“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Augļu un dārzeņu cenas mums esot zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kur tiem atšķirībā no Latvijas piemēro pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta likmi. Tas ir viens no argumentiem, ar kuriem Zemkopības ministrija (ZM) un citi atbalstītāji aizstāv samazinātās jeb 5% PVN likmes saglabāšanu šai produktu grupai arī nākotnē. Taču pieejamie dati šo argumentu neapstiprina.
Pirms trim gadiem lauksaimniekiem un tos pārstāvošajai ZM izdevās pārliecināt likumdevējus, ka Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem un dārzeņiem jāpiemēro samazināta PVN likme – 5%, nevis 21% kā citām precēm. Samazinājumu ieviesa uz trim gadiem ar nosacījumu, ka šajā laikā tiks vērtēta lēmuma efektivitāte. Šogad, tuvojoties termiņa beigām, ministrija sagatavoja ziņojumu, kurā secināts, ka visos rādītājos rezultāts ir pozitīvs. Proti, nozarē esot audzis PVN maksātāju skaits, vairāk samaksāts nodokļos, kāpis arī atalgojums, un dārzeņus un augļus ēdam vairāk nekā iepriekš.
ZM vēstīja par vēl vienu būtisku ieguvumu – cenām. Tās šajā produktu grupā esot samazinājušās, turklāt, kā LV portālā norāda ministrijas pārstāve, “Latvijā to cena visā apsekošanas periodā ir zemākā starp Baltijas valstīm”. To pašu no Saeimas tribīnes vēlāk atkārtoja KPV LV deputāts Kaspars Ģirģens, aicinot balsot par 5% PVN saglabāšanu: “Augļu un ogu, dārzeņu cenu samazinājums bija par 11,7%… Latvijā cenas ir zemākās starp Baltijas valstīm.”
“Re:Check” šim apgalvojumam pievērsa uzmanību, jo līdz šim medijos vairākkārt izskanējis pretējais. Proti, lai gan Latvijā vienīgajā no trim Baltijas valstīm dārzeņiem un augļiem ir samazinātā PVN likme – Igaunijā tā arvien ir 20%, Lietuvā – 21% –, pie mums tie nebūt nav lētākie. Uz to vairākkārt norādījusi Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa “Re:Check” sacīja, ka sektora vajadzībām reizi ceturksnī pati izzina pārtikas cenas Rīgas, Tallinas un Viļņas populārāko zīmolu lielveikalos. I.Gulbe “Re:Check” atsūtīja šogad jūnijā veiktā apsekojuma rezultātus. No 18 augļiem un dārzeņiem, kam Latvijā piemērots samazinātais PVN, tikai četri Latvijā bijuši lētāki – vietējie gurķi un tomāti, plūmes un ievestās zemenes. Kopumā visbiežāk zemākā vidējā cena augļiem un dārzeņiem bijusi Lietuvas veikalos. I.Gulbe gan uzsver, ka Latvijā ir lielāka izvēle un kvalitāte. Piemēram, kartupeļi, kam cena Latvijā ir būtiski augstāka, mums esot pieejami “četru vai sešu veidu, nevis divu kā Lietuvā”, turklāt Latvijā tie esot iepakoti.
“Re:Check” vēlējās noskaidrot, kā ZM ieguvusi pretējus datus, un ministrijas preses sekretārei lūdza iespēju iepazīties ar ziņojumu. Pēc atkārtoti izteiktā lūguma žurnālistei piezvanīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts. Viņš pavēstīja, ka ziņojums nav pieejams, jo tas vēl nav skatīts Ministru kabinetā un “nu nav pieņemts tā dokumentus apkārt mētāt”. Tikai pēc atkārtotas iebildes, ka sabiedrībai ir tiesības redzēt ZM argumentus, turklāt valdība nākamā gada budžeta sarunās konceptuāli jau vienojusies samazināto PVN saglabāt, “Re:Check” ziņojumu tomēr saņēma.
Savukārt pēc norādes uz I.Gulbes apsekojumiem, kas neapstiprina zemākās cenas Baltijā, J.Eglīts paziņoja, ka par šādu cilvēku neko nezina un apšaubīja datu pamatotību: “Man ir jājautā, kas ir Ingūna Gulbe un ko viņas pētījumi… es neesmu redzējis. Man jau arī var šķist jebkas.”
J.Eglīts norādīja, ka ZM secinājums par zemākajām cenām Baltijā balstās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieku iesniegtajos datos, kas savukārt iekļauti minētajā ZM ziņojumā. LLU pētnieki augļu un dārzeņu cenu apsekojumu veic pēc ZM pasūtījuma jau kopš samazinātā PVN piemērošanas 2018. gada janvārī.
Taču, kā pārliecinājās “Re:Check”, ziņojumā iekļautie LLU pētnieku dati neapstiprina ministrijas vēstījumu, ka mums “visā apsekošanas periodā” ir zemākās cenas Baltijā. To, ka šāda secinājuma tajos nav, “Re:Check” apstiprināja arī viens no apsekojuma autoriem LLU pētnieks Aleksejs Nipers: “Tas nebija nedz uzdevums, nedz mēs uz to esam fokusējušies. Tas, ko mēs esam secinājuši un par ko varu apgalvot pēc labākās sirdsapziņas, ka ir noticis 11,7 procentu samazinājums pret bāzi – kāda cena būtu bijusi, ja PVN netiktu samazināts.” A.Nipers uzsver, ka, visticamāk, “kādas definīcijas neprecizitāte” radusies, jo viņš un kolēģi nav pietiekami datus izskaidrojuši.
Tātad LLU apsekojums apliecina tikai to, ka 5% PVN piemērošanai ir bijis pozitīvs efekts, proti, ar standarta likmi cenas būtu bijušas par 11,7% augstākas. Taču tas, piemēram, nenozīmē, ka šobrīd par dārzeņiem maksājam par 11,7% mazāk nekā 2017. gada nogalē pirms samazinātās PVN likmes piemērošanas. Tāpat jāatceras, ka atsevišķos periodos tie bijuši arī būtiski dārgāki nekā 2017. gadā – to apliecina gan mediju arhīvu ziņas, gan Centrālās statistikas pārvaldes cenu apsekojums, kas gan tiek veikts tikai nelielai daļai dārzeņu un augļu.
