Augustā izmantojām kuģniecības kompānijas ”Tallink” piedāvājumu doties četru dienu kruīzā ar pasažieru prāmi “Silja Serenade” no Rīgas uz Somiju – Helsinkiem. Prāmja izmēri tiešām iespaidīgi – garums 203 metri, platums 31,5 metri, 13 klāji, un tas var uzņemt 2800 pasažieru. Šovasar tas bija vienīgais šāda veida reiss ar nakšņošanu uz prāmja. Brīnišķīga iespēja nesteidzīgai Helsinku apskatei, baudīt atpūtu un ikvakara izklaides programmas. Īpaši “Silja Serenade” izceļas ar promenādi, kas stiepjas visa prāmja garumā ar bāriem, restorāniem, apģērbu un suvenīru veikaliņiem. Tas rada īstas pilsētas gājēju ielas iespaidu. Daļa kajīšu izvietotas ar skatu uz promenādi.
Nākamajā rītā, līkumojot starp neskaitāmajām saliņām, vispirms mūs sagaida viens no iespaidīgākajiem jūras cietokšņiem pasaulē “Suomenlinna” (zviedru laikā – “Sveaborg”), kura celtniecības darbi uzsākti 1748. gadā Somijas austrumu daļas aizsardzībai no krievu uzbrukuma. Mūsdienās cietoksnis ir nozīmīgākais Somijas tūrisma apskates objekts, viegli sasniedzams, jo atrodas apmēram kilometru no krasta. To katru gadu apmeklē ap miljons tūristu. Iztālēm no prāmja klāja redzama Helsinku un Uspenska katedrāle, panorāmas rats “SkyWheel”. Pēc neilga brīža prāmis piestāj Helsinku jūras ostas Olimpijas terminālī (tas atklāts 1952. gadā pirms vasaras olimpiskajām spēlēm) pašā pilsētas centrā.
Somijas galvaspilsēta dibināta 1550. gadā pēc Zviedrijas karaļa Gustava I pavēles. Vairākus gadsimtus Helsinki bija mazs zvejnieku ciemats. Somijas kara laikā 1809. gadā krievu karaspēks ieņēma Helsingforsu (tagad Helsinki) un Somija tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Cariskā Krievija uzsāka pilsētas atjaunošanas darbus un to pārbūvēja neoklasicisma stilā (kā Sanktpēterburgu), pārvēršot par modernu galvaspilsētu. Atjaunošana tika pabeigta 1852. gadā. Līdz 1917. gadam, kad Somija atguva neatkarību, pilsēta bija pazīstama ar zviedrisko nosaukumu Helsingforsa. Mūsdienās Helsinki var lepoties ar daudziem parkiem, muzejiem, vēsturiskām celtnēm un jūru, kuras viļņi skalojas pilsētas krastos. Izbūvēta viena metro līnija, kursē tramvaji. Somijā ir divas valsts valodas – somu un zviedru. Kaut gan zviedru valodu lieto tikai pieci procenti iedzīvotāju, vietu un ielu nosaukumi norādīti abās.
Tirgus laukums
Diena solās būt silta un saulaina, vienreizēja izdevība apskatīt Helsinkus bez steigas visas dienas garumā. Ar lētāko un veselīgāko transportu k2 (kājām) dodamies iepazīt pilsētu – pašu iepriekš izvēlētos apskates objektus.
Pirmais – Helsinku vecākā tirgus zāle “Vanha Kauppahalli”, kura apmeklētājiem atvērta no 1889. gada. Šeit var iegādāties jūras veltes, sierus, gaļu, dārzeņus un augļus, nesteidzīgi iemalkot tēju vai kafiju ar delikatesēm.
Turpat netālu pilsētas centrā izvietojies Helsinku tirgus laukums, kas saskatāms jau no prāmja pēc oranžajām tirgotāju nojumēm. Gar krastmalu iekārtojušies tirgotāji piedāvā suvenīrus, rotaslietas, krūzītes, krekliņus, keramikas izstrādājumus, tradicionālos tirgus ēdienus. Ogu laikā liels bija dabas velšu piedāvājums. Tirgus laukumā 1883. gadā uzcelts piemineklis imperatorei Aleksandrai par godu viņas pirmajai vizītei Somijas galvaspilsētā. Laukuma pretējā pusē slejas gaiši zilganais Helsinku rātsnams – pilsētas dome.
Starp tirgus laukumu un Esplanādi atrodas somu tēlnieka (kādu laiku dzīvojis Francijā) Karla Vilhelma Valgrēna (Ville Vallgren) veidotā sievietes bronzas skulptūra – strūklaka “Havis Amanda”, kurai pie kājām četras zivs strūklakas, ko ieskauj četras jūras lauvas. Tā simbolizē Helsinku dzimšanu.
Esplanādes parks
Esplanādi iecienījuši gan vietējie, gan tūristi. Parks ar koku alejām un puķu dobēm, mājīgām kafejnīcām. Parkā ierīkota neliela skatuve, kur vasarā notiek pasākumi un koncerti, un apmeklējums ir bezmaksas. Pretim skatuvei atrodas vēsturiskais restorāns ar terasi “Kappeli”. Jauka zaļā zona nesteidzīgām pastaigām un atpūtai. Šeit apskatāma Somijas nacionālā dzejnieka un valsts himnas autora Johana Ludviga Runeberga statuja, ko ieskauj puķu dobe. Statujas pakājē uz pjedestāla redzama meitene, labajā rokā turot lauru vainagu, bet tai pie kājām novietota grāmatu kaudze. Parkā uz mums noraugās arī vadošā somu rakstnieka un dzejnieka Eino Leino statuja.
“Mannerheimintie” (Mannerheima iela)
Ceļu turpinām pa Helsinku galveno un garāko ielu “Mannerheimintie”. Tā ir 5,5 kilometrus gara un 47 metrus plata. Jau iepriekš to ieplānojām izstaigāt, jo šeit atrodas daudz apskates objektu un vēsturisko ēku. Pirmo sasniedzam zviedru teātri, kur izrādes notiek tikai zviedru valodā. “Stockmann” tirdzniecības centrs ir lielākais Somijā. Lielveikala priekšā atrodas trīs kalēju statuja, kas simbolizē darbu. Statuja atlieta no bronzas, bet pjedestāls veidots no sarkanā granīta. Pretim atrodas iepirkšanās centrs “Forum”.
“Amos Rex” – lielākais privātais mākslas muzejs Somijā, kas atvērts tikai 2018. gadā. Muzeja zāles ierīkotas pazemē. Mūsu uzmanību piesaista pagalms ar neparasto arhitektūras formu, kas kalpo par muzeja jumtu. Mākslas darbs – pauguri ar lielām apaļām acīm. Muzejs, kurā satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Izveidota arī savdabīga oāze ar koka rāmjiem, kuros sastādīti dažādi dārzeņi, ziedi, nelielas ābelītes.
Blakus muzejam atrodas unikāla skandināvu dizaina celtne – Kampi kapela (“Kampin Kappeli”). Dīvainās formas ēka atgādina spilgti oranžu kafijas krūzi bez roktura.
Turpinot ceļu, sasniedzam Mannerheima laukumu ar Somijas maršala Karla Gustafa Emīla Mannerheima bronzas statuju zirgā. Viņš bija Somijas militārais līderis, kurš Otrajā pasaules karā veiksmīgi aizstāvēja savu zemi pret padomju spēkiem, no 1944. līdz 1946. gadam arī valsts prezidents.
Ielas kreisajā pusē slejas grandiozā Somijas parlamenta ēka. Valsts parlamentā strādā 200 deputātu. Ēkas galvenā fasāde veidota no granīta ar četrpadsmit kolonnām. Pie parlamenta uzstādīta trešā republikas prezidenta Pēra Evinda Svinhufvuda (Pehr Evind Svinhudvud) statuja, kurš valsti vadīja no 1931. līdz 1937. gadam. Uzkāpjot pa plašajām un stāvajām marmora kāpnēm, redzama pārsteidzoša ēka – jaunā pilsētas centrālā bibliotēka “Oodi”, kura atgādina milzīgu kuģi, darinātu kokā un stiklā.
Somijas nacionālais muzejs – iespaidīga būve ar dažādu stilu arhitektūru. Ēka atgādina skandināvu viduslaiku pili. Muzejā var iepazīties ar Somijas vēsturi un kultūru no akmens laikmeta līdz mūsdienām.
Koncertzāle “Finlandia Hall” piemērota dažādiem pasākumiem – izklaidei, konferencēm, koncertiem, izstādēm –, to projektējis pasaulslavens somu arhitekts Alvars Ālto (Alvar Aalto).
Dzelzceļa laukums
Helsinku Centrālā dzelzceļa stacija atvērta 1919. gadā, izcila jūgendstila ēka. Galvenā piepilsētas un tālsatiksmes vilcienu stacija ar 48 metrus augstu pulksteņa torni. Stacijas sienas pārklātas ar somu granītu. Centrālo ieeju rotā divi statuju pāri, turot rokās lampas. Šajā vīrusa laikā pat statujām bija uzliktas sejas maskas.
Somijas nacionālais teātris – vecākais somu valodā runājošais profesionālais teātris, dibināts 1887. gadā Pori pilsētā. Romantisma stila ēka pie pilsētas dzelzceļa stacijas. Tā atgādina akmens pili ar rotājumiem – kolonnas, sarkani torņi, arkveida logi. Teātra priekšpusē novietota somu rakstnieka un dramaturga Aleksa Kivi (Aleksis Kivi) statuja.
“Ateneum” – valsts vecākais un lielākais mākslas muzejs, kur apskatāmas retas mākslas kolekcijas un klasikas darbi.
Senāta laukums
Nonākam pilsētas vēsturiskajā centrā – Senāta laukumā. Kalna galā skatam paveras grandiozā evaņģēliski luteriskā Helsinku katedrāle. Uz to ved platas granīta kāpnes, un ieeju rotā kolonnu rinda. Iespaidīga celtne baltā krāsā ar zaļiem kupoliem. Saules apspīdētās katedrāles baltā fasāde majestātiski izceļas zilajās debesīs. Uz baznīcas jumta atrodas divpadsmit apustuļu statujas. Katedrāli iespējams aplūkot arī no iekšpuses, jo apmeklētājiem tā atvērta katru dienu. Sienas baltas, bez rotājumiem, viss ļoti vienkāršs. Altāra abās pusēs novietotas apzeltītas eņģeļu figūras un mūsdienīgas ērģeles, kas izgatavotas Dānijā.
Senāta laukuma centrā atrodas Krievijas imperatora Aleksandra II piemineklis, kurš tika uzskatīts par labo caru. Viņš ieviesa vietējo valūtu – Somijas marku – un piešķīra somu valodai oficiālās valodas statusu līdztekus zviedru valodai. Piemineklis uzcelts 1863. gadā, tā augstums – 10,67 metri. Pieminekļa pakājē ir četras skulptūras, kas simbolizē likumu, darbu, mieru un gaismu. Vasarā Senāta laukumā tiek rīkoti izklaides pasākumi. Mūsu viesošanās laikā laukums bija iekārtots atpūtai ar āra kafejnīcām.
Tervasāri (Darvas sala)
Populāra pastaigu un pikniku vieta ar bērnu rotaļu laukumu, peldvietu suņiem. Tervasāri ar kontinentu savieno garš uzbērums. Agrāk uz šīs salas ugunsdrošības dēļ atradās darvas noliktavas, kur to glabāja eksportam. Lielisks skats paveras uz daudzajām buru laivām un Uspenska katedrāli. Pievakarē uz salas bija diezgan liels vējš un laivu masti skanēja kā stabules.
Uspenska katedrāle
Uspenska katedrāle (austrumu pareizticīgā baznīca) atrodas netālu no jūras. Pamanīt to var no daudzām vietām, jo uzcelta paugurā. Lielākā Krievijas pareizticīgo baznīca Rietumeiropā. Fasāde no sarkanbrūniem ķieģeļiem, zaļām smailēm un zelta kupoliem. Katedrāli projektējis krievu arhitekts, bet uzcelta tā tikai pēc viņa nāves (1862–1868). Dievnama aizmugurē pie sienas piestiprināta plāksne, kas piemin Krievijas imperatoru Aleksandru II, jo katedrāles celtniecības laikā Somija bija autonoma Krievijas impērijas sastāvdaļa (1809–1917).
Viduslaiku pilsēta Porvo
50 kilometrus no Helsinkiem atrodas Porvo. Tai cauri plūst Porvo upe, kas ietek Somu jūras līcī. Vecpilsēta ar labi saglabātām 18. un 19. gadsimta ēkām. Porvo ir otra vecākā pilsēta Somijā, dibināta 1346. gadā. Upes krastā sarindojušās sarkanas noliktavu mājiņas, kurās tagad iekārtoti rokdarbu veikaliņi. Šarmanta vecpilsēta ar bruģētām ieliņām un koka mājiņām. Pie bruģētā tirgus laukuma atrodas Porvo katedrāle. Sākotnēji tā bijusi koka, bet vēlāk, ap 1410. gadu, ieguvusi akmens sienas. Katedrāli daudzas reizes postījis ugunsgrēks. Pēdējais notika 2006. gadā, sabrūkot ārējam jumtam. Par laimi, interjers palika neskarts, jo griesti nebija bojāti.
Šeit jau 150 gadus darbojas Brunberga ģimenes šokolādes un saldumu ražošanas uzņēmums, kura produkciju iecienījuši somi. Pazīstamākie produkti ir trifeles, karameles, lakrica, piena un melnā šokolāde, želejas konfektes, kurus var iegādāties vecpilsētas Brunberga veikaliņā.
