Lauksaimniecības produktu klāstu Latvijā pamazām sāk noteikt brīvā tirgus situācija, un, lai arī vienlīdzīgo konkurenci bieži izkropļo citu valstu atbalsts saviem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, skaidrs, ka ar Latvijas pašreizējām iespējām…
Lauksaimniecības produktu klāstu Latvijā pamazām sāk noteikt brīvā tirgus situācija, un, lai arī vienlīdzīgo konkurenci bieži izkropļo citu valstu atbalsts saviem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, skaidrs, ka ar Latvijas pašreizējām iespējām strauji samazinās mūsu lauksaimnieku iespējas veiksmīgi konkurēt ar Eiropas Savienības (ES) valstu zemniekiem, kuriem piešķirtās subsīdijas daudzkārt pārsniedz Latvijas zemnieku ienākuma līmeni. Taču, kā atzīst pārtikas preču tirgotāji, šī nav vienīgā Latvijas lauksaimnieku problēma, kas samazina saražotās produkcijas konkurētspēju. Pārtikas produktu eksportētāji Rietumos saduras ar patiesību, ka mūsu pārtikas preču sortiments ir visai tradicionāls, jo ir maz specifisku pārtikas preču, kuras Rietumu pircējiem varētu piegādāt tikai Latvija, un te nu vietējo pārtikas preču ražotāju fantāzijai paveras plašs darba lauks.
Lauksaimniecības kultūru sējumu platības 2000. gada ražai ir samazinājušās par 34,9 tūkstošiem hektāru jeb 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija. Tomēr šogad nedaudz ir palielinājusies graudaugu sējumu platības – par 1% jeb 4 tūkstošiem hektāru – un arī kartupeļu stādījumu platības – par 1,9% jeb 0,9 tūkstošiem hektāru. Graudaugu sējumi ir palielinājušies uz ziemāju rēķina – par 23% augušas ziemas kviešu, par 16% – rudzu platības, taču vasarāju sējumu platības ir sarukušas par 10%. Lielākais kritums ir vasaras kviešiem – par 20,5%. Tomēr, kaut arī graudaugu kultūru sējumu platības ir palielinājušās, CSP speciālisti prognozē, ka šā pavasara salnas un vasaras lietavas negatīvi ietekmēs graudu ražu. Tāpēc graudaugu kultūru sējuma platību pieaugums var arī nepalielināt graudu ražotāju ienākumus un pat radīt zaudējumus, kas, saprotams, neveicinās šīs nozares attīstību.
Pozitīvi vērtējams apstāklis ir tas, ka pēdējos gados turpina palielināties griķu un rapša, it īpaši ziemas rapša, platības. Ar rapša audzētājiem aktīvi sadarbojas Latvijas attīstības aģentūra (LAA), kuras pārstāvji uzskata, ka mūsu lauksaimniekiem to vajadzētu audzēt vairāk, jo Vācijā ir liels pieprasījums pēc šīs lauksaimniecības kultūras. LAA ir izstrādājusi arī projektu par iespējām Latvijā uzcelt rapša pārstrādes rūpnīcu. Saskaņā ar LAA pārstāvju informāciju Rietumos pieprasīts pārtikas produkts ir arī griķi. Šķiet, to rāda arī statistika – platības palielinājušās 2,5 reizes, bet ziemas rapša – 1,9 reizes.
Tas nozīmē, ka Latvijas lauksaimnieki nav izsmēluši iespējas attīstīties, ražojot tādu lauksaimniecības produkciju, kāda netika ražota agrāk. Kā lielāko šķērsli šādu kultūru audzēšanā LAA speciālisti min zemnieku neticību iespējām gūt peļņu, audzējot, piemēram, rapsi. Īpaši skeptiski noskaņoti lauksaimnieki pret šādām novitātēm ir Latgalē. Šķiet, nebūšu īpaši oriģināls, apgalvojot, ka tieši netradicionālās lauksaimniecības kultūras nākotnē daudziem zemniekiem var kļūt par peļņas avotu.
Ne bez rezultātiem ir beigušies arī «gaļas kari» ar kaimiņvalstīm, un saskaņā ar CSP informāciju, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. jūliju, ir samazinājies liellopu, slaucamo govju, cūku un putnu skaits. Samazinājums ir arī uz valsts saimniecību un statūtsabiedrību lopu skaita samazinājuma rēķina, jo šīs saimniecības daļēji likvidējas un lopi tiek izkauti vai pārdoti iedzīvotāju saimniecībām. Šajā saimniecību kategorijā liellopu skaits ir sarucis par 21,6%, cūku – par 22,1%, putnu – par 5,8%, taču zemnieku saimniecībās, piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās gandrīz visu lopu, izņemot cūku, skaits ir audzis. Cūku daudzums salīdzinājumā ar 1999. gada 1. jūliju ir samazinājies par 12,9% jeb par 58,1 tūkstošiem.
Rezumējot šā gada pirmās puses rezultātus lauksaimniecībā, ir pamats prognozēm, ka turpinās rukt liellopu, slaucamo govju, kā arī cūku un putnu skaits. Dzīvotspējīgāki noteikti būs tie lauksaimniecības produktu ražotāji, kas saņems kvalitātes sertifikātus, ko aizvien vairāk un vairāk pieprasīs Rietumu patērētāji, jo papildu konkurence ES lauksaimniekiem nav vajadzīga, tāpēc var droši prognozēt jaunu nosacījumu izvirzīšanu, importējot Latvijas lauksaimniecības produkciju. Zemniekiem jābūt tam gataviem, un valstij šoreiz nebūtu īstā reize mierīgi noskatīties uz viņu cīņu ar vējdzirnavām.
