“Ko grib Jelgavā? – ar šādu pretenciozu nosaukumu biedrība “Jelgavas attīstībai” sadarbībā ar Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centru rīkoja semināru par pilsētvides jautājumiem.
Pasākumā Sv.Trīsvienības baznīcas tornī piedalījās arī pašvaldības pārstāvji, uzstājās pilsētplānošanas lietpratēji Reinis Petkus, kas savu ideju par gājēju ielas izveidošanu Jelgavā no Mītavas tilta līdz autoostai bija attīstījis pērn Rīgas Tehniskajā universitātē aizstāvētajā bakalaura darbā, kā arī Jānis Govčis, LLU ainavu plānošanas un arhitektūras programmas maģistrants, kas prezentēja savu bakalaura darbu par to, kā varētu tikt pārveidots RAF rajonā esošais tirdzniecības centrs “Pērnava”. Ar velosipēdu no Cukurfabrikas stacijas seminārā ieradās arhitekts Oto Ozols, kas Rīgā darbojas biedrībā “Pilsēta cilvēkiem”, kā arī Āgenskalna apkaimes aktīvistu grupā, kas zināmā mērā ir līdzīgas biedrībai “Jelgavas attīstībai.”
Pa Katoļu ielu brauc un neapstājas
Pamatojot Jelgavā pirmās gājēju ielas izveidošanas iespēju, R.Petkus kādā 2019. gada maija dienā Katoļu un Driksas ielas krustojumā stundas laikā bija saskaitījis 834 gājējus un 256 automašīnas, no kurām tikai trīs nebija caurbraucējas. Mūsdienās pilsētvides speciālisti uzsver, ka pa pilsētas centru jāpārvietojas kājām vai ar velosipēdu, turklāt pašvaldībai būtu jāveicina tas, lai iedzīvotājus apkalpojoši uzņēmumi attīstās ēku pirmajos stāvos, kur pagaidām Jelgavas centrā daudzviet ir tukšas vai uz ielas pusi neuzrunājošas telpas. R.Petkus minēja, ka savulaik 60. gados izveidotajai gājēju ielai Jelgavas sadarbības pilsētas Šauļu centrā gājējus atņem lielveikali pilsētas nomalē.
Savukārt J.Govčis pauda, ka RAF rajona tirdzniecības centram “Pērnava” jākļūst par sabiedrisku izklaides centru, kur atrod vietu gan jauns, gan vecs. Jānis uzsvēra, ka RAF rajons attīstās un nav uzskatāms galvenokārt kā “guļamvagons” Rīgā strādājošajiem, kurus dzīve Jelgavā interesē visai maz.
Arhitekts un biedrības “Jelgavas attīstībai” dalībnieks Vents Grietēns vērtē, ka viena no pēdējā laika iezīmēm Jelgavā ir abu Lielupes krastu līdzsvarota attīstība. Proti, arī Pārlielupe attīstās kā sabiedriskās dzīves centrs – tur darbojas Zemgales Olimpiskais centrs, paplašinājusies 4. vidusskola, kā arī tapuši tirdzniecības centri.
Politiķi attīsta vides aktīvistu idejas
Savukārt arhitekts O.Ozols ir gandarīts, ka Rīgā arī politiķi sāk apspriest idejas, ko pirms gadiem sešiem akcentēja vides aktīvisti. Viena no viņa uzstāšanās pamatdomām bija par to, ka pilsētas centrā un atsevišķos mikrorajonos prioritāras ir drošās gājēju ietves un veloceliņi. Turpretī attīstība jau kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem bijusi tāda, ka pirmkārt tiek domāts par autobraucēju plūsmu, kas galu galā novedis pie satiksmes sastrēgumiem.
Pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs skaidroja: “Jelgavā tāpat kā citviet Latvijā autotransporta plūsma aug vidēji par četriem procentiem gadā. Kā pārliecināt sabiedrību mainīt savus pārvietošanās paradumus? Piemēram, rekonstruējot Loka maģistrāli, ir apzaļumotas un labiekārtotas arī blakus tuvējām mājām esošās autostāvietas, taču to ir nedaudz mazāk kā agrāk, kad šīs vietas klāja izdangāta asfalta laukumi. Par to, ka stāvvietu ir kļuvis mazāk, pašvaldība saņem pārmetumus.” O.Ozols uz to atbildēja, ka Nīderlandē, ko pasaulē pazīst kā velobraucēju zemi, automašīnu ir daudzkārt vairāk nekā Latvijā, taču nīderlandieši tās neizmanto, pārvietojoties pa pilsētu. “Problēmas rodas tad, ja cilvēks no mājām uz darbu vai veikalu, kas ir divu kilometru attālumā, arī brauc ar automašīnu. Ja pilsētas pašvaldība veicina to, ka tiek būvēti veloceliņi un velogarāžas, problēma atrisinās dabīgi,” tā O.Ozols. Viņš atzīmēja, ka Jelgavā iedvesmojoši piemēri ir velostāvparki pie Jelgavas un Cukurfabrikas dzelzceļa stacijām. Proti, jelgavnieku paradumus strauji ir mainījusi sakārtota infrastruktūra. “Velostāvvietas pie Jelgavas stacijas jau reiz ir paplašinātas, bet nu jāplāno nākamā paplašināšana, jo tās ir pārpildītas,” atzīst arhitekts O.Ozols. Viņa redzējumā saistībā ar jauno ātrgaitas vilcienu iepirkumu Jelgavas saikne ar Rīgu nākotnē iezīmēsies vairāk. Zemgales Nevalstisko organizāciju atbalsta centra vadītājs Uldis Dūmiņš piebilda, ka labu paraugu tam, kā pilsētā dabai un sabiedrībai draudzīgi būtu jāpārvietojas, vajadzētu sniegt pašvaldību darbiniekiem, tostarp mēram, kas uz pasākumiem pilsētā tomēr dodas ar auto.
Diez vai tirgum derēs milzu angārs
Seminārā tika prezentēti arī biedrības “Jelgavas attīstībai” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. “Ziņas” jau rakstīja, ka no jūlija līdz septembrim biedrība gan elektroniski, gan tiešā kontaktā Hercoga Jēkaba laukumā, Ozolskvērā un Raiņa parkā aptaujāja pusotru simtu jelgavnieku. Aptaujā noskaidrots, ka visaktuālākā problēma pilsētvidē jelgavniekiem šķiet daudzdzīvokļu māju pagalmi, kur līdz šim nav atrasts pietiekami iedarbīgs veids, kā tos sakārtot. Savukārt visai maz jelgavniekus interesē Ziemeļu tilta būve pār Pils salu, kas turklāt ir dabas lieguma teritorija. Aptaujā atzīmēts, ka pilsētā trūkst soliņu, atkritumu tvertņu, koku, derētu arī mobilitātes punkti, kur droši atstāt velosipēdu vai uzlādēt elektroskūteri. Dažkārt uzlabojumus varētu veikt, ieguldot nelielus līdzekļus. Tāda vieta, piemēram, ir kopš Ļeņina pieminekļa laikiem Hercoga Jēkaba laukuma diagonālās pārējas celiņā iebūvētie trīs pakāpieni. Tie šo celiņu padara nepiemērotu vecākiem, kuri stumj bērnu ratiņus, cilvēkiem ratiņkrēslos, kā arī velosipēdistiem.
Neviennozīmīgas ir atbildes par pilsētas tirgus pārcelšanu no Uzvaras ielas 56 uz dzelzceļa stacijas rajonu. Parādījās pat jauna ideja, ka tirgus varētu būt pārceļams uz tagadējo autoostas teritoriju (ja autoostu pārceļ pie dzelzceļa stacijas). “Manuprāt, ideja ir apdomājama, jo mūsdienās tirgum nevajadzētu izskatīties kā milzīgam angāram, kurā tiek tirgotas arī rūpniecības preses,” piebilda biedrības “Jelgavas attīstībai” dalībnieks advokāts Mārtiņš Daģis. Viņš minēja arī to, ka pilsētas parkos tiek atzīmēta vajadzība pēc mierīgākas vietas, kur, piemēram, var mierīgi piesēst un palasīt grāmatu vai Dzejas dienās baudīt dzeju. Lai pilsētas labiekārtošanā vairāk būtu gatavi iesaistīties paši jelgavnieki, tiek gaidīts, ka pašvaldība varētu dot zināmas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.
___
Biedrību “Jelgavas attīstībai” 2017. gadā dibināja domubiedru grupa, un tā iestājas par pārdomātu un ilgtspējīgu pilsētas attīstību. Biedrība sabiedrībā pazīstama ar ieilgušo tiesāšanos jautājumā par to, ka Cukura ielā 2 iepretī Jelgavas pilij būtu piemērota vieta lielveikalam, ar iestāšanos par skvēra saglabāšanu aiz pilsētas kultūras nama (tur pašvaldība lūkoja ierīkot autostāvvietu), kā arī citām sabiedriskām aktivitātēm.
