Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot
kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljardu
eiro apmērā.
Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32
politiķi nobalsoja pret to.
Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka
likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski
ietekmējusi dzīves.
“2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu
sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes
laiku,” teica politiķis.
Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz
pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk
nekā 300 miljoniem eiro. “Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek
samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un
pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un
garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās
iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā
proporcionāli nopelnītajam,” stāstīja premjers.
Valdības vadītājs īpaši uzrunāja arī koalīcijas
deputātus, uzsverot, ka koalīcijai ir izdevies turēties kopā, neskatoties uz
to, ka “ir diezgan dzīvelīga domu apmaiņa, bet varam būt kopā un atrast
iespēju visiem vienoties, jo mēs esam tiešs atspulgs dažādajiem sabiedrības
strāvojumiem”.
“Tas nav vājums, tas ir mūsu spēks, ko varam
izmantot ne tikai runājot pret viens otru, bet arī ieklausoties vienam
otrā,” pauda politiķis.
Kariņš arī atzina, ka arī opozīcijai ir bijusi daļa
taisnības, debatēs norādot uz priekšlikumu rašanos. “Budžetā ir ietverti
priekšlikumi, kas sākotnēji izskanēja ne no koalīcijas balsīm, un ir idejas,
kas iestrādātas no profesionāļiem. Mūsu izaicinājums ir ieklausīties labās domās,
tās pārņemt un iestrādāt likumos,” uzsvēra Kariņš.
Premjers novēlēja visiem izcili labu veselību, kā arī
to, lai 2021.gads būtu visiem jaukāks nekā 2020.gads, kas visiem bija
izaicinājumu pilns.
2021.gada budžeta un to pavadošo likumprojektu
izskatīšana Saeimai prasījusi vēsturiski ilgāko laiku. Darbu ar budžeta paketi
sākot 23.novembrī, kopumā šim procesam atvēlētas gandrīz 78 stundas, ieskaitot
pārtraukumus, turklāt debašu runas ilgums tika saīsināts divas reizes. Šis ir
arī pirmais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti,
izmantojot šogad ieviesto e-Saeimas platformu.
Nākamā gada budžetam kopumā bija iesniegti 142
priekšlikumi, un deputāti neatbalstīja nevienu opozīcija rosināto ideju.
Opozīcijas asu kritiku valdību pārstāvošo partiju politiķi izpelnījās, faktiski
nepiedaloties debatēs.
Debatēs par nākamā gada budžetu izskanēja gan
konstruktīvi priekšlikumi par to, kā uzlabot valsts un iedzīvotāju stāvokli,
taču neizpalika arī savstarpēji apvainojumi, vienam otru kritizējot gan par solījumu
nepildīšanu, gan nepieklājīgu uzvedību. Atsevišķi koalīcijas deputāti atzina,
ka vismaz daži opozīcijas priekšlikumi un brīdinājumi būtu jāņem vērā, taču
priekšlikumi tik un tā netika atbalstīti.
Opozīcijas politiķi kritizēja koalīcijas partijas par
šķietamu “deputātu kvotu” atjaunošanu, budžetā paredzot līdzekļus
atsevišķiem infrastruktūras objektiem reģionos. Virkne opozīcijas priekšlikumu
bija tieši saistīta ar Covid-19 seku risināšanu dažādām sabiedrības grupām.
Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58
miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi
plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt
speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17
miljardi eiro.
Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu,
bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts
paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Saeima piekrita mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa
ieņēmumu sadales principu, par pieciem procentpunktiem samazinot pašvaldībām
atvēlamo ienākumu daļu, tādējādi valstij nonāks 25%, bet pašvaldībām – 75% no
minētā nodokļa ieņēmumiem.
Lai solidarizētos ar sabiedrību Covid-19 izraisītās
krīzes kontekstā, Saeima atbalstīja Valsts prezidenta Egila Levita lūgumu
iesaldēt viņa algu nākamajam gadam, tādējādi to nepaaugstinot. Saeimas
dienaskārtībā ir arī grozījumi citā likumā, kas paredz iesaldēt arī valdības
locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru algas, taču par to vēl tiks lemts
vēlāk. Lūgumu iesaldēt algu izteica arī Valsts kontroles vadība.
Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai,
un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes
darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.
Likums nosaka, ka, ja 2021.gadā faktiskie ieņēmumi no
akcīzes nodokļa ieņēmumiem no tabakas izstrādājumiem pārsniedz attiecīgajam
ceturksnim prognozētos ieņēmumus, finanšu ministram būs tiesības palielināt
šajā likumā noteikto apropriāciju Veselības ministrijai onkoloģisko saslimšanu
ārstēšanas nodrošināšanai.
Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un
nākamgad tam papildus plānots novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022.gadā un
turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro.
Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro
apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām.
70,7 miljoni novirzi minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta
paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā
ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti
sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem
bērniem.
Pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību
stiprināt sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem,
teikts budžeta projekta anotācijā. Tādējādi no nākamā gada jūlija šiem
nodarbinātajiem būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo
patentmaksas režīmu plānots saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un
2.invaliditātes grupu.
No 2021.gada par vienu procentpunktu – no 35,9 uz
34,09 procentiem – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet
darba devējiem – 23,59 procentu apmērā. Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu
nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt
tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs
jāmaksā vispārējā kārtībā.
Saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo
apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nākamgad
speciālā budžeta ieņēmumos nonākt 97,22%, bet pamatbudžetā – 2,78%.
No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir
430 eiro, cels līdz 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā
paaugstinās slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma
nodokli neapliekamo minimumu. Savukārt maksimālo neapliekamo minimumu nākamgad
no līdzšinējiem 250 eiro paaugstinās līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem
neapliekamo minimumu cels no līdzšinējiem 300 uz 330 eiro.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi
noteica 31% apmērā; līdz šim tas bija 31,4%.
Vēl uz trim gadiem – līdz 2023.gada beigām – saglabāta
pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme piecu procentu apmērā Latvijas
augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem
nākamajos trīs gados katru gadu paaugstinās par pieciem procentiem, un ar
nodokli apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.
Paaugstināts arī dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, tostarp par
sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.
Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli
palielināts lielajām kravas automašīnām, komersantiem par jaudīgu automašīnu
izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem
ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.
Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur
ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi
tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies
par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies, un IKP
pieaugums nākamgad plānots 5,1 procents, bet 2022. un 2023.gadā IKP pieaugums
stabilizēsies 3,1 procenta apmērā, teikts budžeta likumprojekta anotācijā.
Likumā noteikts, ka valdībai līdz nākamā gada
1.jūlijam valdībai jāapstiprina plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas
pilnveidošanai un, gatavojot jau 2022.gada budžetu, tā paketē jāiesniedz
attiecīgie normatīvie akti, tai skaitā nosakot minimālo ienākumu atbalsta
sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī
pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību.
Likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Foto: pixabay.com
