Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās Dobeles rajona Pikšās svētdien, 3. septembrī, kā katru gadu, tiks pasniegtas stipendiātu apliecības vairākiem Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem, arī Jānim Ošam no Meža fakultātes.
Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās Dobeles rajona Pikšās svētdien, 3. septembrī, kā katru
gadu, tiks pasniegtas stipendiātu apliecības vairākiem Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studentiem, arī Jānim Ošam no Meža fakultātes.
Piedalīties konkursā par Kārļa Ulmaņa vārdā nosauktās stipendijas iegūšanu, Jānis izlēmis ne tik daudz tāpēc, ka varētu iegūt papildu līdzekļus, bet gan tēmas dēļ. Viņu ieinteresējusi iespēja izpētīt netradicionālo reliģiju attīstību un veidošanos K.Ulmaņa valdības laikā. Tā kā šāds stipendiju konkurss LLU pastāv jau vairākus gadus, par pašu K.Ulmani jau daudzkārt rakstīts. Tāpēc Jānim bija iespēja izvēlēties kādu konkrētu pētījumu par tā laika problēmām vai notikumiem.
Rakstot darbu, viņš sapratis, ka tēma ir pietiekami plaša, lai to turpinātu arī nākamajā gadā un atkal pretendētu uz stipendiju.
Lai iegūtu K.Ulmaņa stipendiju, ir viens būtisks noteikums – studentam jābūt zemnieku saimniecības īpašniekam. Ja šī prasība ievērota, var ķerties pie pētījuma par K.Ulmaņa dzīvi, darbību vai valdīšanas laiku. Jānim Ošam tas izdevies veiksmīgi.
Kopmītnē – tajā pašā istabiņā, kur kādreiz tēvs
Jānis ir no Jelgavas rajona Platones, bet mācību laikā dzīvo kopmītnēs, studē kokapstrādi Meža fakultātes 4. kursā un turpat strādā par vecāko laborantu.
«Kad pasaku, ka esmu vecākais laborants, visi domā, ka tas saistīts ar kolbām, šķīdumiem un noteikti ar ķīmiju, patiesībā strādāju ar datoriem,» smej Jānis.
Kad viņš aizbraucis mājās pēc iekārtošanās dienesta viesnīcā, viņu gaidījis interesants pārsteigums. Uz dēla stāstīto, kur un kā apmeties, mamma atbildējusi ar smiekliem – daudz tajā istabiņā esot ciemos būts. Izrādās, studiju laikā turpat dzīvojis arī Jāņa tēvs.
Protams, zināmā mērā profesija esot izvēlēta tēva iespaidā. Jau mācoties Jelgavas Tehniskajā licejā, Jānis domājis apgūt kokapstrādes specialitāti, pēc tam nav bijis pat citas domas, kā vien studijas turpināt tepat – «mežos». To, ka mājas nav tālu, platonietis atzīst par īpašu priekšrocību, tāpēc bez liekas domāšanas nolēmis mācīties LLU arī maģistrantūrā. Jānis ir pārliecināts, ka pēc studiju beigšanas viņš strādās kokapstrādes uzņēmumā, vienīgi par to, vai tieši savā specialitātē, gan šaubās.
Otra lielākā aizraušanās saistīta ar viņa pašreizējo darbu – tā ir datortehnika. Jānis jau kādam kokapstrādes uzņēmumam veidojis savu datorprogrammu.
«Man tiešām ir paveicies. Varu apvienot savu specialitāti kokapstrādi ar hobiju datortehniku,» atzīst Jānis.
Uz jautājumu, kāpēc pēc liceja beigšanas viņš neizvēlējās iegūt augstāko izglītību datorzinātnēs, Meža fakultātes students atbild: «Esmu pilnīgi pārliecināts: ja kaut ko ļoti vēlas, to var iemācīties. Datorzinības ir viena no jomām, ko var apgūt, arī nestudējot augstskolā, savukārt kokapstrādi – gan ne.»
Spiests iesaistīties sabiedriskajā dzīvē
Jokojot Jānis atzīst, ka ir spiests piedalīties arī LLU sabiedriskajā dzīvē: «Studējot daudz kas ir atkarīgs no draugiem, ar kuriem kopā mācies. Ja gadās būt sabiedrisku un aktīvu studentu kompānijā, nekur neiesaistīties nav iespējams. Man ir tieši tā. Kopmītnēs dzīvojot, esmu ievērojis arī tādas kompānijas, kas kontaktējas tikai savstarpēji, savu paziņu lokā, nekādos lielākos sarīkojumos un notikumos neiesaistoties. Vēl jau ir arī tie, kas studiju laikā mēģina pēc iespējas vairāk izdzert.»
Universitātē viņš ticis arī pie viena ļoti laba drauga, kas, būdams sabiedrisks un ļoti aktīvs LLU students, Jāni iesaista daudzās norisēs. «Tomēr visvairāk draugu ir iegūts skolas laikā. Universitātē vairs tik tuva draudzība neizveidojas – katram ir savi mērķi un pārsvarā – arī darbs pēc studijām,» domā Jānis.
Izklaidēm īpaši daudz laika nepaliekot. Protams, ik pa laiciņam tiekot apmeklētas slavenās studentu ballītes, kādreiz arī kāds koncerts vai sarīkojums, bet pašam iesaistīties kādā kolektīvā gan neesot kad. Ja paliek brīvāks brītiņš, varot palasīt grāmatas, kas pārsvarā ir par datoriem. Turklāt, sākoties jaunajam studiju gadam, daudz laika būs jāpavada arī darbā Meža fakultātē. Viņa pārraudzībā ir datorklase, kurā ne viens vien jaunais students «gribot» izmēģināt savu māku arī datora sabojāšanā.
«Tagad jau universitāte pati savus hakerus mācīs,» jautri saka Jānis, domājot jaunās datorzinību programmas studentus.
Platone nav nekādi lauki
Par to, ka viņa dzimtās mājas Platonē nav nekādi lauki, Jānis ir pilnīgi pārliecināts. Uz jautājumu, vai viņš būs viens no retajiem jaunajiem studentiem, kas atgriezīsies uz dzīvi laukos, puisis asi atbild: «Tie nav nekādi lauki, piecpadsmit minūšu brauciens no Jelgavas!» Turklāt pēc pāris gadiem tā būšot tiešām izdevīga vieta netālu no Jelgavas, jo tad jau daudzi vairs negribēšot mitināties pārapdzīvotajās pilsētās.
Jānis ir priecīgs par to, ka viņam pēc studiju beigšanas būs jauka māja Platonē, bet pašlaik viņš ir apmierināts ar uzturēšanos Jelgavā. Viņaprāt, Jelgava ir īsta studentu pilsēta. Sākoties jaunajam mācību gadam, to atkal jutīšot visi pilsētnieki, jo vasarā nevar nemanīt klusumu un tukšumu. Tiesa gan, par pašu pilsētu Jānis nav īpaši augstās domās – trūkst jauku vietu, kur atpūsties, un arī arhitektūra nav nekāda skaistā –, tāpēc Jelgavā pēc studiju beigšanas viņš palikt negribētu. Jānis atgriezīsies dzimtajās mājās Platonē.
Jānis Ošs
Mācījies Platones pamatskolā.
Apguvis kokapstrādi Jelgavas Tehniskajā licejā.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes kokapstrādes specialitātes 4. kursa students.
Vecākais laborants Meža fakultātē.
2000. gada Kārļa Ulmaņa vārdā nosauktās stipendijas laureāts.
