“Ik gadu aptuveni 250 personas iegūst māsas
kvalifikāciju, bet tikai aptuveni 60 uzsāk darbu slimnīcās. Māsu vecuma
struktūra ir izteikti novecojoša (20 procentu ir pirmspensijas un pensijas
vecumā). Reģionu griezumā starpība ir vēl jūtamāka. Pēc rekomendējošās
metodoloģijas šobrīd slimnīcās ir ap 1500 māsu deficīts,” teikts pirms pāris
gadiem publiskotajā Veselības ministrijas ziņojumā “Par veselības aprūpes
sistēmas reformu”.
Latvijā personāla analīzi un standartu noteikšanu apgrūtina
tas, ka viens speciālists strādā vairākās amata vietās, kā arī ir nepietiekami
pieejama informācija par situāciju reģionos. Neefektīva paaudžu nomaiņa
veselības aprūpes sistēmā un pakalpojumu apmaksas nosacījumi, tajā skaitā
atalgojums un nepietiekamas atbalsta programmas jauno speciālistu motivēšanai,
kavē racionālu medicīniskā personāla kapacitātes izmantošanu.
Ārstniecības personu migrācija Eiropas Savienības kontekstā
ir viena no svarīgākajām problēmām cilvēkresursu plānošanas jomā. Ar augsto
medicīnas izglītības kvalitāti un zemajām darba algām Latvija jau vairākus
gadus ieņem ārstniecības personu donorvalsts pozīcijas. Vienlaicīgi Latvijas
veselības aprūpes stiprā puse ir izcila medicīniskā izglītība. Latvijas
augstākās medicīnas izglītības iestādes un koledžas sagatavo augsti
kvalificētus medicīnas profesionāļus, kuri spēj veikt visaugstākās kvalitātes
diagnostiku, ārstēšanu un aprūpi, arī uz to norādīts ziņojumā.
Domā
par speciālistu piesaisti reģionos
Lai veicinātu speciālistu un veselības aprūpes
pakalpojumu pieejamību reģionos, Veselības ministrija īsteno vairākus
pasākumus. Viens no tiem – Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts “Ārstniecības
un ārstniecības atbalsta personāla pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas”.
Atbalsts vērsts uz speciālistu skaita palielināšanu un viņu piesaisti reģioniem
turpmākajiem gadiem.
Projektā ārstniecības personām paredzēta kompensācija par
darbu reģionos (un papildu kompensācija par katru ģimenes locekli); uzturēšanās
izmaksu kompensācija; kompensācija ģimenes ārstam pensijas vecumā, kurš nodod
praksi, un ģimenes ārstam, kurš to pārņem. Kompensācijas saņēmēji apņemas
vismaz piecus gadus strādāt reģionā, sniedzot valsts apmaksātos veselības
aprūpes pakalpojumu.
Zemgalē šo finanšu atbalstu izmantojušas 105 ārstniecības
personas. 2020. gadā tie ir 66 speciālisti, kas nodrošina valsts apmaksātos
veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem, tostarp no kopējā skaita ārsti –
10, māsas – 29, ārstu palīgi – 12, vecmātes – trīs u.c. ārstniecības personas.
Kopā līdz šim projekta gaitā visā Latvijā atbalstītas 784
ārstniecības personas.
Visu rakstu lasiet 5.novembra “Zemgales
Ziņās”’
Foto: no arhīva
