Ir sācies septembris, kas dabas pētniekiem liek domāt par rudens tuvošanos, savukārt skolēniem, studentiem, viņu pasniedzējiem un vecākiem – par kārtējā mācību gada sākšanu.
Ir sācies septembris, kas dabas pētniekiem liek domāt par rudens tuvošanos, savukārt skolēniem, studentiem, viņu pasniedzējiem un vecākiem – par kārtējā mācību gada sākšanu. Izglītības nozīmi pat ikdienas sadzīvē apliecina arī plašais tajā iesaistīto personu loks, jo ir maz ģimeņu, kur kāds nemācās kādā mācību iestādē vai arī nemāca citus. Laiks kļūst aizvien «ātrāks», un jau priekšlaicīgi gan valstij, gan tās iedzīvotājiem ir jākoncentrē visi resursi, lai iegūtā izglītība radītu augsti kvalificētus un konkurētspējīgus, arī Eiropā, dažādu nozaru speciālistus no Latvijas. Efektīvas izglītības process ir ilgs, grūts un dārgs, taču tās ir ilgtermiņa investīcijas, ko nekad nevar zaudēt.
Attiecībā uz konkurētspēju drīzāk var runāt par efektīvu sadarbību starp pasniedzēju un skolēnu – informācijas ņēmēju –, un tieši šīs sadarbības efektivitāte ir svarīgākais apstāklis, kas nosaka skolu un augstskolu beidzēju konkurētspēju ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā darba tirgū.
Šajā pakāpenībā trešais līmenis ir vienas valsts studentu konkurētspēja kādā no ekonomikas nozarēm. Šķiet, Latvijā par tādu tiek uzskatīta informācijas tehnoloģiju (IT) nozare. Tās produkcijai ir liela pievienotā vērtība, un, attīstoties pēc optimistiskākajiem scenārijiem, tā jau tuvākajā laikā var Latvijai nest ievērojamu peļņu. Taču arī šajā visnotaļ cerīgajā nozarē jau ir atklājušās problēmas. Kā lielākā no tām – «smadzeņu aizplūšana» no Latvijas, jo labu un lētu izglītību guvušie Latvijas IT speciālisti bez grūtībām atrod daudzreiz labāk atalgotu darbu ārzemēs. Nesen Vācija nāca klajā ar paziņojumu, ka tai steidzīgi nepieciešami vairāki desmiti tūkstošu augstu kvalificētu IT speciālistu. Protams, ka tur tiks piedāvātas lielākas algas nekā Latvijā, lai arī pēdējā laikā šīs nozares speciālistu darbs ir aizvien labāk atalgots arī pie mums. Kā otra problēma, kas, par laimi, arī sāk pamazām risināties, ir nepietiekamais zinātniski pētnieciskais darbs, kas noteikti ilgtermiņā atmaksātos gan katram tajā iesaistītajam speciālistam, gan arī valstij kopumā, jo pievienotā vērtība nozares produkcijai augtu vēl vairāk. Laba zinātniski tehniskā bāze un labi speciālisti ir tieši saistīti jēdzieni.
Vēl viena nozare, par kuras perspektīvām Latvijā tiek runāts jau labu laiku, ir tā saucamo augsto tehnoloģiju nozare. Kā atzīst Edgars Jadins, viena no nedaudzajiem Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem «Sidrabes» prezidents, lielākā uzņēmuma problēma ir jaunie speciālisti. «Sidrabe» nevar maksāt tiem lielas algas no pirmās darba dienas, jo, lai efektīvi strādātu uzņēmumā, nepieciešamas ļoti specifiskas zināšanas, ko var iegūt tikai vairāku gadu grūtā un sūrā darbā, bet jaunie gaidīt negribot, tad jau labāk esot aiziet strādāt kādā bankā, kur samērā lielu algu maksā uzreiz. «Ir problemātiski piesaistīt pat vienkārši labus fiziķus. Mēs esam gatavi specifiskās zināšanas iemācīt viņiem paši, ja tikai viņi to vēlēsies, jo mūsu zinātniski tehniskais personāls pārsvarā ir vecāka gadagājuma,» viņš atzīst.
Valsts uzdevums būtu veikt izpēti, noteikt prioritārās nozares un sākt tās mērķtiecīgi attīstīt, vērā ņemot tuvojošos eirointegrāciju. Jau tagad būtu jāredz Latvijas vieta paplašinātās Eiropas Savienības (ES) globalizētās ekonomikas ietvaros un nozares, kurās Latvijas speciālisti varētu uzrādīt stabilu konkurētspēju vai pat būt vadošie. Ir pilnīgi skaidrs, ka attīstīt visas nozares mums nav pa spēkam, un tas nav arī vajadzīgs. Piemēram, smagās mašīnbūves attīstīšanai Latvijā nav lielas jēgas – izejvielas ir tālu, un to transportēšana ievērojami sadārdzinātu saražoto produkciju, kas līdz ar to vairs nebūtu konkurētspējīga. Tās ir ekonomikas ābeces patiesības.
Ar to es nedomāju, ka Latvijā nav jāattīsta pārējās nozares. Atsevišķs stāsts ir par humanitārajām, kuru «produkcija» nākotnē varētu kļūt par eksportpreci. Pierādījumi jau ir un nav tālu jāmeklē – sākot ar Pēteri Vasku nopietnajā mūzikā un beidzot ar tiem pašiem jelgavniekiem «Prāta vētru», par kuras muzikālo kvalitāti šoreiz nediskutēsim, taču grupa stabili sāk iekarot aizvien plašākus mūzikas tirgus.
Tādēļ ir jādefinē dažas nozares, pie kuru attīstīšanas valstij vajadzētu ķerties ar skubu, citādi, iestājoties ES, Latvija var palikt pie sasistas siles. Vīzija par Latvijas lomu ES ekonomikas ietvaros valstij ir jāizstrādā jau šodien, vēlāk tas var maksāt pārāk dārgi.
