Vecuma pensija ir viens no galvenajiem pilsoņa sociālajiem guvumiem, un tajās tiek izmaksāti 39 procenti no visiem sociālās aizsardzības līdzekļiem jeb vidēji 160 eiro (Ls 90) vienam iedzīvotājam mēnesī.
Vecuma pensija ir viens no galvenajiem pilsoņa sociālajiem guvumiem, un tajās tiek izmaksāti 39 procenti no visiem sociālās aizsardzības līdzekļiem jeb vidēji 160 eiro (Ls 90) vienam iedzīvotājam mēnesī. Tomēr vecuma pensiju saņem nevis vidējais eiropietis, bet gan noteiktu vecumu (visbiežāk 65 gadus) sasniegušais.
Nauda ceļo līdzi, bet ne visa
Katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir tiesības pašai noteikt pensionēšanās vecumu, pensijas lielumu, kā arī tās aprēķināšanas nosacījumus un metodes atbilstoši nacionālajai pensiju sistēmai. Ja arī Latvija iestāsies ES, valstī būs spēkā pirms pieciem gadiem pieņemtais pensiju likums. Ja darba ņēmējs strādājis vairākās dalībvalstīs, viņa pensiju aprēķina, summējot apdrošināšanas iemaksas, kas veiktas katrā valstī. Eiropas Kopienas likumdošana garantē arī to, ka vecuma pensiju var saņemt neatkarīgi no tā, vai bijušais viesstrādnieks paliek ES dzīvot vai aizbrauc no turienes. Ja, strādājot un maksājot pensiju pēc proporcionālās sistēmas, darbinieks ārzemēs ir nopelnījis lielāku pensiju, tad viņam tiek izmaksāta tā (bet ne abas).
Atzīstot brīvas pārvietošanās tiesības, visām ES dalībvalstīm ir jāatzīst citā valstī veiktie apdrošināšanas maksājumi, tomēr katras valsts likumdošana nosaka gadu minimumu, kas būtu jānostrādā vai jānodzīvo tajā. Piemēram, Dānijā un Somijā jābūt nostrādātiem vismaz trim gadiem, bet Spānijā jānodzīvo desmit gadu pēc kārtas (un par apdrošināšanu jāmaksā vismaz divus no pēdējiem astoņiem gadiem pirms pensijas vecuma sasniegšanas).
Tomēr katrai valstij vēl ir īpašas pensijas piemaksas, kuras maksā tikai tad, ja pensionārs dzīvo šajā valstī. Visizplatītākās ir piemaksas pie pensijas vecākiem ļaudīm (piemēram, virs 80 gadiem) – Beļģijā, Īrijā, Spānijā, Grieķijā un citur. No pagājušā gada arī Latvijā pensija par 10 procentiem palielināta personām, kas sasniegušas 80 gadu vecumu. Ir piemaksas, kuras var saņemt tikai vienā valstī vien un kuras neceļo emigrantam līdzi pāri robežai: Zviedrijā – municipālā mājsaimniecības piemaksa (80 procentu apmērā no īres maksas), Somijā – piemaksa par nespēju, Itālijā – piemaksas pilsoņiem bez iekrājumiem. Ir citas vietējās priekšrocības: autobuss un vilcieni par brīvu Īrijā, Portugālē – Ziemassvētku piemaksa un četrpadsmitā pensija jūlijā.
Kā ES dalībvalstīs rēķina pensijas?
ES dalībvalstis, nosakot obligātās apdrošināšanas iemaksas, pēc 35 līdz 40 gadu darba no trim iespējamiem pensiju avotiem paredzējušas pensiju 60 līdz 80 procentu apmērā no darba algas. Turklāt valsts noteiktā vecuma pensija (par nostrādātiem gadiem) nebūt nav vienīgais pensijas avots. Par otru avotu tiek uzskatīta proporcionālā sistēma (pēc apdrošināšanas iemaksu lieluma atkarībā no algas) un par trešo – brīvprātīgās iemaksas privātajos pensiju fondos. Arī Latvijas pensiju sistēma izveidota tāpat kā Eiropā.
Austrijā vecuma pensiju aprēķina pēc augstākās algas 15 gadu laikā. Portugālē pensiju aprēķina pēc 10 labākajiem gadiem, bet ne mazāk kā 30% un ne vairāk kā 80% no vidējās izpeļņas, toties minimums ir garantēts.
Luksemburgā minimālā vecuma pensija ir 46 878 franku gadā (Ls 560 mēnesī, maksimālā – Ls 3250). Ja nav nostrādāti 40 gadi, tad par katru gadu pensija tiek samazināta par 1/40 daļu. Apmēram tāda pati ir pensija Beļģijā (520 tūkstošu beļģu franku gadā). Vismazākās minimālās pensijas ir Portugālē, Grieķijā un Spānijā, bet pat Portugāles 32 600 eskudo (~ Ls 90) ir trīsreiz vairāk nekā Latvijā noteiktā minimālā pensija Ls 30 apmērā.
Tomēr absolūtie pensijas lielumi maz ko ļauj secināt, jo tie jāsamēro ar dzīves dārdzību attiecīgajā valstī. Otra lieta, kas neļauj ES pensijas salīdzināt ar mūsējām, ir nodokļu atvilkumi (visbiežāk tas ir ienākuma nodoklis), kas katrā valstī ir cits.
Vientuļniekiem maksā vairāk
Vientuļiem pensionāriem nacionālie likumi paredz augstāku pensiju nekā pāriem. Vai nu ir atšķirīgs pensiju lielums, vai arī piemaksa atraitnēm kā Grieķijā – 29 630 drahmas (Ls 53). Īrijā minimālā pensija ir Ls 216 mēnesī plus vēl Ls 15, ja saņēmējs ģimenē ir viens. Savukārt augstāka pensija pienākas, ja apgādājams ir dzīvesbiedrs vai bērns.
Zviedrijā ar nākamā gada 1. janvāri tiek ieviesta jauna pensiju sistēma. Interesanti, ka Latvija faktiski pārņēma zviedru modeli, bet sāka to ieviest ātrāk par pašiem reformas autoriem.
Palielinās pensionēšanās vecums
ES valstīs pamazām izlīdzinās pensionēšanās vecums. Pamazām tas kļūst lielāks. Vidēji pensionēšanās vecums ir 65 gadi. Otra tendence – abiem dzimumiem viens pensionēšanās vecums. Sievietes kļūs «līdztiesīgas» vīriešiem. Piemēram, Austrijā sievietēm pensionēšanās vecums vēl ir 60 gadu, bet to pamazām paredzēts pielīdzināt vīriešu pensionēšanās vecumam – 65 gadiem. Tieši tas pats briest Lielbritānijā.
Portugālē sieviešu pensionēšanās vecums bija 62 gadi, bet šogad jau ir tāds pats kā vīriešiem – 65 gadi. Arī Vācijā pamazām tiks palielināts sieviešu pensionēšanās vecums (šogad tas ir jau 63 gadi), bet vēl pēc 12 gadiem nebūs atsevišķas sieviešu vecuma pensijas.
Iespējams agrāk aiziet pensijā
Toties Vācijā ikviens varēs saņemt pensiju agrāk – no 62 gadu vecuma, ja 35 gadus būs maksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šāda elastīga sistēma tiek radīta gandrīz visās valstīs (izņemot Franciju un Lielbritāniju), kad no valsts noteikta vecuma, parasti no 60 gadiem (Itālijā no 57 gadiem, Īrijā no 65 gadiem), drīkst pensionēties agrāk. Tomēr pilnu pensiju var saņemt, ja apdrošināšanas iemaksas veiktas valsts noteiktā gadu laikā, parasti 40 gadu (Itālijā 20). Visos citos gadījumos pensija iznāk mazāka, līdz pienāk «īstais» pensionāra vecums.
Tieši tāpat ir arī Latvijā: vīriešiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu, un sievietēm no 56 gadiem ir tiesības priekšlaicīgi pieprasīt vecuma pensiju, ja vien viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
Agrāk pensionēties var arī zemnieki, kuru saimniecība vairs nepiedalās lauksaimnieciskajā ražošanā. ES no lauksaimniecības budžeta pēc 55 gadu sasniegšanas šiem zemniekiem atvēlējusi 15000 eiro gadā (Ls 700 mēnesī). Šādi maksājumi pienākas ne vairāk kā 15 gadu un ne ilgāk kā līdz 75 gadu vecumam. Piemēram, Somijā zemnieki pensionēties var jau no 55 gadu vecuma, bet tikai, ja zemnieks pārdod saimniecību veiksmīgākajiem vai to vairs neizmanto lauksaimnieciskiem nolūkiem.
Kāda ir mūsu problēma?
Latvijas, tāpat kā visas Austrumeiropas problēma, laiku pa laikam ir vecuma pensiju draudi valsts budžetam. Uzturamo pensionāru īpatsvars mums ir lielāks gan tāpēc, ka zemāks bija pensionāru vecuma cenzs (no 55 gadiem sievietēm, no 60 – vīriešiem), gan tāpēc, ka tika ļauts gan strādāt, gan saņemt pensijas, gan arī tāpēc, ka samazinās nodokļu maksātāju skaits (mazāk darbavietu, mazāk legālo atskaitījumu no algas).
Vēl pavisam nesen pensijas tika maksātas tikai no darba devēju atskaitījumiem, bet ne no sociālās apdrošināšanas fondiem, kuros iemaksas veiktu paši darba ņēmēji.
Aplūkojot iepriekšminētās tendences, skaidri iezīmējas Latvijas ceļš uz eiropeisku pensiju sistēmu. Šogad pieņemtais Valsts fondēto pensiju likums ar nākamā gada 1. jūliju noteicis tādu valsts fondēto pensiju shēmu, kas ļauj palielināt pensiju kapitālu, uzkrātās iemaksas ieguldot vērtspapīros, nekustamajā īpašumā. Tas ir valsts «bizness». Bet vēl iedzīvotājiem atvērta trešā pensiju sistēmas iespēja – privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var uzkrāt gan darbinieks, gan arī uzņēmums saviem strādājošajiem.
