Rīta pusē ap vienpadsmitiem radio “Klasika” tika atskaņotas dziesmas, kas uz brīdi aizveda mani tālajos septiņdesmitajos. Dungoju līdzi, jo, izrādās, zināju to vārdus.“.. nu kādēļ vēlu nāci Tu? Es ilgi Tevis ilgojos..”, mums kopīgi ar Ojāru Grīnbergu un Margaritu Vilcāni, man šķiet, izdevās labi. Vai, piemēram, “.. vai jūti, kā atmiņas smaržo pēc liepām?” dziesmā “Atmiņu lietus”.
Toreiz bērnībā ar māsu griezām uz riņķi neskaitāmas reizes visas skaņuplates, kas mājās bija. Cik atceros, iepriekšminētās dziesmas bija platē ar nosaukumu “Kaktuss”. Dziesmu vārdi nebija nekur pazuduši, tie paši bira cits pēc cita: “Kaktusi lēni zied, lēni jo lēni aug,/ Dienas vien ātri projām iet, bijušās neatsaukt./ Zilganā tālē, viļņotā tālē aizbrauca mīļais draugs./ Kaktusu mīļais mans dāvāja aizbraucot,/ Lai ziedu kā dzidri skanošs zvans tikšanās vēstītu,/ Šorīt es skatos – kaktuss ir ziedos, sarkanos zvanos skan.”
Kad dziesmas bija izskanējušas, diktore paziņoja, ka skanējušas Gunāra Freidenfelda melodijas. Dziesmas zināju, autoru – nē. Komponista vārds, uzvārds bija kaut kur dzirdēts, bet par dziesmu vārdu autoru vispār nebija ne jausmas. Protams, ielūkojos tīmeklī un atradu ziņu, ka septiņdesmitajos divu Gunāru (komponists Gunārs Freidenfelds un dzejnieks Gunārs Selga) sadarbības rezultātā tapušas vairākas lieliskas dziesmas. Kā jūs domājat, kas skan man tagad rakstot? Nu, protams, ka Gunāra Freidenfelda dziesmas ar Gunāra Selgas vārdiem. Precīzi pašreiz – Noras Bumbieres samtainā balss dzied par ūdensnesēju. Klausos vairākas reizes un vēl nav apnikušas.
Kamēr radio skan bērnība, mākslas pasaulē daudz notikumu. Dodieties uz Jelgavas muzeju. Tur līdz svētdienai vēl varat paspēt skatīt izstādi “Ģederta Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā” un redzēt šīgada žūrijas galvenajai balvai izvirzīto darbu ““Dimdiņu” saimnieki. Alfrēds un Elfrīda”. Savukārt no rītdienas, 2. oktobra, Trīsvienības baznīcas tornī izstāde “Jelgavas dominante”. Tajā redzēsiet torņa atjaunotnes 10 gadu jubilejas mākslas darbu konkursa laureātu un dalībnieku darbus. Tas tepat, nekur tālu nebraucot.
Bet, ja ir iespēja būt Rīgā, pavisam cits notikums ar vērienu – jau trīs nedēļas ir atvērts mākslas centrs “Zuzeum”. Varat uz turieni doties pašā vakarā, jo tur apmeklētājus gaida līdz deviņiem. Pirmajā mākslas centra atklāšanas izstādē lieli formāti un lieli mērogi. Vairāk nekā 40 dažādu pasaules valstu (arī mūsu) mūsdienu mākslinieku darbi, kas tapuši pēdējā desmitgadē.
