Šodien Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena un Bermontiādes
101.gadadiena, godinot Brīvības cīņās un citos militāros konfliktos kritušos
karavīrus un valsts aizstāvjus.
Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc
1919.gada 11.novembra – datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār
skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju
jeb tā saukto Bermonta karaspēku.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka
9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks
tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada
18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis – lai gan Latvijas
neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks.
Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika
padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu
neatkarību.
Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī
Latvijas valsts apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – izveide. Lāčplēša Kara
ordeni, kura devīze ir “Par Latviju”, piešķīra Latvijas armijas
karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem,
kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja
Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā tika pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra,
kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika
noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.
Savukārt Bermontiādes cīņas, kurās Latvijas armija ar
sabiedrotajiem cīnījās pret Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, norisinājās no
1919.gada oktobra līdz decembrim. Cīņas ir ievērojamas ar to, ka sākotnēji
nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut
skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā
galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēta latviešu karavīru
drosme un varonīgums, sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai, pretinieka
armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija. Bermontiādes laikā
Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Padomju okupācijas gados Lāčplēša dienas svinības bija
aizliegtas. Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils
Svētā Gara tornī atkal tika pacelts sarkanbaltsarkanais Latvijas valsts karogs.
Kopš 1990.gada Lāčplēša diena ir noteikta par atceres dienu, kurā piemin
Latvijas Brīvības cīņās kritušos.
Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt
svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes
aizdedz Daugavmalā pie Rīgas pils mūra. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet
Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus. Tāpat, simboliski pieminot izšķirošo
uzvaru pār Bermonta karaspēku, ļaudis novembrī pie apģērba mēdz piespraust
sarkanbaltsarkanas lentītes, kas nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot burtu
“V”.
Šogad, ņemot vērā esošo situāciju saistībā ar
Covid -19 ierobežošanu, iedzīvotāji aicināti ievērot valdības noteiktos
drošības pasākumus, svinēt Lāčplēša dienu ģimenes lokā, iededzot svecīti mājās.
Foto: no arhīva
