Firma «Bite – K» savu darbību Kalnciemā sākusi, iesaistoties Nodarbinātības valsts dienesta projektā.
Firma «Bite – K» savu darbību Kalnciemā sākusi, iesaistoties Nodarbinātības valsts dienesta projektā. 1998. gadā ar algotu pagaidu sabiedrisko darbu projekta starpniecību, šūšanas ražotnes izveidē iesaistot bezdarbniekus, tapis pirmais cehs virs pilsētiņas kultūras nama. Gada nogalē sākta pirmo pasūtījumu izpilde.
Pēc tam veidots nākamais cehs bijušajā veikalā. Projekta otrajā kārtā telpas izremontētas pamatīgāk, tās paplašinātas ar piebūvi, vēl izbūvēta katlumāja un ierīkota apkure, nomainīti logi, izveidota mācību klase. Kalnciema ražotnes izpilddirektors Konstantīns Čerenkovs stāsta, ka jau tuvākajā laikā, iesaistoties projektā, vēl vienu cehu paredzēts izveidot līdzšinējās kultūras nama telpās.
Šūšanas izstrādājumu izgatavošana Kalnciemā sākusies ar 10 līdz 15 šuvējām. Pašlaik darbinieču skaits svārstās no 50 līdz 60. Realizējot iecerēto, to paredzēts palielināt līdz 100 – 120 strādniecēm. Lai gan jaunu darbinieču komplektācija neesot tik vienkārša un reizēm šķiet, ka visas kalnciemietes jau izmēģinājušas šuvējas arodu, dubultot pašreizējo nodarbināto skaitu, pēc V.Čerenkova domām, pilsētiņā tomēr izdošoties.
«Bites – K» lielāko pasūtītāju vidū ir trīs ārvalstu firmas. Dāņu «Power» pasūta galvenokārt bērnu apģērbu no džinsa auduma: bikses, šortus, reizēm kreklus. Otra Dānijas firma «Nybo» pasūta darba apģērbus pavāriem, medicīnas darbiniekiem un citu profesiju pārstāvjiem. Norvēģijas firma «Horn» pieprasa galvenokārt pieaugušo bikses. Citu pasūtītāju īpatsvars ir samērā neliels un varētu augt, palielinoties strādājošo skaitam un ražotnes potenciālam. Vidēji mēnesī Kalnciemā saražo produkciju par deviņiem līdz desmit tūkstošiem latu. Tā nav tiešā izstrādājumu vērtība, jo līdz ar pasūtījumu tiek saņemts audums un citi papildelementi. Tas ir ražotnes ieguldījums, no kura sedzamas ražošanas izmaksas un atlicināmi līdzekļi attīstībai.
Sākotnējais darbs ar pasūtītājiem nebūt nav vienkāršs. Vispirms viņi grib pārliecināties, vai šūšanas ražotne pasūtījumu spēj izpildīt. Tad tiek izgatavota pāris desmitu līdz 100 attiecīgo modeļu izmēģinājuma partija. Ja darbs ir izdevies, tiek slēgts līgums un izdarīts pasūtījums.
– Neviens pasūtītājs neslēgs darījumu, kamēr nebūs pārliecinājies par mūsu iespējām un mēs nebūsim pilnībā izpratuši viņa vajadzības, – stāsta K.Čerenkovs.
Kalnciemā izpilda tikai šūšanas darbus, piegriešana organizēta firmas Jūrmalas ražotnē. Pasūtījumu plāns un katras šuvējas norma cehos izrēķināta pa minūtēm. Ņemot vērā cehu iespējas un pasūtījumu termiņus, tiek plānots katrā mēnesī darāmais, kas pēc tam tiek sadalīts sīkāk katrai nedēļai. Piemēram, pirmajā cehā firmas «Power» pasūtījumu izpildei nedēļā paredzētas 25 000 minūtes, par pieciem tūkstošiem vairāk – «Nybo» pasūtījumiem. Katram modelim vajadzīgo izgatavošanas laiku mēdz noteikt pasūtītājs, piemēram, 28 minūtes krekla vai kombinezona pašūšanai, šo laiku sadalot vēl sīkāk katras atsevišķās operācijas veikšanai. Lai nodrošinātu pasūtījuma izpildi, reizēm jāstrādā ilgāk nekā noteiktās astoņas stundas. Gadoties, ka pasūtījuma izpildi ierobežo tehniskās iespējas. Piemēram, modelim ir ļoti daudz pogu, bet ne jau ar katru mašīnu var izveidot programmu un pogu piešūt. Tad darbs pie pogu šujmašīnām tiekot organizēts divās maiņās.
Dažreiz pasūtītājs piegādā arī pasūtījuma izpildei vajadzīgo tehniku. Tās gan ir izņēmuma reizes, un par cehu aprīkojumu domā firmas īpašnieki, pakāpeniski iepērkot labākas un jaudīgākas šujmašīnas.
Pamatojoties uz operāciju sadalījumu un darba dienas ilgumu, šuvējām noteikta dienas norma. Ne jau katrs cilvēks spēj strādāt vienlīdz ātri un nevainojami, tādēļ darbdienas norma esot jāizpilda vismaz par 60 procentiem. Jo ilgāk strādā, jo vairāk izdara un arī nopelna. Vidēji Kalnciema šuvēju bruto darba samaksa esot 70 līdz 80 latu mēnesī. Bet dažas šuvējas reizēm nopelnot arī 200 latu. Izpeļņa visvairāk atkarīga no katras strādnieces iemaņām, ātruma un šuvējas ķēriena. Tomēr salīdzinājumā ar Jelgavas šūšanas uzņēmumiem Kalnciemā vidējā darba samaksa ir par latiem 20 līdz 30 zemāka. Iespējams, šī starpība saistīta ne vien ar profesionālo iemaņu līmeni, bet arī ar to, ka pašlaik vai katrā Latvijas apdzīvotajā vietā pastāv nosacītais atalgojuma limits. Proti, galvaspilsētā tas pārsniedz Jelgavas līmeni, darba samaksa Jelgavā – Kalnciema taksi un tamlīdzīgi.
Kādreizējā veikalā izveidotajā cehā rudenī darbu atsāks mācību klase. Par nodarbībām apmeklētājām nav jāmaksā. Līdz šim šuvējas iemaņas apguvušas astoņas grupas, katrā – 10 līdz 20 kursantu. Šūšanas pamatelementus mācās apmēram mēnesi, tad jākārto eksāmens. Pēc mācībām darbu ražotnē turpina nedaudz vairāk par pusi kursu apmeklētāju. Tas mācību klases rentabilitāti gan nevairo, taču to nevar ietekmēt. Gadās, ka pēc zināma laika kursu apmeklētāja atsāk sadarbību ar ražotni, strādā vai turpina papildināt šūšanas iemaņas mācību klasē. Par šuvēja arodu ieinteresējušies arī daži Kalnciema vīrieši.
