Starp Vismantiem, Armīniem un Aigām, kas ir šīs dienas gaviļnieki, nevar nepamanīt Armīnu Vaicjānoku – jautru, atraktīvu, nenopietnu un savdabīga humora pārpilnu puisi.
Starp Vismantiem, Armīniem un Aigām, kas ir šīs dienas gaviļnieki, nevar nepamanīt Armīnu Vaicjānoku – jautru, atraktīvu, nenopietnu un savdabīga humora pārpilnu puisi.
Armīns šogad beidza Jelgavas 1. ģimnāzijas devīto klasi un nolēma iet tēva pēdās – kļūt par elektriķi. Šo amatu rudenī viņš sāks apgūt Zaļenieku arodvidusskolā.
Uz jautājumu, kā ticis pie šāda vārda, puisis atbildēja, ka īsti neatceras, kā tas gadījās. Atminoties tik, ka vārdu izdomāja tēvs. Gaviļniekam pašam tas patīk, jo vārds ir rets.
– Cilvēki ne vienmēr saprot, vai tas ir vārds, vai iesauka. Esmu vienkārši Armīns, – stāsta gaviļnieks.
Ja pirms 14 gadiem viņš būtu mācējis runāt, noteikti būtu piekritis šā vārda izvēlei.
Vārdadienas Armīnam patīk daudzo dāvanu dēļ. Viņa acīs tām visām esot vienāda vērtība. Ja arī kāds uzdāvinātu balonu podiņā, tas prieku nemazinātu. Svinības parasti notiekot vienkārši, pēc gaviļnieka vārdiem, tiek darīts daudz kas.
Pašreiz Armīns ir ļoti aizņemts, jo strādā, tomēr viņš atrod brīvu brīdi izklaidēm Brīvdabas estrādē, «Tonusā» un «Mobilē». Bet, ja tas «iekrīt» lietainā vai sniegotā laikā, tad gaviļnieks «datorējas». Armīna lielākais vaļasprieks ir basketbols.
Nākotne viņam ir stingri sakārtota – mācīties, iegūt labu darbu, apņemt skaistu sievu un izaudzināt divus skaistus, gudrus, kārtīgus un labus bērnus. Ideāli būtu – puisīti un meitenīti. Vēl Armīnam nepatīk uzbāzīgi cilvēki.
Sevi viņš raksturo kā nenopietnu cilvēku, kas visu uztver burtiski un mīl brīvību.
Uz jautājumu, ko gaviļnieks sev vārdadienā novēlētu, Armīns atbildēja:
– Es nezinu, ko novēlēt, bet zinu, ko nenovēlēt, – veiksmi, jo man jau veicas.
