Saeimas deputātu vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma
grozījumus likumā “Par sociālo drošību”, kas paredz definēt minimālo
ienākumu sliekšņus, noteikt to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu.
Grozījumi iekļauti nākamā gada valsts budžeta
likumprojektu paketē.
Opozīcijas deputāti kritizēja šos grozījumus,
uzsverot, ka ar tiem pat neesot izpildīti visi Satversmes tiesas sprieduma
nosacījumi. Politiķi asu kritiku veltīja tam, ka Labklājības ministrijas rīcībā
neesot korektu pētījumu par minimālā iztikas groza apmēru, uzsverot, ka, ja
tāds tiktu izstrādāts, acīmredzams kļūtu tas, ka ļoti daudzi cilvēki ir
nabadzīgi. Deputāti arī uzsvēra, ka minimālo ienākumu sliekšņus būtu
nepieciešams pārskatīt ne retāk kā reizi gadā, kā to paredzot Satversmes tiesas
spriedums.
Politiķi arī norādīja, ka Saeimas koalīcija glābj
valdību, kura nevēloties pildīt tai noteiktos uzdevumus, kā arī būt solidārai
ar tautu – īpaši tās mazaizsargātāko daļu, krīzes laikā neatsakoties no algu
palielinājuma. Deputāte Regīna Ločmele (S) aicināja labklājības ministri
pamēģināt vismaz mēnesi padzīvot, tērējot tikai tik naudas, cik paredz
minimālai ienākuma slieksnis, un tad paskatīties, cik daudz svara viņa būs
zaudējusi un kā tas atsauksies uz viņas veselību. Savukārt deputāts Ivars
Zariņš (S) piedāvāja valdībai rīkoties kā viduslaiku laupītājiem, tādējādi
“nonākot pie atklāsmes, vai var izdzīvot ar 109 eiro mēnesī”.
Politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) apšaubīja valdības
intelektuālo potenciālu, ņemot vērā likumprojektu kvalitāti, tāpēc viņš šaubās
par to, kādus rezultātus var sagaidīt no nekonkrētiem valdībai dotiem
uzdevumiem. Tāpēc, viņaprāt, ir īpaši būtiski par grozījumiem likumos Saeimā
debatēt arī koalīcijai, lai tā pati labāk saprastu, kas tiek apstiprināts.
Saeimas deputātu vairākums neatbalstīja nevienu no
opozīcijas iesniegtajiem priekšlikumiem šim likumprojektam.
Pieņemtie grozījumi nosaka, ka minimālo ienākumu
apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai
personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks
attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos,
paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību.
Likums nosaka, ka minimālo ienākumu slieksnis
nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro, tādējādi nosakot zemāko iespējamo ienākumu
slieksni, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem sniedzams atbalsts no publiskiem
resursiem, teikts grozījumu anotācijā. Paredzēts, ka minimālo ienākumu
sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.
Labklājības ministrija norādījusi, ka minimālo
ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 000
iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem.
Garantētais minimālais ienākums pirmajai vai
vienīgajai personai mājsaimniecībā no nākamā gada būs 109 eiro, katrai
nākamajai personai mājsaimniecībā – 76 eiro mēnesī. Savukārt trūcīgas
mājsaimniecības minimālo ienākumu apmērs pirmajai vai vienīgajai personai
mājsaimniecībā plānots 272 eiro, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā –
190 eiro mēnesī.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām, kas
sasniegušas pensijas vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, kā arī
personām ar invaliditāti paredzēts 109 eiro apmērā, bet personām ar
invaliditāti kopš bērnības – 136 eiro apmērā. Savukārt personām ar
1.invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā tiks
piemērots koeficients 1,4, bet personām ar 2.invaliditātes grupu – 1,2.
Paredzēts, ka nestrādājošām personām ar 1. un 2.invaliditātes grupu tiks veikta
piemaksa pie valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.
Minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas
bāze paredzēta 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro
apmērā. Minimālo vecuma pensiju noteiks par katru apdrošināšanas stāža gadu,
piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei koeficientu 1,1, un par katru nākamo
gadu, kas pārsniedz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas
stāžu, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas
aprēķina bāzes. 1. un 2.invaliditātes grupas pensijas apmērs nedrīkstēs būt
mazāks par invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kurai 1.invaliditātes grupas
gadījumā piemēros koeficientu 1,6, bet 2.invaliditātes grupas gadījumā –
koeficientu 1,4.
Apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz septiņu
gadu sasniegšanai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un minimālā pensija
plānota 136 eiro, bet bērniem no septiņu gadu vecuma – 163 eiro apmērā.
Tāpat paredzēts, ka apdrošinātās personas apgādībā
bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā vai bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves
gadījumā apbedīšanas pabalsts būs valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (109
eiro) trīskāršā apmērā – 327 eiro.
Paredzēts, ka minimālo ienākumu sliekšņus noteiks,
piemēros un izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un pašvaldību
sociālie dienesti.
Grozījumi rosināti, lai noteiktu metodoloģiski
pamatotu un sociālekonomiskajai realitātei atbilstošu minimālo ienākumu apjoma
paaugstināšanu personām ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem nabadzības un
sociālās atstumtības mazināšanai valstī, teikts likumprojekta anotācijā.
Izmaiņas veiktas, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumus par nepieciešamību
regulāri vērtēt iedzīvotājiem sniegtās sociālās palīdzības apmēra pietiekamību,
lai garantētu, ka trūcīgām personām tiek nodrošināta tām nepieciešamā
palīdzība.
Foto: pixabay.com
