Prognozējot Covid-19 stacionēto pacientu skaita pieaugumu, visās
slimnīcās uz laiku tiek ierobežoti plānveida pakalpojumi stacionārā un dienas
stacionārā, otrdien lēma valdība. Vienlaikus tiks nodrošināta neatliekamā
medicīniskā palīdzība.
Kā informēja Veselības ministrijas
pārstāve Anna Strapcāne, ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi netiks
ierobežoti. Rezultātā slimnīcām būs iespēja pielāgoties straujākam Covid-19
pacientu skaita pieaugumam, vienlaikus nodrošinot neatliekamo palīdzību arī
citiem neatliekamajiem pacientiem.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)
statistika liecina, ka pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar vienu nedēļu iepriekš,
palielinājies ir gan ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits – par 49,8% -, gan
stacionēto Covid-19 pacientu skaits – kopumā par 32,6%.
Epidemiologi norāda, ka aptuveni 10% līdz 15% Covid-19
pacientiem ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, tāpēc prognozes liecina, ka
slimnīcās slodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt. Līdz ar to
stacionārajām ārstniecības iestādēm jau tagad ir jābūt gatavām palīdzību sniegt
gan Covid-19 pacientiem, gan nodrošinot akūto un neatliekamo palīdzību
pacientiem ar citām saslimšanām.
Līdz šim lēmumus par to, kuru plānveida stacionāro
pakalpojumu apjomu uz laiku samazināt, pieņēma pašas ārstniecības iestādes.
Tomēr, lai slimnīcu gatavība būtu lielāka arī straujam Covid-19 pacientu skaita
pieaugumam, valdība šodien pieņēma lēmumu rīkojumā “Par ārkārtējās
situācijas izsludināšanu” noteikt, ka slimnīcām no 3.decembra ir pienākums
ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā
un dienas stacionārā.
Ministrijā uzsver, ka daudzi veselības aprūpes
pakalpojumi netiks pārtraukti. Piemēram, arī turpmāk tiks nodrošināta
neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un
konsultācijas, kas nepieciešamas. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti
ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu
konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī
tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Arī pēc 3.decembra slimnīcām jānodrošina šādi
pakalpojumi dienas stacionārā: pakalpojumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu
terapijas nepārtrauktību, ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu
aizstājējterapiju, staru terapiju, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā,
metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija un pacientu veselības aprūpe,
kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana.
Vienlaikus arī pēc 3.decembra būs jānodrošina invazīvā kardioloģija un invazīvā
radioloģija.
Savukārt stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un
neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī
tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un
veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā
onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un
seksuāli transmisīvās slimības.
Arī pēc 3.decembra būs jānodrošina traumatoloģija un
akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu
atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā
bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu
funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.
Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar
pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Vienlaikus,
ministrijā norāda, ka šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto
pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar
ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav nepieciešams, svarīgi ir
atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.
Katru dienu Veselības ministrija kopā ar citām
atbildīgajām iestādēm vērtē esošo situāciju ārstniecības iestādēs, ņemot vērā
epidemioloģisko situāciju.
Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts
apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ministrijā aicina sazināties ar
Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234.
Valdība šodien arī lēma līdz ārkārtējās situācijas
beigām pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu medicīnas tūrisma
apmēros. Vienlaikus veselības ministram būs tiesības atļaut šo pakalpojumu
sniegšanu gadījumos, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem.
Veselības inspekcijas informācija liecina, katru
nedēļu medicīnas tūrisma nolūkā Latvijā ieceļo vairāk nekā 100 personas no
valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, tādējādi radot papildu risku ievesto
gadījumu izplatībai valstī. Tāpat šo pacientu aprūpe prasa papildus veselības
aprūpes speciālistu resursus, kas šobrīd ir nepieciešami veselības aprūpes
pakalpojumu nodrošināšanai vietējiem iedzīvotājiem.
Kā ziņots, sakarā ar epidemioloģiskās situācijas
pasliktināšanos Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosinājis virkni
būtisku izmaiņu patlaban noteiktajos pasākumos Covid-19 izplatības
ierobežošanai.
Vadoties pēc premjera birojā paustā,
izmaiņas esošajā Covid-19 ierobežošanas stratēģijā tapušas, uzklausot Pasaules
Veselības organizācijas Eiropas reģionālo direktoru Hansu Klūgi, organizācijas
ekspertus un viņu ieteikumus. Pie publiskotajiem priekšlikumiem Ministru
prezidenta vadībā esot strādājuši Valsts kancelejas un Ministru prezidenta
biroja darbinieki, ņemot vērā Covid-19 izplatības radītās krīzes pārresorisko
raksturu un ilgtermiņa ietekmi.
Foto: no arhīva
