Lepoties
Tas jāpārraksta, te nav pietiekami skaidra informācija, jāzvana vēlreiz, par maz viedokļu – tādas atbildes no toreizējās Ziņu nodaļas vadītājas Maijas Laizānes saņēmu ne vien es, bet arī visi citi jaunuļi (un ne tikai), kas strādāja laikrakstā. Vēl tagad, aprunājoties ar kādu no tā laika kolēģiem, katrs piesauc, ka Maija bijusi vislabākā praktiskā skola žurnālistikā.
Ja nu te ir kāds, ar kuru mēs patiešām lepojamies, tad tā ir Maija. Tieši tāpēc prieks par viņai piešķirto Jelgavas pilsētas apbalvojumu. Lai gan faktiski ne jau pašā apbalvojumā ir tā būtība, bet cilvēkā. Mūsu kolēģe ir ne tikai vietējo redakcijas darbinieku, bet arī citu apbrīnota par savu spēju strādāt precīzi, ieinteresēti un ar atdevi. Par savu dzīvesprieku un enerģiju gan darbā, gan atpūtā. Par interesi par it visu, kas notiek pasaulē, – aktualitātēm, kultūru, sportu, ceļojumiem. Dažs sporta veidu pārstāvis tā arī sarunā man teicis – tik daudzi jaunie atnāk ar degunu mākoņos, bet, kad jāķeras pie rakstīšanas, čiks viens sanāk. Maija pat vismazāko sporta ziņu vienmēr rūpīgi pārbaudīs un precizēs.
Un liecinieku noteikti ir daudz, ka tieši viņa nereti izķērusi kļūdas gan rezultātos, gan apbalvojamajos. Kļūdas jau, protams, gadās. Kuram gan tās negadās! Un arī to Maija prot – ar smaidu uztvert arī nedienas un likstas. Par vienu no fantastiskākajām sportistu iezīmēm viņa sauc prasmi zaudēt, izvērtēt savas neveiksmes un turpināt trenēties, sakot, ka šāda māka nenāktu par ļaunu arī citās jomās.
