Zviedrija sāks sarunas par lauksaimniecību. Zviedrijas premjerministrs Jērans Pērsons pieļāvis, ka Zviedrijas prezidentūras laikā no 2001. gada 1. janvāra ES varētu atvērt sarunām ar Latviju visas atlikušās tēmas.
Zviedrija sāks sarunas par lauksaimniecību
Zviedrijas premjerministrs Jērans Pērsons pieļāvis, ka Zviedrijas prezidentūras laikā no 2001. gada 1. janvāra ES varētu atvērt sarunām ar Latviju visas atlikušās tēmas. Baltijas un Ziemeļvalstu premjeru tikšanās laikā 28. augustā Pērnavā premjeri paziņoja, ka šogad jāvienojas par ES iekšējām reformām, bet kandidātvalstīm šajā laikā jāveic «mājas darbi» integrācijas procesā.
Nevienojas par reģionu līdzekļu saņemšanu
Valdība 29. augustā nevienojās, kurš no pieciem Latvijas novadiem pretendēs uz ES PHARE 2001. gada programmas līdzekļiem, bet nolēma, ka summa sociālo un ekonomisko apstākļu izlīdzināšanai novados būs 9 miljoni eiro (ap 5 miljoni latu). Lēmums tika pieņemts arī par 10 miljonu eiro (ap 5,5 miljoni latu) novirzīšanu ES likumdošanas pārņemšanai.
Nosūtīti pirmie «PHARE 2001» projektu pieteikumi
30. augustā Eiropas Komisijai nosūtīti pirmie astoņi projektu pieteikumi ES PHARE 2001. gada programmas līdzekļu piešķiršanai. Valdības izveidotā darba grupa no iesniegtajiem 14 par nepietiekami sagatavotiem atzinusi sešus projektus, kas jāuzlabo. Pirmajiem komentāriem uz Briseli nosūtīti projekti par tirgus uzraudzību nepārtikas preču sektorā, par muitas un sanitārās robežinspekcijas infrastruktūras attīstību ostās un uz dzelzceļa, par nodokļu reformas īstenošanu, par kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu, par sabiedrības informēšanu par ES, par vienotas migrācijas informācijas sistēmas izveidi, par nodarbinātības politikas attīstības un ieviešanas mehānisma pilnveidošanu un par valsts pārvaldes reformas veikšanu.
ES gatavo savas ātrās reaģēšanas vienības
Kosovas krīze pierādīja, ka Eiropa bez NATO pati nav spējīga atrisināt konfliktus savā teritorijā. Rietumeiropas savienība, kura sākotnēji tika radīta kā Eiropas kolektīvās pašaizsardzības struktūra un kurā ietilpst 10 valstu, līdz šim nav spējusi veikt nopietnus uzdevumus. ES pašlaik gatavojas izveidot ātrās reaģēšanas vienības, kas spētu operatīvi rīkoties humāno krīžu situācijās. Tās paredzēts izveidot no 60 000 cilvēkiem. Vienības varētu arī piedalīties ANO un NATO vadītajās operācijās.
Septembrī sāksies sarunas par dalībvalstu priekšlikumiem.
