Saeimas Juridiskā un Mandātu komisijas, otrdien slēgtajā balsojumā neatbalstot ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu dot Saeimas piekrišanu uzsākt deputāta Jāņa Ādamsona kriminālvajāšanu, ir ignorējušas Latvijas Republikas Satversmi…
Saeimas Juridiskā un Mandātu komisijas, otrdien slēgtajā balsojumā neatbalstot ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu dot Saeimas piekrišanu uzsākt deputāta Jāņa Ādamsona kriminālvajāšanu, ir ignorējušas Latvijas Republikas Satversmi, kas garantē ikvienam cilvēkam goda un cieņas aizsardzību. Lai arī abu komisiju lēmumam ir tikai rekomendējošs raksturs un noteicošais lēmums būs jāpieņem Saeimai, rodas šaubas par Saeimas minēto komisiju locekļu kompetenci. Šāds lēmums nepārprotami liecina par apzinātu šīs lietas politizēšanu un atbalstu kreisajiem gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās nākamā gada pavasarī.
Pirmsvēlēšanu kampaņa ir sākusies. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kuras biedru rindās atrodams arī pedofilijas skandāla «projekta vadītājs» J.Ādamsons, jau labu laiciņu atrodas socioloģisko aptauju galvgalī, līdz baltkvēlei ekspluatējot sižetu par trijiem pedofiliem ekspremjera Andra Šķēles valdībā.
Tiesībsargājošās instances ir izmeklējušas Andra Šķēles, Valda Birkava un Andreja Sončika iespējamo «saistību» ar pedofilijas lietu. Starp citu, kā pavēstīja prokurors Modris Adlers, par A.Sončika saistību ar šo lietu nav bijis nevienas liecības, savukārt par ekspremjeru A.Šķēli liecības komisijā sniegusi tikai viena persona, kuras prokuratūrā sniegtā liecība nav sakritusi ar komisijā stāstīto. Protams, ne prokuratūra, ne tiesa, ne Satversmes aizsardzības birojs, veicot izmeklēšanu, nav atklājis ne mazākos apstiprinājumus «komisāra» blefam.
Virsprokurors Modris Adlers apliecināja, ka, pārbaudot izmeklēšanas materiālus, konstatēts, ka Ādamsons ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un apzināti sniedzis nepatiesas ziņas. PSRS robežsardzes «ērglis» aizskāris ne tikai triju amatpersonu godu un cieņu, bet arī akcentējis viņu ieņemamos amatus, tādējādi nodarot kaitējumu Latvijas valstij. Ir pietiekams pamats tam, lai vismaz pārbaudītu J.Ādamsona iespējamo prettiesisko darbību.
Kā norāda Jaunās partijas deputāts Ainārs Šlesers, kas, pēc ziņu aģentūras BNS iegūtās neoficiālās informācijas, balsojis par atļauju izdot J.Ādamsonu kriminālvajāšanai, ir jāievēro princips «viens likums, viena taisnība visiem», un J.Ādamsons nav izņēmums.
J.Maizītis apliecinājis, ka J.Ādamsonam februārī plenārsēdē nebija pamata nosaukt kā varbūtēji saistītas ar pedofilijas skandālu trīs amatpersonas – par to liecinot komisijas materiāli. Tātad lēmums par atļaušanu vai neatļaušanu izdot deputātu J.Ādamsonu kriminālvajāšanai būs jāpieņem Saeimai 7. septembrī. Šis balsojums uzskatāmi parādīs, cik lielā mērā parlamentārieši respektē mūsu valsts pamatlikumu un elementārās cilvēktiesību normas.
Jāatzīst, tagad ir visai pagrūti runāt par tīri juridiskām vai morāles kategorijām, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas un politiskais kapitāls ir nepieciešams visām partijām. J.Ādamsona izdošana kriminālvajāšanai būtu pārāk smags trieciens kreiso pozīcijām. Tas noteikti samazinātu kreiso partiju elektorātu, jo kurš gan ies balsot par partiju, kuras rindās ir krimināli sodāmi elementi. Tāpēc dedzīgajiem J.Ādamsona atbalstītājiem ir ārkārtīgi izdevīgi, A.Šķēles vārdiem runājot, atgremot un pārgremot «veco zupu», lai diskvalificētu sāncenšus vēl starta pozīcijās.
Taču nevajadzētu aizmirst, ka lēmums par J.Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai nav vis simboliska cīņa starp «sociķiem» un Tautas partiju ar mērķi iegūt vairāk balsu pašvaldību vēlēšanās. 7. septembra Saeimas balsojums par J.Ādamsonu būs indikators tiesiskumam Latvijā, un nu būtu īstā reize LR pilsoņiem pavērot, kuri tautas kalpi par to iestājas un kuri to ignorē. Pretējā gadījumā katrs, kuram nebūs slinkums, varēs kāpt Saeimas tribīnē un nesodīts izteikt pilnīgi nepamatotus apvainojumus. Tā var ātri nonākt pie tiesiskā haosa un nihilisma, kas varētu izvērsties par lielāko šķērsli demokrātijas attīstībai Latvijā. Nožēlojami, ka attiecīgās Saeimas komisijas, kuru primārais uzdevums būtu nodrošināt goda un cieņas aizsardzību savas valsts pilsoņiem, pieņemot lēmumus, nav strādājušas pēc tiesiskiem un demokrātiskiem principiem.
