Vārds, par kuru pēdējā laikā bieži dzirdamas diskusijas, ir – brīvība. Šoreiz ne mūsu Latvijas valsts svētku sakarā, šķiet, patriotiskas runas noplakušas aiz katra paša individuālajām alkām pēc brīvības. Brīvības satikties, apkampties, kopā strādāt un kopā svinēt svētkus. Mēs dzīvojam politiski brīvā valstī, mums ir dota vārda un pulcēšanās brīvība, bet kā absurda komēdijā mums ir liegta katra paša individuālā brīvība, turklāt liegta no kāda ārpus stāvoša, nezināma spēka puses, kam bezjēdzīgi pretoties. Mums tiek liegta brīvība būt un izpausties – viens no eiropeiskās pasaules cilvēktiesību pamatpostulātiem.
Civilizācija ir novedusi mūs pie būtiska ētiskas dabas jautājuma – vai es kā indivīds varu nolikt malā savas vēlmes, vajadzības, ērtības un ikdienas ieradumus sabiedrības labā, turklāt ne tikai savas tautas labā, kā tas bijis 20. gadsimtā, bet visas cilvēces labā? Tas šķiet tik tāli un pārspīlēti – kā es, viens cilvēks, varu iespaidot lielo pasaules telpu? Šķiet, pasaules lielais saprāts ar katru dienu jo vairāk liek sprunguļus ceļā mūsu ierastajai domāšanai un spiež mainīt sevis un pasaules uztveres un sapratnes ceļus.
Izcilais Eiropas domātājs, apgaismotājs, pasaulē viens no zināmākajiem filozofiem Imanuels Kants (starp citu, savulaik ticis aicināts strādāt par filozofijas profesoru Jelgavas pilsētas skolā, viņa brālis kā privātskolotājs strādājis Kurzemes un Zemgales hercogistē un 18. gadsimtā bijis Jelgavas pilsētas skolas direktors un, visticamāk, arī apbedīts tepat, Jelgavas pilsētas kapos) savā ētikai veltītajā apcerējumā cenšas atbildēt uz jautājumu – kas ir brīvība? Kā cilvēks var realizēt savu brīvību, ja no dabas ir determinēts – ierobežots? Pirmām kārtām cilvēku ierobežo viņa ķermenis – viņš nav spējīgs lidot bez palīglīdzekļiem vai iztikt bez ūdens. Cilvēku ierobežo sabiedrība – tās likumi, tikumi, normas un viedokļi. Un, kas būtiski, cilvēku ierobežo viņa prāts – paša priekšstatos iestrēgušais, neizmantotais prāts. Bet cilvēkam ir dota brīnišķīga spēja – krīzes situācijās izlauzties no ierastības domāšanā un atklāt jaunu domāšanas lauku. Atvērt savu dvēseles spēku un domāšanas plašumu.
Varbūt tas šodien ir labs padoms – ļauties globālajām pārmaiņām un mainīt savus ieradumus, nevis turēties pie vecajiem un pretoties, apgūt jaunas prasmes, ļaut savai domāšanai kļūt elastīgākai. Tas nav viegli, es to zinu. Jāsāk ar mazumiņu – iedomājies kādu lietu, ko tu esi ļoti gribējis iemācīties, un sāc to īstenot. Un tu sajutīsi, kāds milzu spēks tev ir dots – brīvība realizēt savus sapņus! Un tā brīvība ir vēl kas augstāks par politisko, tiesisko, sabiedrisko brīvību. Tajā cilvēks realizē dievišķo daļu sevī. Būt brīvam – tas ir prāta stāvoklis.
