Augstākās izglītības iestāžu
stratēģiskā specializācija iedalīsies pa nozarēm, un, lai
saņemtu valsts finansējumu – nozares nevarēs dublēties, norāda
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības,
zinātnes un inovāciju departamenta direktors, valsts sekretāra
vietnieks Dmitrijs Stepanovs.
Viņš skaidroja, ka priekšlikumu par
stratēģisko specializāciju izteica deputāti un Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija to atbalstīja.
IZM saprot, ka ir sešas specializācijas
jomas un tajās būs konkrētas studiju jomas vai pētniecības
nozares. Tas nozīmē, ka stratēģisko specializāciju izvirzīs
augstskola, un šai jomā strādās vismaz 80% apmērā. Atlikušajā
daļā iestāde varēt eksperimentēt ar akadēmisko brīvību,
uzsākt jaunus virzienus un pabeigt tos, lai nodrošinātu, ka šis
process ir kopumā elastīgs.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka par to
vēl būs jālemj Saeimā.
Vaicāts, kā nodrošināt nedublēšanos
atsevišķās nozarēs, Stepanovs skaidroja, ka, piemēram, medicīnā
vai farmācijā to dalītu atbilstoši augstskolas profilam.
Piemēram, bērnu medicīna būtu vienas augstskolas kompetence, bet
onkoloģija citas.
“Piemēram, galvenais
infektoloģijas centrs ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes
slimnīcā, un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
(PSKUS) ar infektoloģiju nenodarbojas. Turpretī dzemdniecības
nodaļa ir PSKUS, bet otrā slimnīcā tādas nav,” pauda IZM
pārstāvis.
Viņš uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka,
piemēram, vienai augstskolai juridiskā zinātne būs vai nebūs.
Viena augstskola varētu praktizēt starptautiskās juridiskās
tiesības zinātnes, cita var specializēties konstitucionālajās
tiesībās.
Stepanovs norādīja, ka augstskolas jau
šobrīd esot lielā mērā nospecializējušās. Ir mākslas
augstskolas ar mākslas studiju virzienu, sporta pedagoģijas
akadēmija un citas. “Šī specializācija tiek likumā
pasvītrota, kas iepriekš tā nebija,” skaidroja IZM pārstāvis.
Vienlaikus viņš informēja, ka IZM
būtu gatavi šo specializāciju izmantot kā instrumentu, lai
nodrošinātu, ka netiek finansētas vienādas programmas dažādās
augstskolās. Proti, tiek finansēta labākā no tām.
Savukārt, ņemot vērā reģionālo
aspektu, esot vairākas profesijas, kurās arī reģionos jāizglīto
vienādi, piemēram, medmāsas. Stepanovs skaidroja, ka neviena
koledža nevar noklāt visu ārstniecības tīklu, tāpēc atsevišķas
profesijas būs nepieciešams sagatavot dažādās pilsētās,
pieļaujot, ka programmas atkārtojas.
Arī Stepanova vietniece augstākās
izglītības jomā Dace Jansone skaidroja, ka šīs stratēģiskās
specializācijas, lielā mērā, netiek atklātas no jauna.
“Augstskolas jau šobrīd ir kāpinājušas savas pētniecības
kapacitāti noteiktās jomās, attīstot atbilstošas studiju
programmas,” pauda eksperte, vienlaikus piebilstot, ka IZM
uzdevums būs vēlreiz apskatīties, lai tur, kur robežas nav tik
skaidras, tās “skaidrāk pateiktu”, un, īpaši, studiju
programmu līmenī – izslēgtu dublēšanos.
Vaicāts, kā plānots novērst divu
vienādu programmu īstenošanu dažādās augstskolās, Stepanovs
atbildēja, ka tiek saskatītas divas iespējas. Ja programma ir
rentabla, pieprasīta, kvalitatīva un studējošie vēlas tajā
studēt – augstskola var to uzturēt pati. “Līdzīgi kā Rīgas
Stradiņa universitāte pati uztur soiālās jomas,” piebilda
IZM pārstāvis.
Otra iespēja esot pamatot šo
specializāciju reģionālajā kontekstā, un sagatavot tam
ekonomisko pamatojumu, proti, ka šāda programma tur ir
nepieciešama. “Bet mēs vēlētos likt visiem saprast, ka
Latvija ir ļoti maza valsts, un mums nav tādu reģionu kā Polijas
un Vācijas gadījumā. Eiropas Savienība uz mums skatās kā uz
vienu reģionu,” pauda Stepanovs.
IZM saprot, ka studējošie jau ir
pieauguši, mobili un proaktīvi cilvēki, kuriem ir nepieciešama
mobilitāte, lai apgūtu savu sapņu profesiju. Viņaprāt, tas
nenozīmē, ka reģiona augstskolai jāpiedāvā jebkura programma,
ko studējošajis grib.
“Gribam, lai arī reģionu
augstskolas atrod savu nišu, un šajā nišā strādā,”
uzsvēra IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju
departamenta direktors, piebilstot, ka tā jau esot ar tulkošanu
Ventspilī un lauksaimniecību, meža un veterinārzinātnēm
Jelgavā.
Jau ziņots, ka Saeimas Izglītības,
kultūras un zinātnes komisija oktobrī konceptuāli atbalstīja
ieceri Augstskolu likumā noteikt, ka valsts dibinātām augstskolām
jāizvairās no tām noteiktās stratēģiskās specializācijas
jomas dublēšanās.
Šie kritēriji tika atbalstīti
konceptuāli, bet tie varētu tikt vēl skatīti atsevišķi kā
oficiāli komisijas priekšlikumi.
Konceptuāli atbalstīts regulējums, ka
augstskolas dibinātājs nosaka augstskolas stratēģiskās
specializācijas jomu, piemēram, mākslā un humanitārajās
zinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, dzīvības zinātnē
un medicīnā, dabas zinātnē, sociālajās zinātnēs un vadībā
ar mērķi sasniegt šajā jomā augstskolu studiju un pētniecības
darbību starptautiski atzītu izcilību.
Lai nodrošinātu efektīvu publisko
resursu pārvaldību un investīcijas, paredzēts, ka, nosakot
stratēģiskās specializācijas jomas, valsts dibinātām
augstskolām būs jāizvairās no šo jomu dublēšanās.
Foto: no arhīva
