Otro mēnesi Jelgavā, Graudu ielā darbojas jauna betona ražotne, kuru speciālisti vērtē kā Zemgalē vienīgo mūsdienu prasībām atbilstošo, kur iespējams izgatavot visu veidu parastās un specializētās betona un javas masas.
Otro mēnesi Jelgavā, Graudu ielā darbojas jauna betona ražotne, kuru speciālisti vērtē kā Zemgalē vienīgo mūsdienu prasībām atbilstošo, kur iespējams izgatavot visu veidu parastās un specializētās betona un javas masas.
Betona ražošanas iekārtas uzstādītas desmit dienās, bet vietas meklēšana sākta jau maija beigās. Un tā tik tiešām ir piemērota – kādreizējās konservu fabrikas noliktavu teritorijā. Lielākā daļa no nepilniem trīs hektāriem platības ir asfaltēta, teritorijā ir tehniskā ūdens dīķis, apjomīga nojume un pat trīsmetrīgs betona nožogojums. Kompaktajai ražotnei tik liela platība nebūt nav nepieciešama. Zeme iegādāta ar domu nākotnē ražot dažādas dzelzsbetona konstrukcijas un elementus.
SIA «Jelgava MB» betona ražotnē uzstādīta vācu firmas «ELBE» tehnoloģiskā līnija, kuras maksimālā jauda varētu sasniegt 60 kubikmetru betona stundā. Faktiski gan tai diez vai kādreiz tas izdosies, jo nekas neliecina par tik straujiem būvniecības paplašināšanās tempiem. Ražotnes izveidi finansējusi akciju sabiedrība «Liepāja MB», un tā noapaļojot izmaksājusi 300 tūkstošu latu. Pirms tam līdzīgas ražotnes izveidotas Liepājā un Daugavpilī, tādas varētu tapt arī Ventspilī un Valmierā.
Produkcijas izgatavošana Jelgavas betona ražotnē ir datorizēta. Tās rīcībā ir arī deviņu kubikmetru tilpuma transportmašīna, kā arī tā saucamā PUMI transportmašīna ar sūkni, kurā ietilpst septiņi kubikmetri sagatavotās masas.
«Varam realizēt jebkuru projektu,» pārliecinoši saka Jelgavas ražotnes izpilddirektors Juris Students. Bet pasūtītāji iespējas vēl tikai iepazīst. Klientu vidū ir firma «BKD» no Rīgas un «Dobeles celtnieks», kas Zemgalē sakārto un ceļ ūdens attīrīšanas ietaises. Nākamnedēļ pirmo reizi uz objektu Dobelē tikšot piegādāts īpašs pašblietējošais betons. Šai speciāli sagatavotajai betona masai nav nepieciešama vibrācija, lai tā noblietētos. Tas esot svarīgi objektos ar augstām un plānām sienām.
Īpašs objekts ir Driksas tilts. Arī tā betonam izvirzītas smalkas prasības. Kādam var likties dīvaini, taču tilta betona sagatavošanā kā papildvielu liegts izmantot Latvijas granīta šķembas. Divu dažādu frakciju šķembas (5 – 8 milimetru un 5 – 16 milimetru) atvestas no Somijas.
Tilta betonam tiek izvirzīta arī virkne citu prasību. Proti, jāizmanto sulfātizturīgs cements, jāpanāk, lai betons izturētu klimata maiņas un nodrošinātu citas prasības. Protams arī cena ir ievērojami lielāka – 47,5 lati par kubikmetru, kas ir vismaz divreiz dārgāk salīdzinājumā ar vienkāršāko zemākās klases betona masu.
Pievienojot ķīmiskās piedevas, operators spēj izpildīt arī citas tilta būvnieku firmas «Viadukts» prasības. Lai nodrošinātu augstāku kvalitāti, betons veidņos pildāms pamazām. Līdz ar to celtnieki pasūta betonu, ko var pildīt trīs četras stundas. Parastais betons sāk sacietēt jau pēc divām stundām, bet, pievienojot tam attiecīgas vielas, betona saistīšanās sākumu iespējams būtiski aizkavēt.
Savu betonu firma «Jelgava MB» izmantojusi, sakārtojot pašu ražotnes attīrīšanas ietaises. Par priekšrocībām pārliecinājies arī turpat kaimiņos topošās mēbeļu ražotnes īpašnieks. Sākotnēji betonēts, izmantojot roku darbu. Kad ražošanu uzsākusi betona ražotne, izrādījies, ka, izmantojot transportmašīnu ar sūkni, nedēļas roku darbs paveicams dažās stundās. Redzot tik uzskatāmu atšķirību, citi pārliecināšanas paņēmieni nav nepieciešami, jo arī laiks nozīmē naudu.
Dažādos Latvijas reģionos cenas ir atšķirīgas. Jelgavas uzņēmuma cenu politika veidota, iepazīstot citu betona mezglu pakalpojumu izmaksas, un izpilddirektors tās vērtē kā Zemgalei pieņemamas un līdzīgas citiem piedāvājumiem, kaut arī pārējie betona mezgli tuvākajā apkaimē savu laiku kopš padomju gadiem esot nokalpojuši.
Betona masa atkarībā no klases un izmantotajām piedevām svārstās no nepilniem 23 līdz aptuveni 45 latiem par kubikmetru (bez pievienotās vērtības nodokļa). Lētākajam betonam tiek pievienotas dolomīta šķembas. Produkcija ar akmens šķembām ir dārgāka, bet visvairāk maksā betons ar granīta šķembām. Protams, betona klase un arī cena atkarīga no izmantošanas mērķa. Zemākās klases betons domāts monolītiem pamatiem un to daļām, nākamā klase – grīdām. Monolītiem stabveida pamatiem vajadzīgs augstākas klases betons. Proti, jo sarežģītāks objekts, jo augstākas klases produkcija nepieciešama. Ikviens klients var izmantot arī ražotnes specializētā transporta pakalpojumus.
Juris Students uzsver kvalitātes nozīmi. Lai to sasniegtu, nopietni tiek strādāts ar izejvielu piegādātājiem. Šķembas un smiltis tiek vestas no Talsu karjeriem. Izmantojot tuvāku piegādātāju piedāvājumu, uz attāluma rēķina varētu būtiski ietaupīt, taču izejmateriāla kvalitāte pagaidām neesot pietiekami apmierinoša, un tas nozīmējot arī ar betona kvalitāti saistītu risku, ko ražotne negribot atļauties. Cements tiek vests no Brocēniem, bet ķimikālijas – no Vācijas. Speciālā, piemēram, Driksas tiltam izmantotā, betona kvalitāte tiek pārbaudīta ne vien ražotnē, bet arī objektā, jo mašīnas mikserī produkcija, lai arī nedaudz, tomēr var mainīties.
Betona ražotne ir kompakta arī strādājošo skaita ziņā. Kopā ar izpilddirektoru tur strādā operators, kas ir galvenais produkcijas ražošanas procesu noteicējs, grāmatvede, divi šoferi un iekrāvēja vadītājs. Augustā saražots 400 kubikmetru betona.
«Nav daudz, bet pieklājīgi,» spriež izpilddirektors. Septembris varētu būt daudz ražīgāks, jo tilta rekonstrukcijā gaidāmi lieli betonēšanas darbi. Pateicoties šim objektam, ražotnei jau no sākuma izdevies tikt pie apjomīga pasūtījuma (pavisam tilta betonēšanas darbos šogad paredzēts izmantot 1100 kubikmetru betona) un atrasties samērā izdevīgā situācijā. Tas gan nav bijis viegli – vairākas komisijas pārliecinājušās par «Jelgava MB» iekārtām un produkciju. J.Students cer, ka ražotnei izdosies iegūt betona pasūtījumus arī Lielupes tilta rekonstrukcijai. Nopietni betonēšanas darbi gaidāmi arī ledushalles celtniecībā.