«Mana ārste par šo skolu nebija pat dzirdējusi,» saka Daiga Šteinberga, kas savu meitiņu uz Jelgavas 1. sanatorijas internātskolas uzņemšanas komisiju ir atvedusi no Liepājas.
«Mana ārste par šo skolu nebija pat dzirdējusi,» saka Daiga Šteinberga, kas savu meitiņu uz Jelgavas 1. sanatorijas internātskolas uzņemšanas komisiju ir atvedusi no Liepājas. Labas atsauksmes par iespēju tur ārstēties viņa ir saņēmusi no saviem radiniekiem Jelgavā.
Rīt durvis saviem 156 audzēkņiem vērs skola, kurā bērni gan mācās, gan ārstējas. Jelgavas 1. internātskola uzņem skolēnus, kas slimo ar skoliozi, un daudziem tā nav vienīgā slimība.
«Mani šeit izaudzināja par 7 centimetriem!»
Skola bērnus sagaida jau trīsdesmit devīto gadu. Tāpēc tikai nezinātājam šķitīs neparasti daudzo cilvēku vidū, kas kopā ar pārējiem gaida savu kārtu uz medicīniski pedagoģisko komisiju, sastapt bijušo audzēkni. Vladislavs Šeputa šo skolu beidza 1966. gadā.
«Trīsarpus gadu vecumā pēc traumas sākās mugurkaula tuberkuloze. Ārstējos slimnīcās un sanatorijās. Šī ir brīnišķīga skola gan mācību, gan medicīnas ziņā,» atceras Vladislavs un pasaka, manuprāt, viņam pašu svarīgāko – mani šeit izaudzināja par septiņiem centimetriem! Ko nozīmē šie centimetri bērniem ar skeleta attīstības traucējumiem, zina tikai viņi paši, vecāki, sanatorijas skolas mediķi un skolotāji.
Gunta Zandere savu dēlu atvedusi uz Jelgavas skolu no Raiskuma internātskolas. Viņai, tukumniecei, Jelgava ir tuvāk, un viņa biežāk redzēs savu dēlu. Arī Jānim, kas pārcietis divas operācijas, tas ir svarīgi. «Man ir jautājums,» viņš saka, «vai tad, ja nebūšu izdarījis palaidnības, varēšu viens pats braukt uz mājām?» Trešklasniekam gan to solīt nevar.
Asja Kāpostiņa ar savu dēlu atbraukusi no Madonas . Viņa ir pateicīga savai dakterei, kas devusi nosūtījumu uz šejieni. «Parastā skolā jau neārstē,» saka māmiņa.
Informācija par skolu sasniedz visus novadus
Šogad skolā uzņēma vairāk nekā divdesmit bērnu un vēl visu 1. klasi.
Ortopēde rehabilitoloģe Ilga Vilka atzīst, ka problēmas kļūst ar katru gadu nopietnākas. Ar mugurkaula deformāciju ierodas bērni jau uz pirmo klasi – šogad viens mazais pacients ir jau ar II pakāpes skoliozi un viens, kas valkā korseti. Tradicionālais problēmu laiks ir bērniem no 6. līdz 8. klasei. Šajā laikā visbiežāk progresē skoliotiskā slimība, deformējas mugurkauls, kas saistīts ar bērna straujo augšanu garumā. Šogad 9. klasē uzņēma meiteni ar III – IV pakāpes skoliozi, kas līdz šim nav ārstēta. Bērniem ir arī blakusslimības – poliartrīts, reimatoīdais artrīts.
Par pozitīvu tendenci uzskatāms tas, ka aizvien vairāk bērnu ierodas no valsts attālākiem rajoniem. Tas nozīmē, ka informācija ir sasniegusi arī cilvēkus Latgalē, Kurzemē un Vidzemē.
Ārste ir apmierināta, ka galvenie palīgi – ārstnieciskās vingrošanas skolotāji ceļ – savu kvalifikāciju. Tiek atjaunināts ārstnieciskās vingrošanas inventārs.
«Lēnām tuvojamies principam – ar smagi slimajiem bērniem ārstnieciskajā vingrošanā strādāt individuāli,» stāsta I.Vilka.
Skolas pediatre Ilze Trepša par biežāk sastopamajām blakus slimībām sauc gastroduodenītu, sirds kaites. Akūto slimību gadījumos medikamentu pietiek, taču bērni ar hroniskajām kaitēm lieto savas zāles, kuru cenas parasti ir augstas.
Viens no ārstniecības veidiem ir masāža, tā kursu mācību gadā skolā saņem katrs audzēknis. I.Trepša ir gandarīta, ka jaunajā mācību gadā darbosies vēl viens jauns masāžas kabinets.
Audzēkņi gūst godalgas olimpiādēs
Apliecinājumam, ka bērni šeit ne tikai ārstējas, bet saņem arī kvalitatīvu izglītību, – daži fakti. Viena trešdaļa skolēnu mācās tikai labi un teicami. Pagājušajā mācību gadā pilsētas un novada olimpiādēs piedalījās 30 skolas audzēkņu, 19 guvuši godalgotas vietas un atzinību, tostarp arī pirmo vietu angļu un krievu valodā. Skolas koris, kurā bērnus iesaista bez īpašas atlases, šogad izturējis visus konkursus, lai varētu dziedāt skolēnu Dziesmu svētkos.
Skolas direktora vietniece Anna Zabothene uzsver, ka sanatorijas skolā skolēni mācās pēc vispārizglītojošo skolu programmas. Mēs strādājam ar visiem, ne tikai ar talantīgajiem bērniem, saka A.Zabothene. Kaut arī klasēs ir mazāk bērnu nekā parastajās skolās, tomēr jāņem vērā audzēkņu veselības stāvoklis. Bērniem ir radīta motivācija mācīties: daudzi nevarēs veikt fizisku darbu un vajadzēs maizi pelnīt «ar galvu».
Radoši ir arī skolotāji – par metodiskajiem darbiem ir saņemtas atzinības, četri pedagogi konkursā nopelnījuši ekskursiju uz Čehiju. Skolotāji mācās augstskolā, vairāki – maģistrantūrā, viens – doktorantūrā, strādā vairāki maģistri un zinātņu doktors.
Pastāvēs, kas pārvērtīsies!
Direktors Henrijs Kress ir pārliecināts: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.» Sabiedrībā integrējami bērni ar kustību traucējumiem, un skola to dara atbilstoši savām iespējām. Taču direktors uzskata, ka arī audzēkņiem ar sirds un asinsvadu slimībām būtu vajadzīga īpaša aprūpe. «Šiem bērniem vajadzīga diēta, tāpat kā mūsējiem, ar mazām atšķirībām – medikamentozā ārstēšana, ārstnieciskā vingrošana. Mums ir daudzkas, lai šos bērnus nodrošinātu, taču līdz ar Labklājības ministrijas morālo atbalstu būtu nepieciešams arī finansiālais… Neviens neko klāt nepienesīs, un jaunas programmas realizācija lielā mērā būs tieši mediķu ziņā. Skolēnu skaitu nevaram palielināt, taču vairāk bērnu ar kustību traucējumiem varētu integrēt parastajās skolās,» spriež direktors.
Skolu no pārējām atšķir ārstnieciskā vingrošana piecas vai sešas reizes nedēļā un ārstnieciskā peldēšana, bērnu baseinā ne vien ārstē, bet arī iemāca peldēt. Pie atšķirībām pieskaitāms arī internāts.
«Dažiem bērniem mājas apstākļi ir ne visai spīdoši, bet skolā viņš ir aprūpēts. Tomēr neviens internāts ģimenes siltumu aizvietot nevarēs, kaut arī ļoti cenšamies. Viesi gan vienmēr pamana ģimeniskumu pie mums, taču, domāju, tas iespējams visās mazās skoliņās,» stāsta direktors, prātodams arī par pārlieku lielas aprūpes mīnusiem, kas bērniem var radīt priekšstatu, ka viss nāk par velti.
Gada laikā skolai ir atļauts tērēt 213000 latu. Tas ir šķietami daudz, bet jāatceras, ka bērni skolā pavada 24 stundas diennaktī. Naudas līdzekļu nepietiek, jo skolā nepieciešams remonts, atzīst H.Kress. Ja katru gadu piešķirto summu palielinātu par desmit tūkstošiem, tad piecu sešu gadu laikā varētu skolu saremontēt.
