Oktobra izskaņā “Laumas” moto kompleksā aizvadīts “Cross Country” pēdējais posms, kurš noslēdza gan šo kausa izcīņu, gan arī visu 2020. gada enduro sezonu, kas vairākiem mūspuses moto braucējiem bijusi ļoti veiksmīga.
“Cross Country” versijā no mūsu enduristiem piedalījās motosportā pazīstamās Vinteru dinastijas pārstāvji elejnieki Einārs un Mārtiņš Vinteri: Einārs senioru 40+ konkurencē, bet Mārtiņš – “Enduro” klasē ar jau striktākām prasībām motocikla aprīkojumam. Liepājā Mārtiņš, tāpat kā divos iepriekšējos posmos, finišēja pirmais, nostiprinot savas līderpozīcijas arī sezonas kopvērtējumā. Einārs savukārt gan pēdējo posmu “Laumas” trasē, gan kopvērtējuma tabulu noslēdzis otrajā pozīcijā, ko arī atzīst par attiecīgās dienas un visas sezonas situācijai atbilstošu.
Abi Vinteri – tēvs un dēls – piedalījušies arī enduro un enduro sprinta Latvijas un Baltijas čempionātos, kur Einārs savā E40+ klasē ir Latvijas šāgada uzvarētājs, bet Mārtiņš E3 klases konkurencē – trešais starp “sprinteriem” un ceturtais klasiskajā enduro. Tāpat arī Baltijas mērogā, kur apkopoti enduro rezultāti, Einārs savā klasē pirmais, bet Mārtiņš savā ceturtais.
Lūk, ko, lūgti atskatīties uz aizvadīto sezonu, motobraucēji pastāsta “Ziņām”.
Einārs Vinters:
“Piedalījos visos posmos gan “Cross Country”, gan enduro sprintā un enduro. Visos, cik vien bija iespējams, jo “kovid” ierobežojumu dēļ uz Igauniju nebraucām, viņi pie mums arī ne, tāpēc nezinu pat, vai enduro sprintam Baltijas mērogā būs rezumējums. Enduro man gāja ļoti labi. Lielāko tiesu posmu uzvarēju, laikam vienā paliku otrais.
“Cross Country” jau bija mazliet citi konkurenti, manā grupā, piemēram, pazīstamais krosa braucējs Ingus Bērziņš, kuru šogad pieveicu tikai vienā posmā. Liepājā mums faktiski bija cīņa par kopvērtējuma pirmo vietu. Pacīnījāmies, un viņš tomēr smiltīs uzvarēja. Lai gan gonka bija laba, trases segums labs, laiks labs, mocim speciāli “smilšu riepa” uzlikta un arī pašsajūtai nešķita ne vainas, nofinišēju pāris sekundes aiz viņa.”
Mārtiņš Vinters:
“No “Cross Country” posmiem vislabākās laikam bija iepriekšējās sacensības oktobra sākumā Ķesterciemā. Liepājā gāja grūti. Nedēļu iepriekš biju nomainījis amortizatoriem atsperes, pirms tam aizbraucu tikai uz vienu treniņu. Laikam tomēr nebija īsti noregulētas, un kārtīgi padzīvoju pa smiltīm. Enduro riepām, kas šajā klasē ir obligātas, arī protektors ir mazāks – kritu un cēlos, kritu un cēlos.
Par sezonu kopumā – pirmām kārtām jau tā ļoti vēlu sākās, sacensību bija mazāk, nekā ieplānots, bet tomēr labi, ka notika vispār. Citādi jau sākām domāt, ka sportā jāmeklē jauna nodarbošanās. Beigās tomēr viss sanāca salīdzinoši labi. “Cross Country” savā klasē esmu pirmais. Enduro bez divu posmu ieskaites – ceturtais. Vienās sacensībās, atceros, izjuka aizmugurējais rumbas gultnis un otrajā dienā nefinišēju, uz vēl vienām veselības pēc vispār neaizbraucu. Salīdzinot ar tiem, kas priekšā, līdz E3 klases čempionam jelgavniekam Andrim Grīnfeldam, kurš savām triālista prasmēm pielicis klāt ātrumu, ir vēl krietni jāpaaugas, bet ar Lauri Ermani, kas trešajā vietā, jau varu līdzvērtīgi pacīnīties, kas būs mans nākamās sezonas mērķis.
Trenējamies regulāri, bet rudens pusē, kad vairāk darba lauksaimniecībā, biežāk par reizi nedēļā neiznāk. Sacensības toties šosezon vairāk pabīdījās uz priekšu, parasti jau oktobrī to vairs nav. Pēdējos mačus aizvadīju ar jauniegādāto motociklu, jo vecais priekšlaicīgi noplīsa. Tagad jāsāk lūkoties uz nākamo sezonu un cerēt, ka to vīrusa sarežģījumi tik pēkšņi kā šopavasar neizjauks.”
Ar lieliskiem sasniegumiem enduro sezonu noslēguši Ivo Šteinberga vadītās komandas “CEC I.S.Racing” sportisti – jelgavnieki Andris Grīnfelds un viņa treneris Ivo, kurš šogad pēc pusotra gada pauzes atgriezās trasē kā braucējs. Latvijas mērogā abi ir attiecīgi E3 un E2 klases čempioni, Baltijā Ivo arī pirmais, bet Andris – otrais, aiz igauņa Elari Talu.
Ivo turklāt ir pirmais, bet Andris trešais labākais arī sezonas individuālajā EGP jeb visu klašu kopvērtējumā un “CEC I.S.Racing” – pirmais starp 11 konkurentiem klubu komandu sacensībā.
Līdzīgi arī enduro sprinta kausā, kas ar vienas dienas sacensībām ir klasiskā divdienu enduro sastāvdaļa, – Ivo pirmais kā savā klasē, tā EGP, Andris labākais savā klasē, bet EGP ieņem trešo pozīciju, un klubu komandu vērtējumā “CEC I.S.Racing” – pārliecinoši līderi.
Ivo Šteinbergs:
“Bija man sākumā plāns vispār nestartēt, bet tad kopā ar komandu izlēmām, ka šo “jocīgo” sezonu noslēgsim visi kopā. Cik būs to sacensību, tik arī brauksim. Beigās sanāca diezgan raženi. Pats Latvijas čempionātā vinnēju visus posmus un tikai vienā Baltijas čempionāta posmā Paikusē paliku otrais. Kā Latvijā, tā Baltijā biju pirmais arī visu klašu kopvērtējumā. “Cross Country” daži no mūsu komandas piedalās, bet lielākā daļa pēdējos gadus nebraucam. Trase un sacensību formāts tajās vairāk atgādina motokrosu, kas enduro meistarībai varētu būt mazāk svarīgi.
Tā nu šosezon esmu atkal ticis pie tituliem, bet, kas būs nākamsezon, vēl nav zināms. Skaidrāks plāns varbūt radīsies tuvākajās nedēļās pēc sarunas ar mana motocikla firmu “Husqvarna”. Dēļ visa, kas tagad notiek pasaulē, grūti tos mērķus nospraust. Nezinām, vai nāksies atkal braukt tepat Latvijā, vai arī būs iespējams izbraukt kaut kur starptautiski. Viena no iecerēm ir kopā ar Andri un vēl kādiem domubiedriem piedalīties “Hard Enduro” sacensībās Rumānijā, kur vienreiz 2018. gadā jau braucu. Tas varētu būt tāds lielākais nākamās sezonas mērķis, uz kuru mēģināsim iet un cerēsim, ka sanāks.”
Andris Grīnfelds:
Šī man bija otrā pilnā enduro sezona. Gads iesākās ļoti labi, janvārī piedalījos arī pasaules čempionāta posmos superenduro, bet tad “kovids” visu pamainīja. Latvijā un daļēji arī Baltijā, protams, aizvadījām visu, kā cerēts, bet no starptautiskajām iecerēm tāda “mazuma garša” palika.
Salīdzinot ar iepriekšējo enduro sezonu, pirmā noteikti bija izteiksmīgāka un ar startu arī Eiropas čempionātā katrā ziņā piepildītāka. Šosezon ar igauņiem mazliet iznāca pacīnīties, ar lietuviešiem nē, bet viņi jau arī pārsvarā vairāk brauc savās mājās un tikai pa kādam piedalās Baltijā.
Runājot par nākamo gadu, – esam apsprieduši mērķi aizbraukt uz mūsu sporta veidā prestižākajām “Hard Enduro” sacensībām. Par superenduro pasaules čempionātu, kas notiek skatītāju pārpilnās arēnās un kur vairākos posmos esmu iepriekš piedalījies, pagaidām nav nekādu ziņu. Skatītāju piesaiste lielā mērā, manuprāt, nosedz arī organizatoriskās izmaksas, tāpēc šoziem tādas sacensības diezin vai vispār ir iespējamas.”
14. novembrī “Bellevue Park Hotel Riga” paredzēts Latvijas Motosporta federācijas rīkots sezonas noslēguma pasākums, un, ja kāds negaidīts paziņojums to neizjauks, goda vietā būs arī visi četri “Ziņu” šīs reizes sarunbiedri.
