Maksātnespējīgā Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma speciālisti kopā ar Domes pārstāvjiem izvērtē četrus firmas «Ekodom» izstrādātos apkures tarifu variantus, lai nākamnedēļ iesniegtu Energoapgādes regulēšanas padomei.
Maksātnespējīgā Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma speciālisti kopā ar Domes pārstāvjiem izvērtē četrus firmas «Ekodom» izstrādātos apkures tarifu variantus, lai nākamnedēļ iesniegtu Energoapgādes regulēšanas padomei.
Uzņēmuma galvenais inženieris Pēteris Kazulis informē, ka pirmais variants paredz segt ne vien apkures izdevumus, bet arī atbilstoši grafikam – Pasaules Bankas (PB) aizdevuma pamatsummu un kredītprocentus. Aprēķinā iekļauti arī līdzekļi uzņēmuma attīstībai – abu Lielupes krastu siltumsistēmu savienošanai un Pārlielupes labā krasta sistēmu sakārtošanai. Šajā gadījumā iedzīvotājiem siltums izmaksātu 29,68 latus par megavatstundu (divpakāpju tarifa mainīgā maksa 17,32 lati par megavatstundu, pastāvīgā maksa – 2374 lati par megavatu mēnesī). Līdzšinējais tarifs ir 18,34 lati par megavatstundu (divpakāpju tarifa mainīgā maksa ir 10,35 lati, pastāvīgā maksa –1281 lats par megavatu mēnesī).
Otrais variants paredz, ka PB kredīta pamatsummu varētu segt pašvaldība, tāpēc tā nav iekļauta tarifā. Toties ir iekļauti kredītprocenti un arī iepriekšminēto ieguldījumu izpilde. Siltuma patērētājiem tas izmaksātu 26,2 latus par megavatstundu.
Trešais tarifu variants paredz segt PB aizdevumu un tā procentus, bet neparedz līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Šajā gadījumā būtu jāmaksā 26,92 lati par megavatstundu.
Pēc ceturtā varianta PB kredīta pamatsummu segtu pašvaldība, bet procentus – siltuma ražošanas uzņēmums. Uzņēmuma attīstībai līdzekļi nav paredzēti. Iedzīvotājiem būtu jāmaksā 23,57 lati par megavatstundu.
Kā redzam, arī pēdējais, patērētājiem it kā saudzīgākais, apkures tarifa variants paredz vairāk nekā 20 procentu maksas palielināšanos. Salīdzinoši lielā tarifu starpība izskaidrojama ar to, ka līdzšinējais apkures tarifs apstiprināts pirms vairākiem gadiem un nav sedzis siltuma ražošanas pašizmaksu (šo starpību subsīdiju veidā segusi pašvaldība).
