vietu Bērzē!
Šī
ir mana keramikas darbnīca, kas ir Lauku atbalsta dienesta akceptēts
projekts, kuru sāku īstenot šī gada sākumā. Iekārta, bez kuras
keramikas darbnīca nevar iztikt, ir keramikas apdedzināšanas
krāsns. Šī konkrēti ir elektriskā, bet es kādreiz gribētu ar
malku kurināmu, jo tajā dedzinātiem traukiem ir pavisam cita
“garša” un arī vairāk mākslinieciskā pieskāriena.
Ir arī
elektriskā virpa. Varbūt vairāk redzētas ar kāju virpināmās,
taču, tā kā es esmu jauna keramiķe, cenšos izmantot jaunākās
tehnoloģijas. Ir arī rullējamais galds, ar ko ir diezgan viegli
izrullēt lielus plastus, lai veidotu šķīvjus vai citus
objektus.
Šī ir viesu uzņemšanas telpa, ko cenšos turēt
baltu un tīru. Tas keramikas darbnīcām nav raksturīgi, jo parasti
ir daudz glazūru spainīšu, pārstrādājamo materiālu, kas man
glabājas otrā telpā, kur ir arī glazēšanas skapis. Es
glazēšanai izmantoju kompresoru, ar kuru var panākt vienmērīgāku
glazūras kārtu.
–
Kas šajā telpā bija pirms tam?
Šeit
bija skolas ēdnīca, kur skolēni nāca pusdienās. Skolas jau ilgu
laiku vairs nav, un arī šajās telpās nekas nenotika. Savā ziņā
man ir ļoti paveicies, jo telpas ir ideāli piemērotas keramikas
darbnīcai, gan lielās izlietnes un ventilācija, gan biezās
sienas, kas saglabā keramikai atbilstošu klimatu, lai žūšanas
process varētu noritēt lēnām. Esmu ļoti priecīga šeit
būt!
Kopā ar draugu pārcēlāmies no Rīgas. Jau iepriekš
mums gribējās dzīvot laukos, un pamazām viss sakārtojās tā, ka
varējām to realizēt. Ir tāda sajūta, ka šīs telpas mani
gaidīja. Vietēji saka, ka Bērzē sen nav bijis tāds uzplaukums,
par ko ir liels prieks. Lauki atdzīvojas, un man ir liels prieks, ka
esmu daļa no tā.
Visu interviju lasiet 17.septembra “Zemgales Ziņās”
Foto:
Iveta Pavziniuka
