Vieniem viņš šķiet mērķtiecības un varonības paraugs. Citiem liekas, ka viņš ir vienkārši vājprātīgs pašnāvnieks, kamikadzes lietuviešu versija.
Vieniem viņš šķiet mērķtiecības un varonības paraugs. Citiem liekas, ka viņš ir vienkārši vājprātīgs pašnāvnieks, kamikadzes lietuviešu versija. Dažiem, protams, ir pilnīgi vienalga, tomēr vienaldzīgo ļoti maz: Jurģis Kairis bija sapulcinājis, aptuveni lēšot, 200 000 liecinieku savam neprātīgas pārgalvības, alvas zaldātiņa drosmes, romantikas un filigrānas meistarības apliecinājumam – neiedomājamam vēkšpēdus lidojumam zem kājāmgājēju tilta pār Nemunu Kauņā.
Pārsteidzošais paraugdemonstrējums
Skaidrības labad jāprecizē. Aizvadītajā sestdienā Kauņā pasaules čempions augstākajā pilotāžā Jurģis Kairis apvērstā lidmašīnā veica triku, ko daudzas ārvalstu ziņu aģentūras nosauca par ultralidojumu*. Pilots nelielo sporta lidmašīnu SU – 26, kuras spārnu atvēziens sasniedz aptuveni 10 metru, trieca 18 līdz 20 metru platā un 12 metru augstā «adatas acī», ko veidoja karaļa Mindauga tiltiņa balsti un pārsedzes augstums virs ūdens, turklāt – kājām gaisā un ar ātrumu 300 km stundā.
Nemunas krastā un Mīlestības salā sapulcējušies skatītāju tūkstoši piedzīvoja patiesi asinis stindzinošu skatu sēriju.
No pamales uzradusies, mazā lidmašīna veica loku, paceldamās augstu virs pilsētas, tad, strauji pikējot, ieskrējienā uzņēma ātrumu, tieši virs upes ātri izlīdzināja lidojumu brīdī, kad, likās, tā neglābjami ietrieksies ūdenī. Kad skatītāju pūli gandrīz jau pāršalca atvieglojums, ka viss labi beidzies, lidaparāts momentāni apsviedās augšpēdus, turpinot lidojumu tiltiņa virzienā, bet burtiski dažus metrus no tā tika stāvus uzrauts debesīs. Uz tilta stāvošos, kuru vidū bija arī uz šo gadījumu īpaši ieradies divkārtējais pasaules čempions 1. formulā Mika Hakinens, apdvesa karsts motora smārds.
Viss ilga tikai pāris sekunžu. Pēc tam lidmašīna no jauna veica loku, uzņemdama augstumu. No jauna pikēja, no jauna apsviedās otrādi un atkal pirms paša tilta stāvus aiztrauca debesīs. Un tā reizes sešas pēc kārtas.
Divsimt tūkstošu sirdis sešreiz sažņaudzās trauksmainās līksmes priekšnojautās, stindzinošās bailēs un apziņā, ka nupat notiks kaut kas īsteni grandiozs.
Tikai septītajā reizē, kad skatītāju pūļa emocijas bija uzkurinātas līdz apjēgas pēdējai robežai, kad adrenalīna līmenis bija sakāpināts līdz kritiskajam spiedienam, draudot izspert saprāta spundi, lidaparāts nevis jau ierasti tika uzrauts no jauna gaisā, bet precīzi raidīts neiedomājami šaurajā spraugā. Zibenīgi izšāvusies caur patilti, lidmašīna momentāni apgriezās «pareizi», ar riteņiem uz leju, un, skriedama no jauna gaisā, likās – tā priekā dejoja.
200 000 cilvēku kaut ko sauca, aplaudēja, daudziem acīs bija asaras.
Izdevās! Izdevās: ultrapilotāžas demonstrējums pārsteidza ne tikai aculieciniekus, bet arī (nu tas ir nenoliedzami) – pasauli.
Lietuviešiem – cita kultūra
Tomēr mūs, «Zemgales Ziņu» ļaudis, kas Kauņā bijām ieradušies īpaši šā lidojuma sakarā, pārsteidza vēl arī kas cits.
Masu pasākums, šovs, kas plaši ticis reklamēts visu vasaru, diviem simtiem tūkstošu skatītāju bija pieejams par brīvu. Jā, lidojuma ģenerālsponsors bija kāda vadoša Lietuvas apdrošināšanas kompānija, kas garantēja pasākuma norises drošību ar 5 miljoniem litu un arī pašu pilotu Jurģi Kairi apdrošināja par aptuveni 30 000 latiem (200 000 litiem), tādējādi sagādājot sev pamatīgu reklāmu. Jā, tika iztirgots lērums alus un dažādu uzkodu, taču vienīgo peļņu pasākuma rīkotāji, pilsēta guva tikai nodokļu veidā par pārdotajām precēm. Pie mums, Latvijā, visticamāk, atrastos kāda ietekmīgām aprindām tuvu stāvoša firma, kas būtu uzurpējusi ekskluzīvas tiesības tirgot dārgas ieejas biļetes.
Alus, kā jau minēju, pasākumā netrūka. Taču nebija manāms itin neviens pārmēru iereibis cilvēks, kuru vidū pārsvarā bija jaunieši. Nenotika neviens incidents. Pat vēl jo dīvaināk: mūsu daudz dzirdējušās, rūdītās ausis ne reizi nesaklausīja pie mums tik ikdienišķos slāviskos «mātes vārdus». Tam iegansts, visticamāk, nav vis iedzīvotāju daudz viendabīgākais etniskais sastāvs un krietni senākās valstiskuma tradīcijas (Latvijā «tīrasiņu latvieši» krieviski prot lamāties uz nebēdu un bez pamudinājuma to demonstrē nepārtraukti): tā ir kultūra.
Milzu pūlī valdīja gandrīz fiziski jaušama labvēlība citam pret citu. Nevis pārmēru eksaltēta jūtelība, nē, tikai tāda rimta pietāte. Palika iespaids, ka lietuvieši ar visu, tai skaitā ar savu dzīvi, ir visnotaļ apmierināti.
Problēmas ir arī Lietuvā
Tajā pašā laikā viņiem arī nav svešas daudzas problēmas, to skaitā – ekonomiskas. Piemēram, tikai dienu iepriekš, 1. septembrī, beidzās Kauņas apavu rūpnīcas «Inkaras» darbinieku veselu mēnesi ilgušais badastreiks, jo viņiem apaļu gadu neesot izmaksāta darba alga. Daudzi inteliģences pārstāvji pelna aptuveni 60 latu mēnesī, un ar to jāiztiek visai ģimenei. Viesnīcnieks populārā tūrisma centrā pēc pārtikas savai ģimenei dodas uz pilsētiņas otru galu, jo tur tā maksā mazliet lētāk.
Tāpat kā pie mums, arī Lietuvā ir daudz, pārāk daudz neapstrādātas lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Zemnieki sitas kā pliki pa nātrēm, tomēr – strādā, lēti pārdod graudus, pienu, gaļu, par iekrātiem centiem pērk ražošanas attīstībai nepieciešamo un – ražo vēl vairāk, jo viņi labāk nekā, piemēram, mēs, Latvijas iedzīvotāji, saprot: Eiropas Savienībā būs vieglāk, tāpēc ka saskaņā ar nolikumu sāks darboties lauksaimniecības subsidēšana, kuras apjoms būs proporcionāls produkcijas ražošanas apjomam laikā no 1995. gada līdz 2000. gadam.
Tāpat kā pie mums, Lietuvā populārs un tradicionāls ir alus. Tas pieejams praktiski visur – gan supermārketos, dažādos krodziņos un degvielas uzpildes stacijās, gan, piemēram, uz jahtām. Bet neko negadījās dzirdēt par diennakts veikaliem, tāpat kā nedzirdēja dzērāju bļaustīšanos.
Garajos kilometru simtos uz Lietuvas ceļiem ik pa laikam vērojami vērienīgi būvdarbi. Viņi ir tiešām dīvaini, tie lietuvieši: ceļi tur taču jau izsenis bijuši vislabākie bijušajā padomijā, tomēr viņi tik būvē un būvē. Viss pilnīgi otrādi nekā pie mums.
Šajā «ačgārnībā», tāpat kā Jurģa Kaira ultralidojumā, tomēr ir apbrīnojama mērķtiecība, neatlaidība un pārliecība. Nav šaubu, ka reiz Lietuva, līdzīgi ņiprajai sporta lidmašīnai debesīs, virpuļos prieka un triumfa dejā.
—
*ultra – salikteņa daļa, kas apzīmē kaut ko ārkārtēju, kas pārsniedz kādu robežu, mēru.
