Diskusijās par papildu Covid-19 ierobežojumiem politiķiem būs
jāvienojas, vai esošajā situācijā ļaut strādāt gan frizieriem, gan manikīra
meistariem, vai arī liegt to darīt abiem minēto darbu veicējiem, izriet no
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā pēc tikšanās ar augstākajām
valsts amatpersonām.
Kariņš akcentēja, ka sabiedrībā valda liela
neapmierinātība un nesaprašana par frizieriem un manikīra meistariem, proti,
kāpēc vieniem strādāts ir atļauts, bet otriem – ne.
“Daudzi nevar saprast, kur ir atšķirība, tāpēc
rosinu iet uz vienu regulējumu – vai abi strādā ar striktiem ierobežojumiem,
vai abi ir slēgti,” teica premjers, atzīstot, ka viņš pats atbalstītu
atļauju strādāt abu profesiju pārstāvjiem, jo līdz šim “esam nejauši
iedzinuši pagrīdē šo aktivitāti”.
Tāpat Kariņš rosinās risināt radušos neskaidrību par
tirdzniecības vietu darbību, jo patlaban ierobežojumi minētajai darbībai tiek
saistīta ar tirdzniecības telpu platību.
“Patlaban ir 10 000 kvadrātmetri, un varētu
domāt, ka mazā veikalā esot drošāk. Taču bīstamība ir cilvēku koncentrēšanās
telpās,” skaidroja politiķis. Tāpēc viņš rosinās atteikties no regulējuma
par tirdzniecības vietu platību, vienlaikus nosakot ierobežojumu cilvēku
daudzumam, kas var vienlaikus atrasties tirdzniecības vietā.
Vienlaikus tiks rosināts atļaut brīvdienās strādāt
tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem neatkarīgi no to lieluma.
Kariņš
skaidroja, ka ierobežojumu ievērošanu tirdzniecības vietās tāpat kā līdz šim
kontrolētu policija. Ir nepieciešams vienoties par platību, kas varētu tikt
atvēlēta vienam cilvēkam, lai vispār varētu ielaist cilvēkus tirdzniecības
telpās.
“Ja klausās, ko saka Pasaules veselības organizācija, tad
[..] veikalos bīstamība ir drūzmēšanās. Ja skaidri definējam, cik cilvēku uz
kādu kvadratūru varēs atrasties vienlaikus, un pie durvīm būs zīmes, tad
policijai būs vieglāk kontrolēt,” teica politiķis.
Tāpat aktīvi jākontrolē sauszemes robežas, norādīja
Kariņš. “Zinām, ka lidostā, vai, pārvietojoties ar dzelzceļu, visi
pasažieri aizpilda anketas un apņemas ievērot pašizolāciju,” teica
politiķis, uzsverot, ka tas pats jānodrošina arī uz sauszemes robežām, lai
visi, kas iebrauc, būtu uzskaitīti.
“Mēs neaizvērtu robežas, bet nodrošinātu, ka
pasažieru kustība tiktu kontrolēta,” pauda Kariņš.
Premjers arī skaidroja, ka ir lūdzis finanšu ministru
Jāni Reiru (JV) un ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV) izstrādāt
papildu risinājumus, kas nodrošinātu, ka Latvijas ekonomika neapstātos.
“Mums ir plānots, ka nedēļas beigās būs pirmās atbalsta izmaksas –
atbalsts subsidētās darba vietās, subsidētie apgrozāmie līdzekļi un dīkstāves
pabalsti. Ir jādomā vēl par plašāku pabalstu, kas varētu būt nepieciešams, jo
jānodrošina, ka ekonomika turpina darboties,” sacīja politiķis.
Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības dēļ valstī
izsludināto ārkārtējo situāciju varētu pagarināt līdz 11.janvārim, pēc tikšanās
ar Levitu un Mūrnieci paziņoja premjers.
Amatpersonas varētu rosināt vēl vairāk ierobežot
pulcēšanos un paplašināt masku lietošanu.
1.-4.klases skolēniem varētu piešķirt garākas ziemas
brīvdienas, attiecīgi vēlāk nedaudz pagarinot mācību gadu.
Tāpat varētu tikt ieviesti stingrāki ierobežojumi
tirdzniecības jomā, brīvdienās ļaujot tirgot tikai pārtiku un pirmās
nepieciešamības preces. Varētu arī tikt noteiktas izmaiņas attiecībā uz
robežšķērsošanu un maksimāli paplašināt testēšanas apjomus.
Par šiem ierosinājumiem vēl sagaidāma diskusija
Ministru kabinetā.
Kā vēstīts, Covid-19 izplatības dēļ valstī kopš
6.novembra izsludināta ārkārtējā situācija, kuras dēļ ir noteikta virkne
ierobežojumu, tai skaitā arī attiecībā uz publiskiem pasākumiem un pulcēšanos.
Ārkārtējā situācija patlaban ir spēkā līdz 6.decembrim.
Svētdienas vakarā tiešraides uzrunā sabiedrībai
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka rosinās valdības kolēģus
pagarināt Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo situāciju, kā arī ieviest stingrākus
ierobežojumus, lai efektīvāk cīnītos pret Covid-19 izplatību.
Foto: pixabay.com
