Covid-19 izplatība drīzumā draud paralizēt veselības
aprūpes sistēmu, atsaucoties uz ziņojumu valdībai, kas bijis slepens, bet vēlāk
atslepenots, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Atslepenotais valdības dokuments liecina, ka šopavasar
valdība rēķinājās, ka pie 20 000 Covid-19 inficēto Latvijas veselības sistēma
tiktu paralizēta. Vīrusa izplatībai turpinoties esošajā ātrumā, tas varot
notikt pēc nepilna mēneša, lēš raidījums un atzīmē, ka jau šobrīd Covid-19
pacienti tiek uzņemti, samazinot citus veselības aprūpes pakalpojumus, bet
simtiem mediķu ir inficēti vai atrodas pašizolācijā.
Šogad pavasarī eksperti valdībai izstrādāja trīs
scenārijus par Covid-19 epidēmijas attīstību. Dokumentā prognozēts mirušo
skaits atkarībā no vīrusa izplatības un rēķināts, kurā brīdī veselības aprūpes
sistēma tiktu paralizēta. Optimistiskākajā scenārijā saslimtu 1000 cilvēku,
nomirtu 10 līdz 52. Sliktākajā scenārijā inficētos 5% iedzīvotāju jeb teju 100
000, dzīvību zaudētu 1000 līdz 5000 cilvēku. Taču jau pie 1% saslimušo visiem
smagi slimajiem nevarētu nodrošināt intensīvo terapiju un tikai pie 0,5%
pietrūktu gultas vietu slimnīcās. Pašlaik Latvijā ar Covid-19 slimo minētie
0,5% valsts iedzīvotāju.
Par situāciju ir satraukts Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (JV): “Es jau redzu, ka slimnīcas ir krīzes stāvoklī.
Mums jau četras nedēļas no vietas, nedēļu no nedēļas stāsta, cik ir nopietna
situācija, mums rāda statistiku, kā katru nedēļu pieaug grūtības. Katru nedēļu
aug to mediķu skaits, kas ir saslimuši vai karantīnā, kas nevar strādāt. Un tas
ir kliedzoši. Man liekas, tie dati ir vienkārši kliedzoši!”
Pēc Kariņa vārdiem, Latvijā ikdienā ir 200 infekciju
gultas, kas būtu piemērotas Covid-19 pacientiem. Pašlaik to skaits esot
palielināts līdz 595 gultām, kas esot noticis uz tā rēķina, ka “kaut ko
citu nedara”.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atzīmējusi, ka
slimnīcas ir izstrādājušas plānus, lai gultu skaitu vēl palielinātu uz
plānveida palīdzības ierobežojumu rēķina. “Šķiet, ka tāda nepieciešamība
tomēr būs,” sacīja politiķe.
Eksperti pavasarī pandēmijai prognozējuši četrus
posmus. Pirmajos divos saslimstība tiktu kontrolēta un mediķi tiktu galā ar
inficēto aprūpi. Trešajā veselības aprūpes sistēmas resursi sāktu izsīkst, bet
ceturtajā sistēma būtu pārslogota un vairs nevarētu nodrošināt neatliekamo
palīdzību.
Atbilstoši ekspertu lēstajiem pandēmijas modeļiem,
Latvija šobrīd ir trešajā posmā, kur lielākajai daļai saslimušo nav iespējams
noteikt inficēšanās avotu. Šajā posmā bija plānots sākt krīzes komunikāciju un
prasīt starptautisko palīdzību, kas gan nav darīts.
Viedokļi par to, kā panākt sociālo distancēšanos
sabiedrībā, atšķiras. Premjers mudina ieviest jaunus aizliegumus, bet Viņķele
vēl cer pārliecināt sabiedrību ievērot esošos un brīvprātīgi palikt mājās.
Arī Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs
Uga Dumpis paudis viedokli, ka esošie Latvijas ierobežojumi pašlaik ir
pietiekami. “Tie ir zinātnē balstīti, un tāpēc ļoti svarīgi, ka cilvēki
saprastu, kāpēc viņi tādi ir – šie ierobežojumi – un kas ir pamatprincipi
būtībā.”
Dumpis skaidrojis, ka, piedāvājot rīcības modeļus,
eksperti nevadoties, cik procenti iedzīvotāju saslimst, bet gan skatoties,
“kāda ir saslimstības, hospitalizācijas līkne”.
Raidījums atzīmē, ka situāciju pasliktina tas, ka
mediķi paši slimo vai atrodas pašizolācijā. Kopš pandēmijas sākumā Latvijā
Covid-19 konstatēts 804 veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem.
Tikmēr Valda Kera vadītā mediķu arodbiedrība
1.decembrī ir sasaukusi klātienes kongresu 74 delegātiem. Vairāki no delegātiem
iebilduši vadības plāniem, taču arodbiedrība vadība viņos nav ieklausījusies.
Kongresā būtu jāpārvēl arodbiedrības vadība.
Satrauktajiem delegātiem Keris atbildējis, ka kongress
nav nedz izklaides, nedz atpūtas pasākums, bet gan darba sapulce, kas likumā
esot atļauta. Viņš atsaucies uz Uzņēmumu reģistru, kas skaidrojis, ka biedru
kopsapulces nav aizliegtas. Tikmēr viņa oponenti atsaucas uz Slimību
profilakses un kontroles centru, kurā esot apliecināts, ka šāda pulcēšanās
iekštelpās nevarot notikt.
Šonedēļ Keris parakstījis kongresa noteikumus, kas
paredz, ka šo pasākumu nedrīkst apmeklēt saslimušie un tādi, kuriem jāievēro
pašizolācija vai karantīna. Delegātiem jāvalkā sejas maskas, sēdvietas tiks
numurētas, jāievēro fiziska distancēšanās, kā arī dalībnieki nedrīkst pasākuma
laikā safilmēto materiālu ievietot sociālajos tīklos bez pārējo piekrišanas.
Iespēju sazināties digitāli nav izmēģinājusi ne mediķu
arodbiedrības valde, ne padome. Pēc Kera sacītā, statūti paredz, ka vadība tiek
izraudzīta aizklātā balsojumā. Attālināti to nodrošināt nevarot, tāpēc
kongresam jānotiek klātienē.
Vēlāk gan Keris ir atsaucis kongresu līdz šim
noskatītajā konferenču centrā, pamatojot to ar atteikumu no telpu izīrētājiem.
Kongress joprojām plānots 1.decembrī un dalībnieki varēšot izvēlēties, vai tajā
piedalīties attālināti vai klātienē.
Foto: no arhīva
