Šodien notiks valdības un Krīzes vadības padomes kopsēde, kurā
tiks lemts par valstī Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas
pagarināšanu, kā arī jaunu ierobežojumu ieviešanu.
Valdība kopā ar Krīzes vadības padomi vērtēs Ministru
prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvāto papildu ierobežojumu plānu.
Tāpat šodien Ministru kabinets lems par plašākiem
atbalsta mehānismiem krīzes skartajiem uzņēmējiem un nodarbinātajiem, paredzot,
ka atbalstu varēs saņemt tie, kuru apgrozījums noteiktā periodā būs sarucis par
20%.
Kariņš rosina jau nākamajā nedēļā jeb par divām
nedēļām agrāk sākt skolēnu ziemas brīvlaiku 1.-4.klasēm, vienlaikus par
attiecīgo periodu pagarinot arī mācību gadu vasarā.
“Skolām tas dotu laiku sagatavoties paredzētajām
klātienes mācībām. Vecāku un skolas varētu nodrošināt to, ka sejas maskas
visiem būs. Ja būs nepieciešama valsts palīdzība, tad to nodrošināsim,”
uzsvēra politiķis.
Tāpat, lai samazinātu Covid-19 izplatību, varētu
testēt cilvēkus, kuriem nav šīs slimības simptomu, izriet no Ministru
prezidenta sacītā. Kariņš uzsvēra, ka slimības ierobežošanai būtiski jākāpina
testēšanas kapacitāte.
Viņš pastāstīja, ka saskaņā ar Pasaules Veselības
organizācijas viedokli, “lielais dzinējs” slimības izplatībai ir
lielais skaits nezināmo, nesimptomātisko slimnieku – tie ir cilvēki, kas jūtas
veseli, bet viņi var izplatīt slimību un aplipināt. “Veids, kā viņus
atrast, ir veikt iespējami plašu testēšanu sabiedrībā. Jāmaina un jāpaplašina
mūsu pieeja,” uzsvēra valdības vadītājs.
Kariņš rosina noteikt pienākumu sejas maskas nēsāt
visās iekštelpās, izņemot mājas.
Tāpat notiktu atgriešanās pie pavasarī praktizētā
principa “divi cilvēki, divi metri”, kas nozīmētu, ka kopā varētu
sanākt tikai divi cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, vienlaikus
ievērojot divu metru distanci. “Nekādas ciemošanās un viesošanās,”
uzsvēra Kariņš.
Viņš akcentēja, ka sabiedrībā valda liela
neapmierinātība un nesaprašana par frizieriem un manikīra meistariem, proti,
kāpēc vieniem strādāts ir atļauts, bet otriem – ne. “Daudzi nevar saprast,
kur ir atšķirība, tāpēc rosinu iet uz vienu regulējumu – vai abi strādā ar
striktiem ierobežojumiem, vai abi ir slēgti,” teica premjers, atzīstot, ka
viņš pats atbalstītu atļauju strādāt abu profesiju pārstāvjiem, jo līdz šim
“esam nejauši iedzinuši pagrīdē šo aktivitāti”.
Tāpat Kariņš rosina risināt radušos neskaidrību par
tirdzniecības vietu darbību, jo patlaban ierobežojumi minētajai darbībai tiek
saistīti ar tirdzniecības telpu platību. “Patlaban ir 10 000 kvadrātmetri,
un varētu domāt, ka mazā veikalā esot drošāk. Taču bīstamība ir cilvēku
koncentrēšanās telpās,” skaidroja politiķis. Tāpēc viņš rosina atteikties
no regulējuma par tirdzniecības vietu platību, vienlaikus nosakot ierobežojumu
cilvēku daudzumam, kas var vienlaikus atrasties tirdzniecības vietā.
Vienlaikus tiks rosināts atļaut brīvdienās strādāt
tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem neatkarīgi no to lieluma.
Tāpat aktīvi jākontrolē sauszemes robežas, norādīja
Kariņš. “Zinām, ka lidostā, vai, pārvietojoties ar dzelzceļu, visi
pasažieri aizpilda anketas un apņemas ievērot pašizolāciju,” teica
politiķis, uzsverot, ka tas pats jānodrošina arī uz sauszemes robežām, lai
visi, kas iebrauc, būtu uzskaitīti. “Mēs neaizvērtu robežas, bet nodrošinātu,
ka pasažieru kustība tiktu kontrolēta,” pauda Kariņš.
Premjers arī skaidroja, ka ir lūdzis finanšu ministru
Jāni Reiru (JV) un ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV) izstrādāt
papildu risinājumus, kas nodrošinātu, ka Latvijas ekonomika neapstātos.
“Mums ir plānots, ka nedēļas beigās būs pirmās atbalsta izmaksas –
atbalsts subsidētās darba vietās, subsidētie apgrozāmie līdzekļi un dīkstāves
pabalsti. Ir jādomā vēl par plašāku pabalstu, kas varētu būt nepieciešams, jo
jānodrošina, ka ekonomika turpina darboties,” sacīja politiķis.
Par šiem ierosinājumiem vēl sagaidāma diskusija
Ministru kabinetā.
Kā vēstīts, Covid-19 izplatības dēļ valstī kopš
6.novembra izsludināta ārkārtējā situācija, kuras dēļ ir noteikta virkne
ierobežojumu, tai skaitā arī attiecībā uz publiskiem pasākumiem un pulcēšanos.
Ārkārtējā situācija patlaban ir spēkā līdz 6.decembrim.
Svētdienas vakarā tiešraides uzrunā sabiedrībai
Ministru prezidents sacīja, ka rosinās valdības kolēģus pagarināt Covid-19 dēļ
noteikto ārkārtējo situāciju, kā arī ieviest stingrākus ierobežojumus, lai
efektīvāk cīnītos pret Covid-19 izplatību.
Foto: no arhīva
