Oslo. Daudzi mīti par dzīvniekiem radušies maldīgu novērojumu rezultātā. Viens no tādiem ir arī par lemingiem – sīkiem grauzējiem ar pelēku vai sarkanu spalvu.
Oslo. Daudzi mīti par dzīvniekiem radušies maldīgu novērojumu rezultātā. Viens no tādiem ir arī par lemingiem – sīkiem grauzējiem ar pelēku vai sarkanu spalvu. Tie dzīvo Skandināvijā, pārtikdami no saknēm un zāles. Nostāsti piedēvē lemingiem dīvainu tieksmi veikt masveida pašnāvību, tomēr īstenībai ir maz sakara ar mītiem. Pavasarī un rudenī dzīvnieku skaits vairākkārt palielinās, kas rada grūtības iegūt barību. Tādējādi vienu reizi aptuveni trīs gados lemingi pulcējas baros un dodas migrēt, meklējot jaunus barības laukus. Tieši masveida migrācija radījusi leģendu par to, ka lemingi pulcējas grupās, lai akli dotos pretī savai nāvei. Zinātnieku novērojumi tomēr pierādījuši, ka lemingi ceļo ne tikai lielos baros, bet arī pa vienam. Tiesa gan, šie dzīvnieki, sastopot savā ceļā upi, negriezīsies atpakaļ, bet gan mēģinās sasniegt otru krastu. Lemingi ir labi peldētāji un var nopeldēt pat 200 metru, meklējot jaunus barības areālus. Diemžēl reizēm upes ir pārāk straujas lemingu spēkiem un īsajām kājām, tādēļ tie nereti slīkst.
