Trešdiena, 21. janvāris
Agnese, Agnija, Agne
weather-icon
+-7° C, vējš 0.45 m/s, A-DA vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Covid-19 ierobežošanai valdība konceptuāli vienojas valstī ieviest ārkārtējo situāciju (papildināta)

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība
otrdien konceptuāli vienojās ieviest ārkārtējo situāciju, bet gala lēmumu
plānots pieņemt piektdien, 6.novembrī.

Pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka šobrīd eksperti gatavo
dokumentus par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī un atbalsta mehānismiem
ekonomikai. Tos plānots izskatīt piektdien.

Premjers uzsvēra, ka visas valdības kopīga atbildība
ir savlaicīgi pieņemt lēmumu, lai samazinātu Covid-19 izplatību Latvijā.

Kariņš jau pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes
pauda nostāju, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par
ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Tobrīd vairākas citas koalīcijas
partijas nesteidza atbalstīt premjera nostāju. 

“Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un
pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka
veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī
iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par
līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks
izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu,” pirmdien teica premjers.

Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu
izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas
savaldīšanai.

Valdības sēdē iesniegtie dokumenti liecina, ka ar
grozījumiem noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19
infekcijas izplatības ierobežošanai” tika rosināts vēl vairāk ierobežot
izklaides, sabiedriskās ēdināšanas, sporta un reliģiskās darbības veikšanas
vietu darba laiku, to nosakot no pulksten 6 līdz plkst.22. Tomēr par šiem ierobežojumiem
šodien netika lemts. Tādējādi šo darbību veikšana joprojām ir iespējama no pulksten
6 līdz pulksten2.

Tāpat bija sagatavots priekšlikums par stingrākām
epidemioloģiskās drošības prasībām kultūras vietās, ar ko rosināts notiek, ka
teātra izrādes, koncerta un filmas demonstrācija jābeidz līdz pulksten 22.30 un
jāparedz 30 minūtes skatītāju iziešanai no telpām. Arī šis priekšlikums otrdien
netika skatīts.

Kariņš jau pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes
pauda nostāju, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par
ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Tobrīd vairākas citas koalīcijas
partijas nesteidza atbalstīt premjera nostāju.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) arī otrdienas
vakarā mikroblogošanas vietnē “Twitter” ierakstīja, ka priekšlikums
izsludināt ārkārtējo situāciju ir pārmērīgs. Viņaprāt, varētu pietikt ar jau
ieviesto drošības pasākumu uzraudzību, kontroli un skaidrošanu, gan pieļaujot
arī atsevišķu papildu ierobežojumu ieviešanu.

“Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un
pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka
veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī
iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par
līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks
izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu,” pirmdien teica premjers.

Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu
izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas
savaldīšanai.

Likumā teikts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs
tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā
kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko
un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu
pienākumus.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz
noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība
var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai
pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo
situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas
daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu
vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai
personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai – no 140 līdz
5000 eiro.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī atklāts 171
saslimšanas ar Covid-19 gadījums, bet divi slimnieki miruši, liecina Slimību
profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir
apstiprināta kopumā 6439 personām. Kopš 29.oktobra no Covid-19 atlabušas 38
personas, to kopskaitam sasniedzot 1444 cilvēkus.

Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina,
ka pagājušajā diennaktī Latvijā stacionēti 36 Covid-19 pacienti, tādējādi
atkārtots 28.oktobrī uzstādītais vienā diennaktī slimnīcā nogādāto Covid-19
pacientu skaita rekords. Līdz ar to Latvijas slimnīcās patlaban ārstējas 249
Covid-19 pacienti, no kuriem 236 ir ar vidēju slimības gaitu, bet 13 – ar
smagu.

Foto: no arhīva

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.