Arturs Neikšāns uzvarējis 2000. gada Somijas kausa izcīņā šaha ātrspēlē Helsinkos.
Arturs Neikšāns uzvarējis 2000. gada Somijas kausa izcīņā šaha ātrspēlē Helsinkos.
Turnīrā piedalījās vairāk nekā 200 labāko šaha ātrspēles speciālistu no Somijas, Igaunijas, Krievijas un Latvijas. Turnīrs norisinājās pēc «nokauta» sistēmas (ar baltajiem kauliņiem spēlējošam šahistam partijas izspēlei atvēlētas sešas minūtes, melnajiem – piecas, taču melnajiem pietiek ar neizšķirtu, lai kļūtu par pāra uzvarētāju, baltajiem obligāti jāuzvar; pāra uzvarētājs turpina sacensības ar atlikušajiem dalībniekiem, bet zaudētājs no sacensībām izstājas). Šāda turnīra norises kārtība praktiski neļāva prognozēt rezultātus.
Pirmās piecās partijās Arturs uzvarēja bez sevišķām problēmām, taču sestajā viņš dabūja krietni pasvīst – jelgavniekam atrodoties sliktā pozīcijā, viņa pretinieks izdarīja noteikumos neatļautu gājienu ar torni un zaudēja. Pēc šīs partijas Arturs ieguva otro elpu – jelgavnieks sāka spēlēt brīvāk un daudzveidīgāk. Tas deva cerēto rezultātu. Ceturtdaļfinālā un pusfinālā ar lieliskām kombinācijām jaunietis panāca sev vēlamo rezultātu (uzvara un neizšķirts). Tad nāca fināls. Artura pretinieks bija pazīstamais krievu lielmeistars Jevgeņijs Soločenkins (ELO koeficients – 2560), kurš turnīrā spēlēja pārliecinoši. Finālā pēc nolikuma bija jāaizvada divas partijas – ja uzvarētājs vēl nebija noskaidrots, tad pretiniekiem bija jāspēlē trešā partija pēc «nokauta» sistēmas. Finālā pirmās divas partijas beidzās neizšķirti. Abas ritēja ar lielu Artura pārākumu – otrajā partijā jelgavniekam bija pat divu bandinieku pārsvars, tomēr ierobežotā apdomas laika dēļ abas spēles noslēdzās neizšķirti. Savukārt izšķirošajā A.Neikšāns apliecināja savu pārākumu, uzvarot ar melnajiem! Par šo lielisko triumfu Arturs saņēma milzīgu ceļojošo kausu, 1700 somu marku naudas balvu, digitālo šaha pulksteni un citus labumus.
Arturs pats savu sniegumu «Ziņām» novērtēja ar atzīmi «lieliski»!
– Sākot turnīru, ne uz ko necerēju, jo biju noguris no vienlaikus notiekošā Somijas komandu čempionāta, kurā mani uzaicināja spēlēt Vammalas komandā pie pirmā galdiņa, pie kura spēlē komandas līderis, – stāsta A.Neikšāns. Somijā šādā turnīrā piedalījos pirms trim gadiem. Lai gan komanda kopumā ieguva 9. vietu turnīrā, man bija otrais labākais rezultāts pie pirmajiem galdiņiem. Bet ātrspēle man sāka iet no rokas pēc partijas ar Tarvo
Sīmanu – lielmeistaru no Igaunijas –, kad viņš izdarīja noteikumos neatļautu gājienu. Pat finālā nemaz necerēju, ka izdosies J.Soločenkinu uzvarēt – spēka bija palicis pavisam maz (neskaitot šinī turnīrā izspēlētās partijas, Arturs komandu čempionātā tajā pašā dienā bija izspēlējis jau 26 partijas – aut.) Tikai pēc tam, kad pieteicu matu pretiniekam izšķirošajā partijā, sāku apjēgt, ka esmu uzvarējis.
Turnīrā bijis arī kāds starpgadījums. Uz ceļojošā kausa vienmēr tika iegravēts uzvarētāja vārds un uzvārds, taču līdz šim tas netika ceļojis tik tālu (parasti kauss palika Somijā vai Igaunijā), un organizatori man piedāvāja atstāt kausu Somijā, lai iegravētu manu uzvārdu uz tā. Nākamgad varētu atkal spēlēt turnīrā un no jauna iegūt to. Taču es nebiju ar mieru un viņiem atbildēju, ka tas neiet cauri – man taču kauss ir jāparāda mātei (Arturs smejas)! Organizatori atplauka smaidā un visžēlīgi atļāva kausu ņemt uz mājām! Lai gravē nākamgad. Vispār somi bija ļoti aktīvi mani līdzjutēji.
