Pirms trīsdesmit gadiem, 1990. gada 23. septembrī, Jelgavā sapulcējās 68 cilvēki – izglītības iestāžu vadītāji, ārsti, uzņēmēji un citi aktīvi cilvēki, lai dibinātu Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļu. Tolaik atmodas kustībā bija sācies tā sauktais pārejas periods. Pēc Padomju Savienības likumiem ievēlētā Latvijas Republikas Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā bija pieņēmusi valsts Neatkarības deklarāciju. Taču Latvijas neatkarību neviena ārvalsts neatzina. Vēl padomju impērija bija pietiekami stipra, lai Baltijas tautām neatdotu brīvību un valstisko neatkarību. Tomēr arvien vairāk padomju impērija bruka, pasliktinājās tās ekonomiskais stāvoklis, un visvairāk no tā cieta ģimenes ar bērniem. No otras puses vērās vaļā robežas, Latvijā ienāca ārzemju humānā palīdzība, kuru vajadzēja prasmīgi nogādāt tiem, kam tā visvairāk nepieciešama. Tādā situācijā arī sanāca Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļas dibināšanas sapulce.
Bērnu pabalstus tolaik nemaksāja
Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļas vadītāja Silvija Dālmane piebilst, ka valsts tolaik nekādu bērnu pabalstu nemaksāja. Protams, nebija arī tagad daudzbērnu ģimenēm dotās Goda ģimeņu atlaižu kartes. “Zīdaiņu autiņos” vēl atradās pašvaldību sociālie dienesti, bāriņtiesas, kas mūsdienās atrod un patur uzmanības lokā problēmu ģimenes, bērnus ar speciālām vajadzībām. Taču 1989. gadā Rīgā jau bija dibināts Latvijas Bērnu fonds, un tam bija nostādne veidot nodaļas arī citos Latvijas centros.
1990. gada 23. septembrī Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļas dibināšanas sapulce izvēlēja piecpadsmit cilvēku valdi un par tās vadītāju izvirzīja agrāko Rīgas Tehniskās universitātes docenti S.Dālmani. Tuvojās 1989. gada Ziemassvētki, kad visi bērni gaida dāvanas, bet daudzas ģimenes pašas nevarēja tās sarūpēt. Pēc dažām nedēļām sākās arī 1991. gada janvāra barikādes. S.Dālmane smērēja maizes braukšanai uz barikādēm Rīgā saviem vietniekiem Bērnu fonda Jelgavas nodaļā Voldemāram Galvanovskim un Vladislavam Stafeckim.
Atbalsta sistēmu vajadzēja uzlabot
S.Dālmane atceras, ka nodaļas izveidošanas sākumā no Rīgas bijis norādījums atrast Jelgavā un rajonā piecas sešas ģimenes, kam kristīgās organizācijas, trimdas latvieši vai citi labvēļi varētu gādāt palīdzību. “Aprobežoties tikai ar piecām sešām ģimenēm nav manā raksturā. Apstaigāju bērnu ārstus, skolotājus, taujāju pēc bērniem no nelabvēlīgām, trūcīgām ģimenēm, un man sanāca saraksts ar 169 bērniem,” S.Dālmane skumji pasmaida.
Kad bērniem sākuši dalīt no ārzemēm ienākušo palīdzību, izrādījies, ka katram sanāk viens lats un 52 santīmi mēnesī. Tā nebija summa, kas varēja sniegt ģimenēm jūtamu atbalstu, kā arī gandarīt pūles un līdzekļus, kas bija ieguldīti šo bērnu apzināšanā. Bērnu fonda Jelgavas nodaļa šo palīdzības kārtību pārveidoja, ietverot mazāku atbalstāmo skaitu. Tad sanāca, ka ārzemju sponsori katrai ģimenei sniedz desmit divdesmit latu mēnesī. Taču ģimeņu, kas saņēmušas Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļas atbalstu, ir simtiem. Ar pašu ražoto produkciju un ziedojumiem atbalstīja uzņēmumi “Jelgavas dzirnavas”, “Jelgavas maiznieks”, cukurfabrika, “Zelta vārpa”, “Rausis”, “Staburadze”, medikamentus un higiēnas preces no saviem krājumiem atvēlēja “Medex”, Pils aptieka, “Lumat”. Bērnu preču veikals “Rūķītis” ziedoja rotaļlietas un apģērbu. Ziedotāji bija arī daudzi citi. Ziedojumi sāka nākt no pārtikušām ģimenēm un arī politiķiem. S.Dālmane smaida par to, cik varens ziedotājs 90. gados bijis Joahims Zīgerists. Palīdzība bijusi tik nozīmīga, ka Bērnu fonda Jelgavas nodaļas vadītāja nevarējusi Zīgeristam atteikt kandidēt pašvaldību vēlēšanās no viņa vadītās politiskās kustības “Latvijai”. Sadarbības piedāvājumu no kāda politiska spēka S.Dālmane saņēmusi vēl šogad.
Rājiens baznīcā
S.Dālmanes dokumentu mapē glabājas arī 1995. gada vasarā rakstīts iesniegums, kur kāda persona ziņo par tagadējā Jelgavas novadā dzīvojošu 3. grupas invalīdu, kas “patiesi šobrīd atrodas badā”. Pirmajos gados, kad bija atjaunota Latvijas valsts, dzīve pretēji iepriekš cerētajam negāja strauji uz augšu. Vecie uzņēmumi bez noieta tirgus austrumos nīka, nereti bankrotēja. Sākās bezdarbs, pirmie galvaspilsētas ielās izgāja skolotāji, kas žēlojās par niecīgajām algas. Tolaik tikai ļoti neliela sabiedrības daļa dzīvoja pārtikusi. Tā, rūpējoties par bērniem, Bērnu fonda Jelgavas nodaļa, sāka rūpēties arī par vecmāmiņām, kas audzina mazbērnus, un par citiem cilvēkiem, kam neiet viegli. Šis darbs turpinās arī tagad. Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļas durvis ver ļoti dažāda vecuma un bēdu stāstu cilvēki, kas visbiežāk formāli neietilpst tajā kategorijā, kuriem pienāktos valsts vai pašvaldības atbalsts. “Reiz pat baznīcā mani kāda paziņa bāra par to, ka es ēdinu sliņķu un dzērāju bērnus. Taču tiem arī ir jāēd. Viņi nav vainīgi, ka piedzimuši tādā ģimenē, kuru dzērājs tēvs ir pametis un par to nerūpējas,” teic S.Dālmane.
“Droši vien pa trīsdesmit gadiem, kas pagājuši brīvprātīgajā darbā, es, strādājot algotu darbu, būtu nopelnījusi lielāku pensiju, vairāk laika būtu palicis saviem bērniem un mazbērniem, tomēr Dievs mani nes un liek darīt iesākto,” saka S.Dālmame, atzīstot, ka ir ticīgs cilvēks. Latvijas Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš pat negribot dzirdēt, ka viņa rakstīšot atlūgumu atbrīvot no Jelgavas nodaļas valdes priekšsēdētājas amata. Viņai tas esot jāpilda, jo viņa jau citādi neprotot dzīvot. Bērnu fonda Jelgavas nodaļas darbiniece Ilze Namniece stāsta, ka lielākais prieks Silvijas kundzei esot, ja viņu pasveicina jauni cilvēki, kas savulaik bijuši mazi, vēl nevarīgi, bieži vien dažādu likstu apdraudēti bērni, kuriem viņa nodaļas darbā ir palīdzējusi.
Uldis Dūmiņš, Zemgales Nevalstisko organizāciju centra vadītājs
Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļa ir ļoti nozīmīga Jelgavas pilsoniskās sabiedrības daļa. Tā ir viena no pirmajām nevalstiskajām organizācijām, kas iesāka darbību pilsētā un sāka pulcināt kopā cilvēkus, kam nebija vienalga, kas notiek ar līdzcilvēkiem, jo īpaši ģimenēm ar bērniem. Organizācija ir darbojusies trīsdesmit gadu bez pārtraukuma. Tas liecina, ka tā ļoti labi izturējusi dažādus satricinājumus, spējusi darboties gan ar lielāku, gan ar mazāku atbalstu. Te jāsaka personīgs paldies Dālmanes kundzei, kas tik ilgi organizāciju ir vadījusi.
Kā visām nevalstiskajām organizācijām, arī Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļai var novēlēt tālākā gaitā veidot lielāku kopienu, domāt par attīstību un mēģināt ieinteresēt jauniešus. Mums, visām nevalstiskajām organizācijām, ir kopīgas rūpes par to, kā palielināt cilvēku aktivitāti gan vēlēšanās, gan brīvprātīgajā darbā, gan citās sabiedriskajās darbībās.
