Šodien pie Saeimas un Labklājības ministrijas (LM) tiks rīkotas
sociālo darbinieku sapulces, bet Latvijas reģionos – zibakcijas, kuru mērķis
būs aktualizēt sociālā darba nozīmi un vērst uzmanību uz nozarei sasāpējušiem
jautājumiem.
Sapulci pie Saeimas no pulksten .8.30 līdz 9.30 rīkos Sociālo
darbinieku biedrība, bet tajā pašā laikā notiekošo tikšanos pie LM un
zibakcijas reģionos rīkos Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju
apvienība. Saskaņā ar ārkārtējās situācijas regulējumu katrā akcijā nedrīkstēs
piedalīties vairāk par 50 cilvēkiem, kas arī esot viens no iemesliem, kāpēc
akcijas notiks atsevišķās vietās.
Sociālo darbinieku biedrība informēja, ka līdz šim Latvijas
sociālie darbinieki nav organizējuši protesta akcijas un kopīgi piedalījušies
piketos vai publiskās sapulcēs, bet pēdējā mēneša notikumi, kuri demonstrē
sociālās politikas vājumu, neprognozējamību un pat diskriminācijas iezīmes,
liek runāt un pievērst uzmanību notiekošajam.
Sapulcē pie Saeimas sociālie darbinieki vēlas aktualizēt arī
sociālā darba nozīmi un lomu mazāk aizsargāto sabiedrības grupu dzīvē un
sabiedrībā kopumā.
Kaut arī ir izskanējis, ka koalīcijas partijas ir pieņēmušas
lēmumu neiesaistīt pašvaldību sociālos dienestus minimālo sociālās
apdrošināšanas iemaksu administrēšanā, sociālie darbinieki norāda, ka pats
fakts, ka situācija ir nonākusi tik tālu, liecina par Finanšu un LM vadības
nekompetenci.
“Īpaši biedējoša, apzinoties sociālās jomos novājināto
stāvokli kopumā, un mazāk aizsargāto sabiedrības grupu faktiska lobija
neesamību, ir LM vadības nespēja argumentēt un aizstāvēt jomas un iedzīvotāju
intereses un specifiku. Lai arī ikdienā sociālie darbinieki klusībā veic savu
darbu, acīmredzot ir pienācis brīdis kad politiķiem un sabiedrībai ir
jāatgādina, ka sociālie darbinieki nav tikai akli izpildītāji, bet nozare, kas
sniedz nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labklājībā un veselīgā
funkcionēšanā,” informēja Sociālo darbinieku biedrība.
Sociālais darbs ir profesija, kura darbojas gan sabiedrības, gan
individuālu klientu interesēs. Sociālie darbinieki uzsver uzticībā balstītu
attiecību un līdzvērtīgas sadarbības starp sociālo darbinieku un klientu nozīmi
sociālajā darbā. Tāpēc arī iecerētais sociālo dienestu pienākums – veikt
kontroli par sociālo iemaksu veikšanas pamatotību kontrastē ar sociālā darba
profesionālajām vērtībām un principiem.
Sociālo pakalpojumu nozare jau ilgstoši strādā uz zemākās
kapacitātes robežas un ir izteikti novājināta, uzsvēra Sociālo darbinieku
biedrība. Trūkst sociālā darba speciālistu gandrīz visos sociālo pakalpojumu
veidos. Sociālie pakalpojumi visiem Latvijas iedzīvotājiem ne tuvu netiek
nodrošināti vienādā apmērā. Vairākas Labklājības ministrijas iniciatīvas
(deinstitucionalizācija, bērnu tiesību aizsardzības sistēmas izmaiņas, speciālo
audžuģimeņu izveide, valsts asistenta pakalpojums un citas) ir cietušas fiasko,
tās būtu steidzami jātransformē un ievērojami jāpilnveido, skaidroja biedrības
pārstāvji.
“Tas viss ir rezultējies kopējā nozares neapmierinātībā. Šī
brīža asā reakcija un rezonanse no sociālajiem darbiniekiem, kā arī valsts,
pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām ir sekas ilgstošai šīs jomas
profesionāļu ignorēšanai sociālās politikas, tostarp sociālo pakalpojumu
attīstības procesos,” norādīja Sociālo darbinieku biedrībā.
Latvijas sociālo dienestu vadītāju apvienības biedri pievienojas
sociālo darbinieku kustībai un paralēli pasākumam pie Saeimas organizēs sapulci
pie LM, lai paustu kopīgu vēsti Latvijas amatpersonām, deputātiem un LM
vadībai.
Esot paredzams, ka pie LM pulcēsies ap 30 dalībnieku. “Mēs
labprāt pievienotos kolēģiem pie Saeimas, taču epidemioloģiskās drošības
apsvērumi un ierobežojumu mums to neļauj. Tomēr mēs esam vienoti ar kolēģiem no
Latvijas sociālo darbinieku biedrības un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, ka šī
brīža situācija ir akūta, vērtējama kā sociālo pakalpojumu nozares un sociālā
darba profesijas prestiža graušana. Šādā brīdī mēs nevaram stāvēt malā un arī
vēlamies skaļi paust savu nostāju,” sacīja Latvijas sociālo dienestu
apvienības valdes locekle Ina Balgalve.
“LM politiskie un administratīvie vadītāji ir personiski
atbildīgi par pašreizējo situāciju, ka sociālo pakalpojumu nozare ilgstošas
bezdarbības un profesionāļu viedokļa ignorēšanā, kā arī ilgtermiņa sociālās
politikas trūkuma rezultātā ir novājināta. Šobrīd ir izteikts sociālo
darbinieku trūkums gandrīz visās pašvaldībās, sociālo darbinieku slodze
pašvaldībās ir nesamērīga, bet katru gadu dažādu jomu ministrijas uzliek
aizvien jaunus un jaunus pienākumus,” teikts Latvijas Pašvaldību sociālo
dienestu vadītāju apvienības izplatītajā paziņojumā.
Biedrība norāda, ka LM ilgstoši nav spējusi uztvert sociālo darbu
kā nozares būtiskāko profesiju, samazinot vai nepalielinot resursus, uzliekot
papildu funkcijas, kuras ir pretējas sociālā darba profesijas būtībai – kalpot
cilvēkiem, palīdzēt risināt problēmas un izmantot sabiedrības sniegtās
iespējas, nevis kļūt par birokrātiem un kontrolētājiem.
Latvijas sociālo dienestu vadītāju apvienība atzīst, ka labs
paraugs, kā plānveidīgi un demokrātiski īstenot nozares attīstību, ir LM
īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts par profesionāla sociālā darba
attīstību pašvaldībās, kas galvenokārt ir orientēts uz pašvaldību sociālo dienestu
darbinieku metodisko atbalstu un profesionālās kapacitātes stiprināšanu. Šāda
pieeja būtu pielietojama arī citās LM pārvaldītajās jomās, tādās kā bērnu
tiesību aizsardzības politika, ģimenes atbalsta politika, sociālo pakalpojumu
attīstība, invaliditātes politika un sociālo pakalpojumu cilvēkresursu
kapacitātes vairošana.
“Ir nepieciešama pieeja, kas balstās uz nozares darbinieku un
organizāciju iesaisti politikas plānošanā, veidošanā un ieviešanā, kas balstās
visu pušu līdzatbildībā par rezultātu. Jaunas idejas ir nevis jārada
ministrijas kabinetos un pēc tam “jānomet” priekšā izpildītājiem
īstenošanai, bet jāveido pilotprojekti ar iespēju kopīgi veidot iedzīvotājiem
vislabākos risinājumus,” norāda Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu
vadītāju apvienībā.
Foto: no arhīva
