Pēdējie brīvdienu baudītāji vēl steidz tvert vasarīgos mirkļus. Tiek būvētas teltis, kurti ugunskuri, un nenotraipīties ir grūti.
Pēdējie brīvdienu baudītāji vēl steidz tvert vasarīgos mirkļus. Tiek būvētas teltis, kurti ugunskuri, un nenotraipīties ir grūti.
Turklāt, kurš gan būs atcerējies par ziepju nepieciešamību. Bet pārāk nesatraucieties, jo arī par to ir parūpējusies daba. Mums pazīstamā ziepenīte (Soporia officialis) ir pats labākais ziepju aizstājējs. Tā zied no jūnija līdz septembrim bāli rožainiem ziediem, pieder pie neļķu dzimtas, tādēļ augam ir patīkama smarža. Stumbrs augam ir 30 līdz 50 centimetru garš. Ziepju vietā lieto auga sakni, kas ar ūdeni veido putas un labi atmazgā ne tikai nosmērētās rokas, bet arī drēbes.
Mazgāšanai var izmantot arī ziepenītei radniecīgo plaukšķenes sakni. Auga jaunās lapiņas pēc garšas atgādina sparģeli, un novārītas tās uzturā lieto kā salātus.
Ja, dodoties izbraukumā, esat aizmirsuši paņemt līdzi zobu pastu, var izlīdzēties ar sasmalcinātu koka ogli. Tā kalpo arī kā pretiekaisuma līdzeklis – ar to senos laikos apkaisīja brūces.
Zobus var tīrīt arī ar piparmētrām. Senajā Romā ar piparmētru ūdeni apslacīja telpu sienas. Ar svaigiem zariem slaucīja galdus, jo uzskatīja, ka piparmētru smarža labvēlīgi iedarbojas uz smadzenēm un uzlabo garastāvokli. Ar to novārījumu skaloja zobus, tā stiprinot smaganas un atsvaidzinot mutes dobumu.
