“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Radio “Baltkom” ir to mediju vidū, kas šogad par valsts speciāli iedalītiem līdzekļiem veido programmu, kurā sola piedāvāt rīkus, lai paaugstinātu sabiedrības noturību pret dezinformāciju. Taču vismaz vienā “Baltkom” veidotās sērijas “Melu kontrole” raidījumā viltus ziņas tika nevis atspēkotas vai kontrolētas, bet drīzāk popularizētas.
Projekta gaitā reizi nedēļā radio intervē, kā norādīts tā pieteikumā, kādu ekspertu, viedokļu līderi, slavenību vai kādas jomas pārstāvi. Pieteikumā arī pausts, ka raidījumu vadītāji kopā ar viesiem “analītiski pēta reālus Latvijas un pasaules mēroga viltus ziņu piemērus”, “diskutē par metodēm, ar kuru palīdzību identificēt nepatiesās ziņas” un “meklē risinājumus, kā sabiedrībai patstāvīgi atklāt un apkarot melu un manipulāciju ar faktiem izplatību mediju vidē”.
“Re:Check” uzmanību piesaistīja 9. septembra raidījums, kura viesis bija vairākās vēlēšanās no dažādām partijām kandidējušais Jānis Valtervitenheims. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās viņš bija pirmais numurs Centra partijas sarakstā. No tā startēja arī kādreizējais eiroskeptiķis, pēdējos gados regulāri Kremļa medijos Latviju kritizējošais Normunds Grostiņš. Raidījums J.Valtervitenheimu pieteica kā teologu un pedagogu. Viņš pats kandidējot norādījis, ka ir latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības “Dzintars” prezidents. Citi viņa amati internetā nav atrodami, arī sarunā ar “Re:Check” J.Valtervitenheims sacīja, ka nav pedagogs – esot pensionārs.
Raidījuma gaitā J.Valtervitenheims runāja par plašu jautājumu loku, vairākkārt pieminot kristīgās vērtības, kas sniedzot patiesību pretēji visatļautībai un uzspiestām ideoloģijām. Viņš sacīja, ka attiecībā uz “Covid-19” “ilgi pastāvēs viltus ziņas, kamēr tiksim līdz realitātei, jo daudz kas tiek slēpts”. Kad raidījuma vadītājs Abiks Elkins uzdeva jautājumu, kā regulēt informāciju sociālajos medijos un vai vērsties pret viltus ziņu izplatītājiem, viesis atbildēja, ka ar viņiem būtu jākontaktējas un jābrīdina. Taču vēlāk uz līdzīgu jautājumu par sociālajiem medijiem J.Valtervitenheims atbildēja: “Man patīk pēdējā laikā, kur es skatījos sociālajos tīklos, parādījās ļoti dziļa informācija, dokumentāla, no tāda saita kā “Mainām pasauli” (..) Es arī pēdējos mēnešos viņus paskatos, kur dokumentāli kadri, kā cilvēki runā, kā viņi par pandēmiju runā, par citām lietām, un es redzu, ka mani citi tīkli sāk mazāk interesēt.”
Raidījuma vadītājs uz J.Valtervitenheima teikto nekādi nereaģēja. Taču “Mainām pasauli” ir šobrīd Latvijā plašākais dezinformācijas portāls, kurā regulāri tiek publicēti sagrozīti, no konteksta izrauti un nepatiesi apgalvojumi, kā arī teju visas pasaulē izplatītākās sazvērestības teorijas, kas reizēm robežojas ar drošības draudiem.
Par to regulāri iepriekš rakstījis “Re:Check”. Piemēram, jūnijā publicējām ziņu par portālā izplatītiem apgalvojumiem, ka Brazīlijas slimnīcas esot tukšas, tajās neesot “Covid-19” pacientu – par to, dodoties uz kādu slimnīcu, esot pārliecinājušies deputāti. Tie ir klaji meli. Savukārt jūlijā vērsām uzmanību uz to, ka portālā reklamē sazvērestības teoriju, ka pasauli pārvalda sātanistu un pedofilu elite. ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) pat atzinis, ka šo uzskatu piekritēji rada terorisma draudus. Vienā no jaunākajām “ziņām” atkārtoti pausts portālā iecienīts nepatiess apgalvojums, ka vīruss ir mākslīgi radīts. Tā nav taisnība – vairākos akadēmiskos žurnālos publicētu pētījumu rezultāti liecina, ka ar vīrusa ģenētisko materiālu manipulācijas nav notikušas.
“Re:Check” rakstījis, ka melus un puspatiesību satur arī portāla veidotāja Jāņa Pļaviņa izteikumi sociālajā medijā “Facebook”. Arī veids, kā viņš gūst ienākumus, saistās ar pseidozinātni un patērētāju maldināšanu. Proti, J.Pļaviņš tirgo dārgu ūdeni, kam piedēvējis maģiskas īpašības – ūdens esot strukturēts un uzlādēts ar pozitīvām frekvencēm. Pētnieki uzsver, ka nekas tāds nav iespējams.
J.Valtervitenheims “Re:Check” skaidroja, ka nebija domājis portālu reklamēt un arī neatbalstot tajā paustos uzskatus par “Covid-19” mākslīgo izcelsmi vai, piemēram, miljardiera un filantropa Bila Geitsa vēlmi iznīcināt pasauli. Viņu piesaistot “ne tik daudz informācija, ko viņi dod, bet teiciens, ka mainām pasauli uz labo, tas jau tas galvenais kodols”. Tomēr paša “Facebook” konts liecina ko citu. Tajā J.Valtervitenheims regulāri padod tālāk J.Pļaviņa un viņa portāla vēstījumus. Viens no pēdējiem ierakstiem, ar ko viņš dalījies, stāsta, ka vīruss ir afēra, bet Pasaules Veselības organizācija – “sapuvusi korumpēta iestāde” ar mērķi “pakļaut un samazināt cilvēku skaitu, nevis mums palīdzēt”.
J.Valtervitenheimam bija brīvas iespējas ēterā ne tikai reklamēt dezinformācijas portālu, bet arī izplatīt apšaubāmu informāciju pašam. Viņš, piemēram, sacīja: “Visi ticīgie grib pareizi audzināt savus bērnus, lai nebūtu kā Eiropas skolās vai bērnudārzā – izģērbj pieaugušu vīrieti, sievieti un saka bērnudārzā: “Tu vari izvēlēties, kad tu izaugsi, kas tu gribi būt.”” Uz “Re:Check” jautājumu, kurā tieši skolā vai bērnudārzā tā notiek, J.Valtervitenheims sacīja, ka to viņš dzirdējis no kāda Vācijas Bundestāga deputāta, bet pats pārbaudījis nav.
“Re:Check” jautāja A.Elkinam, kāpēc raidījumā par dezinformācijas atpazīšanu aicināts J.Valtervitenheims un kāpēc viņš kā raidījuma vadītājs neiebilda viesim, kad tas runāja apšaubāmas lietas. A.Elkins skaidroja, ka raidījumā iepriekš piedalījušies un par dezinformācijas atpazīšanu detalizēti runājuši vairāki mediju eksperti, bet projekta vairāku mēnešu laikā nav iespējams “iztikt tikai ar pieciem, septiņiem, desmit ekspertiem”. “Es piekrītu, ka varbūt ne katrs raidījums ir tik izcils, izsmeļošs un tā tālāk, bet gadās visādi eksperti,” sacīja A.Elkins. Viņš arī norādīja, ka tas ir tiešais ēters un šādā formātā nav iespējams sagatavoties katrai intervējamā atbildei.
Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne Agnese Dāvidsone, noklausījusies interviju, atzīst, ka saturiski medijpratības jautājumi tajā skarti ļoti niecīgā apjomā un arī neviens konkrēts piemērs nav analizēts. Turklāt viesim ne tikai dota iespēja izpausties, kā viņš vēlas, bet arī pats raidījuma vadītājs bez pamatojuma izteicis “spēcīgus apgalvojumus” par sabiedrībā jutīgiem jautājumiem, piemēram, sociālo nevienlīdzību, migrāciju, demogrāfiju. A.Dāvidsone arī secina, ka raidījuma viesa teiktais, ka viņš sācis lietot vienu portālu un citi viņu līdz ar to interesē mazāk, faktiski ir pretrunā ar medijpratību, jo cilvēks “pārtrauc izmantot daudzveidīgus informācijas avotus, un tur arī rodas vienpusīga viedokļa riski”.
Raidījumā iepriekš patiesi intervēti vairāki mediju nozares pārstāvji, tajā skaitā augstskolu pasniedzēji un Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja. Arī citu jomu pārstāvji, piemēram, bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, politologi Kārlis Daukšts un Veiko Spolītis, jurists Aleksejs Dimitrovs. Viens no viesiem bija Latvijas armijas atvaļinātais virsnieks Raimonds Rublovskis (“Saskaņa”), kurš tika pieteikts kā nesen dibinātās Demokrātijas aizsardzības biedrības pārstāvis. Lielu daļu raidījuma R.Rublovskis pavadīja, stāstot par biedrības izveides iemesliem, piemēram, to, ka Latvijas portālos esot vienveidīga jeb “slikta vai nekāda” informācija par Ķīnu, Brazīliju, kā arī Krievijas, Baltkrievijas un ASV prezidentiem.
SIA “RNR LTD”, “Mix Fm” un mixnews.lv radio veidotajam raidījumam “Melu kontrole” no valsts budžeta sabiedriski nozīmīga satura radīšanai paredzēti 45,7 tūkstoši eiro.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) atsūtītajā atbildē skaidroja, ka pārbaudīs, vai īstenots projektā solītais, piemēram, vai ir atbilstošs raidījumu skaits. Saturisko analīzi, projektiem noslēdzoties, veic Kultūras ministrija. Atkarībā no iegūtajiem rezultātiem iestādes lems, kā rīkoties. “Sabiedrības integrācijas fondam nav ne tiesību, ne kompetences izvērtēt mediju radīto saturu un, balstoties uz šādu vērtējumu, atņemt vai nepiešķirt finansējumu. Taču, ja mediju nozares profesionālās organizācijas būtu ieviesušas mediju kvalitātes pašregulācijas mehānismu, tas būtu ļoti noderīgs rīks, lai, vērtējot projektu pieteikumus un atskaites, fonda darbinieki varētu tiesiski pamatot negatīvu lēmumu,” atbildēja SIF pārstāvis.
