Skaistums prasa upuri. Vašingtona. Pāreja no kūniņas uz pieauguša kukaiņa spārniem nav retums dzīvajā dabā. Tomēr mazāk ir gadījumu, kad šī metamorfoze ieilgst vairākus gadus.
Skaistums prasa upuri
Vašingtona. Pāreja no kūniņas uz pieauguša kukaiņa spārniem nav retums dzīvajā dabā. Tomēr mazāk ir gadījumu, kad šī metamorfoze ieilgst vairākus gadus. Piemēram, ASV ziemeļos mīt cikāde, kurai pieaugšanas posms ilgst septiņpadsmit gadu. Savukārt viņas dienvidu līdziniece pusaudža vecumā pavada trīspadsmit gadu. Abas šīs dīvaines, izšķīlušās no olas, kāpuru izskatā ieurbjas zemē, kur pārtiek no augu sakņu sulas. Pavadījušas zēnības gadus pazemē, cikādes iziet cauri pieciem pārtapšanas posmiem, kamēr izlien virszemē. Pieaugušas cikādes sasniedz 26 mm garumu. Tomēr Saules gaismā pavadītais laiks nav ne tuvu tik ilgs kā pazemē. Izplešot spārnus, virszemē tās pavada tikai četras nedēļas un lietderīgi izmanto laiku pārojoties, lai gatavotu jauno maiņu, kas atkal daudzus gadus dzīvos starp augu saknēm.
Paradoksu draugs
Brazīlija. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem, kā noritējusi evolūcijas vēsture, atspoguļojas vardes pieaugšanā no ūdens iemītnieka kurkuļa līdz pilntiesīgam savas sugas īpatnim, kas pielāgots dzīvei uz sauszemes. Lielākoties vardes, līdzīgi daudziem citiem, mazotnē ir krietni sīkākas par pieauguša dzīvnieka apmēriem. Tomēr šis vispārinājums neattiecas uz paradoksālo vardi. Šis neparastais dzīvnieks mīt Amazones baseinā Brazīlijā, kā arī Trinidadā netālu no lielajām upēm. Kurkuļa vecumā varde sasniedz garumu no 16,8 līdz pat 25 centimetriem. Kurkulim ir milzīgas acis un augsta muguras spura. Turpretī pieaugusi varde ir tikai 5,6 centimetrus gara, pie tam samazināšanās skar ne tikai vardes ķermeni, bet arī iekšējos orgānus, piemēram, sirdi.
Sasaldētie ilgdzīvotāji
Antarktīda. Viens no lielākajiem 70 Antarktīdas ezeriem, kas slēpjas zem mūžīgajiem ledājiem, ir Vostoks. Tas ir vairāk nekā 480 metru dziļš, un tā vecums tiek lēsts aptuveni no 2 līdz 15 miljoniem gadu. Veicot dziļurbumus, zinātnieki atklājuši līdz šim nezināmus mikrobus. Daži no tiem dzīvojuši vairākus gadu simtus un pat tūkstošus sasaldētā formā.
Ēdamie vraki
Madride. Zemūdens iedzīvotāji spēj arī pielāgoties nosacījumiem, kurus tiem piedāvā cilvēks un tā radītā tehnika. Nesen pie Spānijas krastiem uz kāda nogrimuša franču kuģa vraka tika atrasti dziļūdens tārpi, kas dabā sastopami vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Tur tie pārtiek no dažādiem minerāliem. Kuģis vedis varu, cinku un saiņus ar kafijas pupiņām un saulespuķu sēklām. Tā krava tārpiem «piedāvāja» alternatīvu barošanās veidu, ko tie arī pieņēma. Kad kafijas pupiņas un saulespuķu sēklas sāka pūt, tās radīja līdzīgu ūdeņraža sulfīdu, kāds ir okeāna dibenā. No tā dziļūdens tārpi pārtika, pirms savā dzīves ceļā satika franču kuģi.
Uztrauktie pirmdzimtie
Vašingtona. Kā atzinuši amerikāņu zinātnieki, pērtiķu pirmdzimtie uz nomācošām situācijām reaģē, īpaši uztraucoties. Pētnieki izanalizēja, cik liels daudzums stresa hormona kortizola izdalās rēzuspērtiķu smadzenēs, kad būrim tuvojas svešs cilvēks. Eksperiments pierādīja, ka rēzuspērtiķu pirmdzimtajiem stresa hormona līmenis paaugstinājās divkārt nekā to brāļiem vai māsām. Pagaidām zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, kāpēc pirmdzimtajiem pērtiķīšiem ir tik augsts stresa līmenis. Tomēr viņi izteikuši pieņēmumu, ka tas varētu būt saistīts ar jaunās māmiņas nezināšanu, pirmā bērna audzināšanas laikā pakļaujot to lielākam stresam.
