Pirmdien Jelgavas Siltumtīklu administrators, zvērināts advokāts Aigars Lūsis iesniedza Energoapgādes regulēšanas padomei jaunus siltuma tarifus, par kādiem, ja tos padome apstiprinās, jelgavnieki iepirks siltumu nākamajā apkures sezonā no STU.
Pirmdien Jelgavas Siltumtīklu administrators, zvērināts advokāts Aigars Lūsis iesniedza Energoapgādes regulēšanas padomei jaunus siltuma tarifus, par kādiem, ja tos padome apstiprinās, jelgavnieki iepirks siltumu nākamajā apkures sezonā no STU. Par tarifiem un citiem ar uzņēmuma nākotni saistītiem jautājumiem A.Lūsis stāsta intervijā «Zemgales Ziņu» Komentētāju nodaļas vadītājam Modrim Sprudzānam.
Kāda būs turpmākā STU tarifu politika un kas to noteiks?
Tarifu politika nav atkarīga no uzņēmuma. Tas var dot finansu rādītājus, uz kuru pamata tiek aprēķināti tarifi. Politiku nosaka institūcija, kas šos tarifus apstiprina vai kas ir tiesīga tos kaut kādā veidā ietekmēt, praktiski tā ir pašvaldība.
Pašvaldība nodarbojas ar subsīdiju piešķiršanu, tās apstiprina vai neapstiprina. Mēs esam nonākuši pie četriem tarifu variantiem. Atkarībā no tā, kādu rezultātu gribam panākt un vai paredzam pilna apjoma kredīta samaksu.
Kam pieder galavārds par tarifiem?
Īpašnieks par to vairs neatbild, tas atbildību uzticējis Energoapgādes regulēšanas padomei. Tā lūgusi līdz 5. septembrim iesniegt tarifu variantu. Jautājums ir – kuru variantu iesniegt? Pēc iepriekšējām sarunām vajadzētu iesniegt trešo, kas nav pats lētākais, bet priekšpēdējais lētuma ziņā. Dome to atbalsta mutiski, es neesmu saņēmis nekādu rakstisku norādījumu. Man kaut kas ir jāiesniedz.
Un kāpēc ne ceturto, ja reiz tas ir pats lētākais?
Ja es pareizi atceros, ceturtajā variantā vispār nekas nav paredzēts – tikai 3% inflācija un viss. Līdz šim uzņēmums vienmēr ir rēķinājis, kādas ir izmaksas, lai varētu šo tarifu apstiprināt, bet tas jau nekad nav izdarīts tādā apmērā, kādā bijis vajadzīgs. Pašvaldība ir apstiprinājusi vienu tarifu, zemāku, nekā mēs esam iesnieguši, paredzot dotācijas, kas tiek maksātas tikai daļēji, tātad īstenībā uzņēmums apzināti strādā… Varbūt Energoapgādes regulēšanas padome pieliktu punktu šai kombinācijai. Būtībā jau pašvaldība var paredzēt mazturīgo iedzīvotāju subsīdijas, un šis tarifs varētu būt zemāks. Bet jautājums ir – vai šīs subsīdijas reāli tiek piešķirtas?
Nākamais jautājums – kas un kad apstiprinās jaunās apkures sezonas tarifus? Ja līdz 5. septembrim tos iesniedzam, tad līdz apkures sezonai tie tiktu apstiprināti. Paliek atklāts jautājums – kad mēs tos ieviešam un kādi tie būs? Ja ierēķinām Pasaules Bankas kredīta, Latvijas Unibankas kredītu dzēšanu un procentus, abu Lielupes krastu savienošanu utt., tad tas skaitlis iznāk šaušalīgs. Bet tas viss ir atkarīgs no uzņēmuma nākotnes – kāds ir maksātnespējas risinājums. No vienas puses, jaunā tarifa esamība varētu piesaistīt investoru, ja viņš zina, ka ir apstiprināts tarifs, kas vairs nerada zaudējumus. No otras puses, mēs atkal piedāvājam tarifu, bet nezinām, kāds būs maksātnespējas risinājums. Var jau būt, ka tādas izmaksas nav jāiekļauj tarifos. Varbūt tās segs kāda trešā persona, ja tā iegūs uzņēmuma akcijas, vai kā citādi.
Uzņēmums ir maksātnespējīgs, un tarifs ir spēkā kopš 1998. gada – tas jau tad nesedza un tagad vēl vairāk nesedz izmaksas. Ja es negatavoju tarifus un neiesniedzu tos Energoapgādes regulēšanas padomei, tas nozīmē uzņēmuma stāvokli padarīt vēl sliktāku. To es nedrīkstu darīt. Tarifi tiks sagatavoti un iesniegti. Kad tie tiks ieviesti, par to es negribu spriest. Lai vispirms apstiprina. Katrs skaitlis ir jāpamato un jāpierāda, un tas nav viegls process.
Tātad trešais tarifu variants ļaus uzņēmumam strādāt bez zaudējumiem?
Uzņēmums pašlaik nosacīti «dzīvību velk» tāpēc, ka tam nav jāveic vesela virkne maksājumu. Bet tā nav normāla situācija. Kad maksātnespēja beidzas, tam ir jāsāk norēķināties. Ceturtais tarifu variants – tā nav izeja.
Kāds ir STU optimālais darbības modelis nākotnē?
Mans uzdevums ir «divdomīgs» tādā ziņā, ka es kā advokāts pārsvarā nodarbojos ar maksātnespējām, esmu daudzu uzņēmumu administrators, un tur prioritātes ir: nodrošināt maksātnespējas likumīgo gaitu, atbilstību likuma prasībām, galvenokārt ievērot kreditoru intereses. STU gadījumā tās mainās. No vienas puses, tās pašas prioritātes it kā saglabājas, un par pārējo it kā nebūtu liela daļa, bet, tā kā uzņēmums ir specifisks, tās ir citādas. Un šābrīža prioritāte ir nodrošināt, lai uzņēmums darbojas, lai sniedz savu pakalpojumu, kaut arī par skādi kreditoriem. Ja mēs nenodarbotos ar kurināmā iepirkšanu, mums būtu vairāk naudas, ko dalīt kreditoriem. Tas būtu absurds.
Bet, no otras puses, – ko teiks Pasaules Banka, ko teiks Unibanka?
Es nezinu, ko tās teiks, ja uzņēmums nestrādās. Kā lielākais kreditors uzstāsies pašvaldība, jo ir ķēdīte: Pasaules Banka dod Valsts kasei, Valsts kase – pašvaldībai, savukārt pašvaldība – uzņēmumam. Tātad uzņēmuma lielākais kreditors ir nevis Valsts kase, bet gan pašvaldība. Darbības modelis ir atkarīgs no maksātnespējas procesa risinājuma – kāds tas būs, kam jāpielāgo. Pašlaik skaidrs ir viens: mēs nodarbojamies ar uzņēmuma reorganizāciju par akciju sabiedrību. Tas ir ļoti grūts process, jo maksātnespēja aptur izpildinstitūciju, tai skaitā īpašnieka, darbību. Panākt Uzņēmumu reģistrā, lai notiek uzņēmuma reorganizācija, kad īpašniekam apturēta darbība, būs grūti. Bet tas ir vienīgais veids, kā piedāvāt uzņēmumu investoram.
Kad notiks maksātnespējīgā STU kreditoru sapulce?
Kreditoru sapulcei, pēc likuma, ir jābūt oktobra pēdējās vai novembra pirmajās divās nedēļās.
Kādā statusā uzņēmumā pašlaik strādā un ar ko nodarbojas Genādijs Dupužs?
G.Dupužs pašlaik ir atvaļinājumā. Uz viņu arī attiecas tas, ko es teicu, – izpildinstitūcijas pārtrauc darbu. Direktora postenis uzņēmumā nav nepieciešams. Paraksta tiesības Uzņēmumu reģistrā un arī bankās ir tikai man. Mans priekšlikums būs viņam kļūt par padomnieku, konsultantu. Pilnīgi no viņa aizejot prom, mēs apgrūtinātu uzņēmuma darbību. G.Dupužam nav nekādu lemttiesību.
Kā jūs vērtējat līdzšinējos investīciju piesaistes piedāvājumus? Kādā stadijā ir sarunas ar franču un lietuviešu uzņēmumu «Dalkia»?
Ar mani sarunas nenotiek. Viņi kontaktējas ar Domi. Iesniegtie dokumenti ir arī manā rīcībā. Ir izsūtīti piedāvājumi, tie vēl tiks nosūtīti angļu valodā vēstniecībām. Kad būs zināms interesentu loks, kas ir atsaukušies, tad tiks noteikta kārtība, kā saņemt informāciju par uzņēmumu un visi vienādi ar to varēs iepazīties. «Dalkia» šī kārtība ne ar ko neatšķirsies. Sanācijas plāns jāiesniedz līdz kreditoru sapulcei, kaut gan es apzinos, ka to izdarīt nevar, bet likums paredz šo procesu dalīt: pirmajā sapulcē mēs skatāmies, vai nav miera izlīguma, vai ir sanācijas plāns. Arī tad, ja sanācijas plāna nav, bet ir priekšlikums, kreditori var balsot par sanācijas iespējamību. Un ja viņi ir par tādu iespējamību, divu mēnešu laikā jāsagatavo plāns. Tad atkal sanāk kopā un skatās, kas ir iznācis. «Dalkia» attiecībā pret citiem uzņēmumiem nekādu priekšrocību nav.
Vai ir precīzi aprēķināti uzņēmuma parādi kreditoriem?
Kreditoru parādi precīzi bija aprēķināti maksātnespējas dienā. Man bija uzdots iesniegt pārskatu par kreditoriem pēc uzņēmuma grāmatvedības datiem. Tas viss ir sagatavots un iesniegts tiesā. Taču tas ir pēc grāmatvedības ziņām, tādēļ var būt nobīdes. To precīzi redzēsim pēc kreditoru pretenzijām – cik katrs prasa un kādā apmērā. Svarīgāk ir apzināt debitorus, kreditori paši pieteiksies.
Vai STU reorganizācijā ir piesaistīti konsultanti?
Viens speciālists ir piesaistīts grāmatvedības jautājumiem, jo datorizācija grāmatvedībā ir traģiska, tās vienkārši nav. Cilvēki sarēķina «ar rokām», pēc tam ieraksta datorā un izprintē, lai smuki izskatās. Grāmatvežiem ir nenormāla pārslodze.
Kā tiks atlīdzināti zaudējumi jelgavniekiem, kas vasaras mēnešos nesaņēma karsto ūdeni, bet godprātīgi veica maksājumus STU pilnā apmērā?
Viena no divām līgumslēdzējpusēm nepilda savas saistības. Tas ir civiltiesiks strīds, kur vainīgajam ir jācieš kaut kādā veidā. Līgumos tas nav atrunāts. Uzņēmumam labprātīgi jāiet uz kaut ko tādu, kas cilvēkiem kaut kādā veidā kompensē to, ka šīs saistības nav pildītas. Tā kā tās nav pildītas abpusēji, arī daļa iedzīvotāju nav maksājuši, par ko no viņiem nekādas soda sankcijas nav piedzītas, par to varētu runāt ar tiem, kuriem nav šo parādu. Procedūru, kur, kā un kas – par to mēs ar Juriju Strodu sagatavosim priekšlikumus. Droši vien lielāka ietekme būs viņa viedoklim. Dome ir tā, kur cilvēkiem pirmkārt ir jāiet. Kaut kas būs, bet tas neattieksies uz parādniekiem.
Vairākkārt ir dzirdēts par iecerēm atslēgties no STU. Kāda situācija ir pašlaik?
– Ir iesniegumi, neteiksim, ka daudz, bet ik pa laikam ir. Mums bija atbraukuši somu konsultanti, kas ieteica, ka administratīvi jāaizliedz atslēgties. Ir dabīgi, jo uzņēmumam mazāks klientu skaits, jo lielāki zaudējumi rodas.
Kādas ir jūsu attiecības ar Cukurfabrikas vadību?
Tās varbūt mani mazliet uztrauc, jo divas priekšapmaksas uzņēmums sezonas laikā var «nepavilkt». «Latvijas gāzi» es nepārliecināšu piegādāt gāzi un maksāt par to pēc tam, bet Cukurfabrika ir vietējais uzņēmums, varbūt to varētu pārliecināt. STU var vienā brīdī nebūt naudas.
Vai parādnieki ir kļuvuši aktīvāki maksātāji vasaras laikā?
Pašreizējā uzskaites sistēma to uzskatāmi neparāda, jo nevar atšķirt kārtējos maksājumus no parādu maksājumiem. Ir vajadzīgi vēl lielāki ieguldījumi. Tāpēc es nevaru atbildēt. Maksājumi strauji palielinājās tūlīt pēc siltā ūdens saņemšanas. Un es iedzīvotājiem esmu pateicīgs par to.
Vai maksātnespējas procesa laikā uzņēmumā ir īpašs taupības režīms?
No vienas puses, ir taupības režīms, no otras puses, izdevumi aug – lai risinātu grāmatvedības jautājumus, lai tiktu veikta inventarizācija. Izdevumi šur tur arī samazinās, bet daudz neko ietaupīt nevar. Lai kaut ko reāli ietaupītu ir jāveic revolucionāras pārmaiņas, kurām vajadzīgs kreditoru atbalsts.
