Būvnieku asociācija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts cilvēktiesību birojs preses konferencē pauda viedokli, ka siltumpiegādes monopola ierobežošanas nolūkā nepieciešams izvērtēt atsevišķus Enerģētikas likuma nosacījumus.
Būvnieku asociācija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts cilvēktiesību
birojs preses konferencē pauda viedokli, ka siltumpiegādes monopola ierobežošanas nolūkā nepieciešams izvērtēt atsevišķus Enerģētikas likuma nosacījumus.
Kā norādīja zvērināts advokāts un eksperts siltumapgādes strīdu jautājumos Daniels Neibergs, Latvijā ir pieņemti visi normatīvie akti, kas regulē siltumapgādes jautājumus, bet nosacījumi tajos ir pretrunīgi un atbildīgās institūcijas tos traktē sev izdevīgā veidā. Tādējādi tiek ierobežotas patērētāju vajadzības un tiesības.
Par likuma mērķi formulēta vajadzība nodrošināt enerģijas veida izvēles tiesības un veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci. Tomēr likuma 50. pants norāda uz attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem un teritorijas siltumapgādes attīstības perspektīvu. Nākamais pants paredz, ka pašvaldībai nozares attīstības nolūkos jānosaka, kurās administratīvās teritorijas daļās saglabājama un attīstāma centralizētā siltumapgāde un kurās ļauts izvēlēties citu alternatīvu.
Tāpēc, kā sacīja Valsts cilvēktiesību biroja vadītājs Olafs Brūvers, birojs un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apsver iespēju vērsties Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar lūgumu mainīt Enerģētikas likumu, lai patērētāji varētu izvēlēties sev izdevīgāko apkures veidu.
Rīgas Domes komisija pašlaik atsaka iedzīvotājiem iespēju atvienot centrālo apkuri un pieslēgt alternatīvo apkuri bez vērā ņemama pamatojuma. Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora vietniece Māra Žogota norādīja, ka atteikums izvēlēties piemērotāku apkures veidu tiek pamatots ar pilsētas siltumapgādes attīstības koncepciju, bet tajā pašā laikā iedzīvotāji ar to nav iepazīstināti. Nepamatota ir arī aizbildināšanās ar vides piesārņojumu.
Klātesošie preses pārstāvjiem atzina, ka ir jādod iespēja patērētājiem pašiem izvēlēties piemērotāko apkures veidu. Tomēr neatbildēts palika jautājums, vai patērētāju tiesību aizstāvji ir padomājuši ne vien par maksātspējīgo iedzīvotāju vēlmēm, bet arī par tiem, kuri savā miteklī nevar atļauties par vairākiem simtiem (labākajā gadījumā) ierīkot alternatīvu apkuri un kuriem jāsamierinās ar centrālapkures radiatoriem. Brīvas izvēles gadījumā centralizētās siltumapgādes klientu skaits varētu sarukt tiktāl, ka pāri palikušajiem šis pakalpojums vispār vairs nebūtu pa kabatai. Un arī te var rasties tiesību pārkāpums. M.Žogota nenoliedza, ka viens jautājums izvirza nākamo un tie visi risināmi kompleksi, ko centrs pagaidām acīmredzot nav detalizēti izanalizējis.
Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš uzsvēra, ka nevar pieļaut siltumapgādes uzņēmumu lobēšanu no pašvaldību puses, kas liedz iedzīvotājiem izvēles iespējas. Taču tālāk stāstītais par licencētām firmām, kas iepirkušas ārvalstīs ražotus katlus un tādējādi iesaldējušas savus līdzekļus, kā arī sūrošanās par projektētājiem un uzstādītājiem, kam liegta pilnvērtīga uzņēmējdarbība, tātad arī lielākas peļņas iespējas, stipri vien atgādināja to pašu lobēšanu, tikai no citas puses.
