Ikvienu pozitīvi ambiciozu mūziķi (tāds varētu būt arī talantīgs amatieris) savā pilsētā reizēm nomāc šaurības izjūta.
Ikvienu pozitīvi ambiciozu mūziķi (tāds varētu būt arī talantīgs amatieris) savā pilsētā reizēm nomāc šaurības izjūta. Tādēļ priecē ikviens Jelgavas kolektīva izbraukums, mājup atvedot jaunas ierosmes un, protams, kontaktus. Jau krietns laiks pagājis kopš Jelgavas Sv.Annas baznīcas kora viesošanās Tallinā, kas korim bija viens no centrālajiem notikumiem šovasar.
Tallinas Sv.Gara un Sv.Jāņa baznīcā jelgavnieki koncertēja 19. un 20. augustā kopā ar Rīgas Sv.Jāņa baznīcas kori, kā arī vijolnieci Ditu Milleri, ērģelnieci, Sv.Jāņa draudzes kora diriģenti Ilzi Reini, bijušā Operetes teātra solisti Dzintru Blūmu un plašai muzikomānu auditorijai pazīstamo Jāni Kurševu, kas nule meistarību sācis papildināt Mūzikas akadēmijā pie maestro Kārļa Zariņa. Dziesmas no draudžu svētku repertuāra, Riharda Dubras skaņdarbi, visbeidzot – majestātiskā Endrjū Loida-Vēbera «Mesa» Jelgavas un Rīgas mūziķu izpildījumā saistījusi ne tikai Tallinas latviešu draudžu auditorijas, bet arī tūristu uzmanību.
Sv.Annas baznīcas kora diriģents Aigars Reinis «Ziņām» atzina, ka ar Tallinas latviešu, īpaši Sv.Gara draudzes mācītāja Valdeka Johansona, gādību un, pateicoties Jelgavas, Rīgas un Tallinas mūziķu personiskajiem kontaktiem, rīkotais brauciens tuvākajā nākotnē varētu nest jaunu muzikālo projektu augļus Jelgavā.
Varētu domāt, ka ekonomiski spēcīgajā, muzikālajām tradīcijām bagātajā Tallinā draudžu muzikālā dzīve ir aktīvāka nekā pie mums. Izrādās, ka tā nav. «Tallinā cilvēki ir smagnējāki, atturīgāki. Koncerta rīkotāji mūs apskauda, ka dziedam ar tādu aizrautību. Draudžu koriem tur iet grūtāk,» spriež A.Reinis, kura vadītais kolektīvs līdztekus muzicēšanai Sv.Annas baznīcā bieži piedalās liturģijās Rīgas dievnamos (šajās norisēs A.Reinis nereti iesaista profesionālus mūziķus gan no Rīgas, gan no Jelgavas).
Tā kā Jelgavā nav un, visticamāk, tik drīz arī nebūs īstas koncertzāles, A.Reinis domā, ka Sv.Annas baznīca gan akustikas, gan arī klausītāju fiziskās labsajūtas ziņā ir viena no piemērotākajām vietām muzikāliem pasākumiem pilsētā. Pagājušogad modernizētā apkures sistēma dievnamā ļauj justies mājīgi pat ziemā. Lai nodrošinātu labāku siltumizolāciju, protams, arī estētisku motīvu labad, draudzes vadība iecerējusi nomainīt visus baznīcas logus (tas iespējams, pateicoties ziedojumiem, savukārt galvenie ziedotāji esot vietējie uzņēmumi). Turklāt, pēc A.Reiņa teiktā, Sv.Annas baznīcā ir Zemgalē lielākās un labākās ērģeles.
Un tomēr «baznīca ir sakrāla celtne,» atzīst mūziķis. Viņaprāt, tas liek nopietni pārdomāt dievnamā atskaņoto koncertprogrammu saturu. «Man nepatīk, ka par baznīcām lieto jēdzienu «koncertzāle»,» viņš saka, piebilstot, ka menedžeri, kas, veidojot koncertprogrammas, ignorē baznīcas būtību, bieži sastopami arī ārvalstīs. Viņaprāt, koncerts baznīcā ir muzikāls dievkalpojums, pat ja nav runātā vārda.
Taču tas nenozīmē, ka dievnama durvis būtu atvērtas tikai tiem, kas rūpējas par liturģiju muzikālo noformējumu. Gluži otrādi. A.Reinis sūrojas, ka kolēģi pie draudzes vadības ar savām koncertidejām vēršas pārāk reti. Līdzšinējie plašāka mēroga koncerti Sv.Annas baznīcā galvenokārt rīkoti pēc draudzes iniciatīvas. Šajā ziņā patīkams izņēmums ir Jelgavas Sv.Jāņa baznīcas ērģelnieces Gundegas Dūdas iestudējums «Svētnīca», ko jelgavniekiem atkal būs iespēja vērot 6. septembrī plkst18.30 – šoreiz Sv.Annas baznīcā.
«Viss apstājas pie menedžmenta,» par vietējās koncertdzīves bagātināšanas iespējām spriež viens no pazīstamākajiem Jelgavas mūziķiem, skeptiski izsakoties par daudzu kolēģu sapni atbrīvoties no paša koncerta menedžēšanas dubultnastas, jo vairāk – par Jelgavas koncertorganizācijas ideju, kas A.Reinim šķiet utopiska. Jo «pagaidām mūziķu liktenis ir skraidīt apkārt, meklējot maizes darbus».
Starp citu, koncertu rīkošana neietilpst Sv.Annas baznīcas kora diriģenta un pirmā ērģelnieka pienākumos. «Ja baznīca man būtu vienīgā darba vieta, es varētu koncertus rīkot biežāk,» atzīst A.Reinis. Pašvaldības atbalsts kultūrai, protams, arī turpmāk būs tāds pats kā patlaban. Tomēr A.Reinis neslēpj, ka Jelgavas muzikālās dzīves stimulēšanā vēlētos lielāku Kultūras centra iniciatīvu. Turklāt tas, cik bieži pilsētā skanēs laba mūzika, atkarīgs ne tikai no pasākumu rīkotājiem. Lai izlemtu, vai strādāt ar vēl fanātiskāku degsmi, mūziķiem svarīgi zināt, ko Jelgavas iedzīvotāji gaida no vietējām muzikālajām aktivitātēm. Citādi: «visi viens uz otru gaida, bet tradīcijas taču nerodas vienā dienā». Tā, piemēram, ērģeļdienas pagājušā gada novembrī Sv.Annas baznīcā aizvadītas ar sen nebijušu jelgavnieku atsaucību. Viesi pat izmetuši: redz’, kā Jelgavā visi izslāpuši pēc kultūras. Un tomēr mūziķi vairāk nodarbina jautājums, vai par vietējām koncertnorisēm interesējamies regulāri, vai muzikālā dzīve Jelgavā aktualizējas tikai Ziemassvētku, valsts svētku un Lieldienu laikā.
«Ar ko nu kuru reizi klausītāju varam iekārdināt,» Sv.Annas draudzes kora diriģents komentē paša atzinumu, ka «ierindas» muzikālos pasākumus Sv.Annas baznīcā galvenokārt apmeklē draudzes locekļi. Tiesa, tā esot mūziķu vaina, ka klausītājs netiek audzināts.
A.Reiņa skatījumā viens no jelgavnieku pasivitātes iemesliem ir galvaspilsētas tuvums. Jau kopš padomju laikiem par «tradīciju» kļuvis skaņu mākslu baudīt Rīgā. Taču «daudziem šodien braukāšana nav pa kabatai, tāpēc cilvēki uz koncertiem neiet vispār». Pilsētās, kuras no Rīgas šķir lielāks attālums, piemēram, Liepājā vai Valmierā, kultūras dzīve ir gan noslēgtāka, taču savdabīgāka.
Šogad paralēli darbam draudzē A.Reinis uzņēmies Jelgavas koledžas mācību kora vadītāja pienākumus, cerot, ka koledžas un baznīcas koristu sadarbība kļūs automātiska.
