Attieksme
Nesen radio “Klasika” ēterā klausījos vienu no saviem iecienītākajiem raidījumiem – “Mana mūzika”. Tas ir raidījums, kurā skan sarunas ar mūziķiem, māksliniekiem, politiķiem, literātiem, zinātniekiem, aktieriem, mediķiem, filozofiem un citām interesantām personībām, – viesis iepazīstina ar mūziku, kas viņam tuva, un caur šo mūziku sarunas laikā atklājas arī interesanti vai pārdomu vērti fakti par pašu cilvēku un viņa dzīves uztveri. Tiešām ļoti patīk šis raidījums. Vienmēr arī aizdomājos – ja man pašai būtu jāizvēlas mūzika, kam tur skanēt, ko tieši gribētu, lai tajā pārraida.
Šajā reizē raidījumā viesojās pazīstamais žurnālists un filmu veidotājs Sandijs Semjonovs. Kāpēc to pieminu šeit slejā? Jo viņš izteica domu, ka nereti tieši pasaules slaveni un atpazīstami cilvēki ir vienkārši un patīkami savā saskarsmē. Turpretī bieži vien gadās, ka tie, kam pašizdomātā slava sakāpusi galvā, ir iedomīgi un ar viņiem ir grūti komunicēt.
Arī mēs laikraksta veidošanā ar to saskaramies. Kāds var agresīvi pārmest par katru vārdu, kas publicēts intervijā (lai gan tieši tā pats ir izteicies) vai protestēt par to, kā izskatās fotogrāfijās, bet cits it kā ļoti populārs cilvēks var būt pretimnākošs. Pie pēdējiem noteikti pieder Andrejs Osokins. Ar viņu dzirdētas daudzas intervijas, visbiežāk – analizējot viņa atskaņoto komponistu darbus un mūziku, turpretī šajā “Ziņu” numurā esat laipni aicināti iepazīt skatījumu uz pasauli, pieredzi un attieksmi gan mūzikā, gan dzīvē.
