Cukurs
un milti, nevis augļi un dārzeņi ir pamats, kas veido lielu daļu skolu sarūpēto
paciņu skolēniem attālinātās mācīšanās laikā. Lai situāciju mainītu, vecāku
organizācija “Mammamuntetiem.lv” kopā ar uztura speciālistiem analizē skolēnu
paciņu saturu un izstrādā citus – uzturvielām bagātākus – risinājumus. Skolas
aicinātas iesaistīties.
Vecāku
organizācija “Mammamuntetiem.lv” ir saņēmusi vecāku sūdzības un izteiktās bažas
par produktu pakām, ko skolas pusdienu vietā nodrošina attālinātās mācīšanās
laikā. Ja tiek tērēta nauda ar mērķi atbalstīt ģimenes, tad to varētu darīt
prātīgāk – tā organizācijai teic vecāki. “Šobrīd, kad daudzu skolēnu
dzīvesveids kļuvis mazkustīgs esošās situācijas dēļ, jo īpaši būtu jādomā par
bērnu uzturu. Paciņām vajadzētu būt tādām, kas vecākiem palīdz nodrošināt
sabalansētu uzturu, taču realitāte ir satraucoša,” saka vecāku organizācijas
“Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
“Jau
pavasarī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē
“Mammamuntetiem.lv” norādīja, cik būtiski ir pievērst uzmanību skolēnu paciņu
saturam. Tobrīd no atsevišķiem politiķiem saņēmām norādi, ka esam nepateicīgi.
Tas bija pandēmijas sākums, kad daudzas lietas notika steigā, taču tagad bija
laiks – visa vasara – gatavoties un paciņu saturu uzlabot. Nedrīkst
spēlēties ar bērnu šā brīža un nākotnes veselību!”
Produktu
paku analīzē un alternatīvu izstrādē iesaistījušās trīs uztura speciālistes:
Olga Ļubina, Guna Bīlande un Ksenija Andrijanova. Speciālistes ir nepatīkami
pārsteigtas par situāciju, kad daudziem bērniem Latvijā pusdienu vietā tiek
piedāvāti produkti, kas ir ar nabadzīgu šķiedrvielu saturu, turpretī pārbagāti
ar cukuru un sāli. “Ir svarīgi, lai bērnu uzturā būtu vitamīni, minerālvielas,
šķiedrvielas, kas palīdzētu nodrošināt veselību ilgtermiņā, bet to nemanu
vairumā pārtikas paku, ko nodrošina izglītības iestādes,” vērtē Guna Bīlande.
Piektā
daļa pusaudžu Latvijā cieš no liekā svara
“Šo
paciņu mērķis ir aizvietot siltās pusdienas skolēniem no 7. līdz
12. klasei, kuri Covid-19 ierobežojumu dēļ ir spiesti mācīties attālināti.
Taču daudzu paciņu saturs pārsteidz. Reti kurā var atrast ābolus vai īstos
kartupeļus un burkānus! Ņemot vērā, ka Latvijā jau piektā daļa pusaudžu cieš no
liekā svara vai aptaukošanās, piedāvāt šādas pusdienu paciņas nozīmē provocēt
šīs problēmas attīstību vēl vairāk,” sašutumu pauž sertificēta uztura
speciāliste Olga Ļubina.
Ar
Olgu Ļubinu vienisprātis ir uztura speciāliste Guna Bīlande: “Izskatot pārtikas
paku saturu, ir diezgan baisa sajūta, jo pamatā ir redzams, ka bērnu ēdināšanai
tiek piedāvāti produkti, kas satur daudz ātro ogļhidrātu, sāli un
cukuru, – saldās brokastu pārslas, saldinātas brokastu putras, makaroni,
pankūku maisījumi, sulas, saldinātie jogurti, batoniņi, gaļas konservi… “Melnajā sarakstā” iekļauju arī zupas burciņās – tās
ir sāls “bombas!” Speciāliste skaidro, ka tieši ātrie ogļhidrāti, cukurs un sāls
ir aptaukošanos veicinošie faktori, ko šobrīd papildina samazināta fiziskā
aktivitāte. “Aptaukošanās tendences* Latvijā – it īpaši bērnu un pusaudžu
vidū – ir biedējošas un nedrīkst palikt bez ievērības!” uzskata Guna
Bīlande.
Uztura
speciāliste: mūsu bērnus drīzāk nobeigs aptaukošanās, nevis Covid-19
“Ņemot
vērā aptaukošanās globālās pandēmijas mērogus, mūsu bērnus visdrīzāk piebeigs
liekais svars, nevis Covid-19,” savos izteikumos par esošo situāciju ar skolu
produktu pakām bērniem tieša ir uztura speciāliste Guna Bīlande. “Tas uzturs,
ko mēs bērniem mācām un rādām šodien, ir tas, ko viņi apgūs un izvēlēsies
nākotnē. Ja bērns tagad tiek radināts uzturā lietot lētākos pieejamos makaronus
un tautā tā sauktās “tušonkas”,
tad cik veselu sabiedrību mēs sagaidām nākotnē?” retoriski vaicā Guna Bīlande.
Uztura
speciāliste Olga Ļubina norāda: “Ja pusdienas tiktu dotas skolā, tajās
nedrīkstētu pasniegt kartupeļu biezeni, kas gatavots no kartupeļu sausā
maisījuma. Tad kāpēc tiek uzskatīts, ka šādus produktus vajadzētu ēst mājās?”
Viņa ir kritiska arī pret saldinātajiem produktiem: “Saldās brokastu pārslas,
ko esmu redzējusi paciņu bildēs, uz vienu porciju satur vismaz divas tējkarotes
cukura. Viena glāze jogurta ar piedevām satur aptuveni trīs līdz piecas
tējkarotes cukura, kas praktiski ir maksimāli atļautā pievienotā cukura dienas
deva.” Uztura speciālistes ir neizpratnē, kāpēc ir izvēlēti produkti ar šādu
sastāvu.
Uztura
speciālistes iesaka
Viņas
slavē tās skolas, kas paciņās bērniem ieliek pilngraudu auzu pārslas, griķus,
Latvijas ābolus un burkānus, žāvēto riekstu un augļu maisījumus un citus
vispārzināmus veselīgus produktus. “Ierosinājums būtu pārskatīt pusdienu paciņu
saturu un ieviest tajās produktus ar augstāko bioloģisko vērtību, piemēram,
pilngraudu auzu pārslas, griķus, miežus, brūnos rīsus vai makaronus no cieto
kviešu šķirnēm vai īstus kartupeļus. No olbaltumvielas saturošiem produktiem
dot priekšroku pupiņām, zirņiem, lēcām, un iespēju robežās būtu labi šo
pusdienu paciņu bagātināt ar sieru vai biezpienu un pienu, kas būtu ražots
Latvijā, tādējādi vienlaikus atbalstot arī vietējos ražotājus un saimniekus.
Saldajā varētu pievienot augļus, piemēram, ābolus, bumbierus vai arī citrusaugļus,”
iesaka Olga Ļubina.
Kā
var iesaistīties skolas un ēdinātāji
Uztura
speciālistes izsaka pārliecību: lai gan budžets dažādās pašvaldībās bērnu
ēdināšanai ir atšķirīgs, uzskatām, ka šīs pakas var piepildīt ar vērtīgāku
saturu. Tāpēc tuvākajās dienās speciālistes gatavos piedāvājumus skolas uztura
paku saturam, ko vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” nodos atbildīgajām
ministrijām, aicinot problēmu risināt valstiskā līmenī. Tāpat vecāku
organizācija aicina skolas un ēdinātājus, kas vēlas mainīt produktu pakas,
iesaistīties – to var darīt, pašiem vēlreiz izvērtējot piedāvāto produktu
paku vai arī sazinoties ar “Mammamuntetiem.lv” (e-pasts: [email protected]), lai saņemtu
uztura speciālistu izstrādātos piedāvājumus.
* Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kas publicēts
2018. gada februārī, ir norādīts, ka pasaules iedzīvotāju aptaukošanās kopš
1975. gada ir trīskāršojusies un pašlaik lielākā daļa šādu cilvēku dzīvo
valstīs, kurās liekais svars izraisa vairāk nāves gadījumu nekā nepietiekams
svars. Vēl satraucošāks ir fakts, ka pasaulē ir nu jau vairāk nekā 340 miljoni
bērnu un pusaudžu vecumā no 5 līdz 19 gadiem, kuriem ir liekais svars vai pat
aptaukošanās. [1; 2]
PVO uzsver būtisku faktu – aptaukošanās ir novēršama.
Izmantotā
literatūra
1. OECD. Obesity Update. 2017. Pieejams: www.oecd.org/els/health-systems/Obesity-Update-2017.pdf.
2. Obesity and Overweight Fact Sheet. 2018. February
2018.
Pieejams: http://www.who.int/news-room/factsheets/detail/obesity-and-overweight.
Foto: publicitātes
