Kā liecina iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ekspertu novērojumi, lai
gūtu atzinību sociālajos medijos, cilvēku profilos arvien biežāk parādās
saturs, kas veidots dzīvībai un veselībai bīstamās vietās un veidos. Turklāt
šāda tendence novērojama gan bērnu un pusaudžu, gan arī pieaugušo lokā.
Saskaņā
ar “Washington post” datiem, pēdējo sešu gadu laikā, uzņemot “selfijus”, visā
pasaulē bojā gājuši 250 cilvēki. Arī Latviju tikko pāršalca gadījums, kad,
uzņemot sociālo mediju saturu augstsprieguma stacijas teritorijā, bojā gāja
zēns. Tādēļ aicinām ikvienu izvērtēt riskus, uzņemot saturu sociālajiem
medijiem, un atrast veidus, kā droši veidot elpu aizraujošas bildes un video.
Mūsdienās ikviens no mums
pazīst vēlmi ievietot sociālajos medijos bildes vai video, kas gūst neskaitāmus
“like” un atzinību profila sekotāju vidū. Taču arvien biežāk dzīšanās pēc
mirkļa slavas robežojas ar apdraudējumu veselībai un pat dzīvībai. Arī Latvijā
pavisam nesen bija gadījums, kad 14 gadus vecs zēns, vēloties uzņemt saturu
sociālajiem medijiem, iekļuva augstsprieguma apakšstacijā un gāja bojā
elektrotraumas dēļ.
Pārskatot sociālos medijus,
publiski pieejamos cilvēku profilos redzams, ka visbiežāk veselībai un dzīvībai
bīstams saturs tiek veidots, staigājot pa ēku jumtiem un tiltu margām, dodoties
uz pamestiem celtniecības objektiem, kā arī vietās, kur pēc būtības ir
aizliegts atrasties, piemēram, uz vilcienu sliedēm. Tāpat šāda veida saturs
tiek veidots, izpildot pārgalvīgus trikus, piemēram, lecot no klints ūdenī
u.tml.
Sociālie mediji ir kļuvuši par
ļoti nozīmīgu mūsu ikdienas daļu. Tiecoties pēc “like” vai atzinības pilniem
komentāriem, cilvēki aizmirst par drošības aspektiem satura veidošanā. Taču
būtiski uzsvērt, ka saturs, kas veidots, balansējot starp veselību un
potenciālu invaliditāti vai pat starp dzīvību un nāvi, nav šo risku vērts.
Viena no mūsu vērtībām ir rūpes par cilvēkiem, tādēļ iniciatīvas “Iekod
pirkstā!” ietvaros vēlamies cilvēkus aicināt radīt sociālo mediju saturu drošos
veidos un nopietni pārdomāt, kādus riskus var radīt bildes, video uzņemšana uz
jumta vai gaidot vilcienu uz sliedēm.
Tāpat mudinām vecākus pārrunāt ar savām
atvasēm arī pamata drošības jautājumus – par elektrodrošību, satiksmes drošību
utml., lai atgādinātu par potenciālajiem riskiem. Vēl jo vairāk – mēs visi zinām, ka adrenalīns
aizrauj un iespaido citus uz līdzīgu darbību. Tikai jāatceras, ka vienam var
paveikties izkļūt cauri sveikam un veselam, bet citam, kurš no mums
iespaidojies, – nē.
Savukārt, kā stāsta bērnu un
pusaudžu psihoterapeite, iniciatīvas “Iekod pirkstā!” eksperte Gunita
Kleinberga, tiekšanās pēc uzmanības un atzinības ir saprotama visos vecumos,
bet īpaši izplatīti un nozīmīgi tas ir tieši pusaudžu vecumā. Visbiežāk
pusaudžiem liek riskēt grupas spiediens un vēlme iekļauties.
“Nereti bērni un pusaudži
vienatnē paiet garām, piemēram, pamestai ēkai, pat nedomājot par iekļūšanu
tajā, bet, esot kompānijā, vēlme riskēt strauji pieaug – īpaši izteikti tas ir
12 līdz 16 gadu vecumā. Šajā vecumā uz riskantām darbībām var mudināt gan
draugu, gan arī citu sociālo mediju lietotāju negatīvais paraugs. Piemēram, ja
bērns vai pusaudzis redz, ka kāds viedokļu līderis vai viņu elks sociālajos
medijos publicē foto vai video, kas tapis augsta riska situācijā, bet ieguvis
lielu atzinību starp sekotājiem, viņam rodas vēlme šo darbību atdarināt, lai
saņemtu līdzvērtīgu apkārtējo atzinību,” skaidro G. Kleinberga.
Viņa paturpina, ka arī vēloties
iekļauties kādā konkrētā grupā, pusaudži bieži vien neapdomā sekas un ir gatavi
riskēt arī ar savu veselību un dzīvību, lai vienaudžiem pierādītu savu statusu.
Šajā vecumā nav nekas grūtāks, kā būt atstumtam, nepiederīgam, tādēļ vēlme
iekļauties kādā konkrētā sociālajā grupā ir īpaši svarīga, un pusaudži gatavi
iet uz “pilnu banku”.
Kāpēc šīs vecuma grupas cilvēki
nejūt robežu? G. Kleinberga uzsver, ka šāda tendence nav novērojama visiem
pusaudžiem: “Īpašs risks ir aktīvākiem bērniem. Lai arī spēja izvērtēt riskus
un potenciālās sekas bērnam attīstās jau 4-5 gadu vecumā, tiem, kas augšanas
procesā nav piedzīvojuši cēloņu un seku sakarības, šī spēja attīstās vēlāk.
Piemēram, ja skolēns ir aizmirsis mājas atslēgas, bet nepiedzīvo gaidīšanas
laiku aiz mājokļa durvīm – cēloņu un seku sakarības netiek pieredzētas.”
Foto: publicitātes
