Pēc pagājušajā reizē atklātā Olaines maršruta likās interesanti palūkoties, kas neredzēts vēl slēpjas LEADER sadarbības projekta “Tūrisms kopā” maršrutos. Interesi piesaistīja Jaunmārupe. Jau līdzīgi iepriekš aprakstītajam Olainē sākotnēji šķiet – nu ko gan var redzēt Jaunmārupē! Tomēr, papētot karti, kļūst skaidrs, ka maršruts ved arī pa apkaimi, kur parasti vasaras sākumā notiek nakts skriešanas un nūjošanas sacensības “Zilonis Babītē”. Par to ka tur ir meži un takas esmu pārliecinājusies vairākus gadus. Šoreiz gan neapmeklēju visu maršrutu, kas brošūrā solīts 18 kilometru garumā (tam tomēr nepieciešams gana daudz laika, ko pašlaik īsti nevaru izbrīvēt, lai cik ļoti arī gribētos).
Golfs mežā
Vispirms nolemjam maršrutā ielūkoties no golfa laukuma “Viesturi” puses. Jau ceļā uz to meža ceļa malās redzamas varenas kāpas un glītas taciņas. Tas viss jāliek aiz auss un kādreiz jāatbrauc šeit vienkārši pastaigāt pa mežu. Golfa laukums, kā vēstīts bukletā, ir vecākais Latvijā, atklāts 1998. gada jūlijā. Laukuma platība – 25 hektāri. Teritorijā ir pieejams veikals, restorāns, pārģērbšanās telpas, sauna, biljards un bērnu laukums, kā arī atvēlēta vieta treniņiem un mācībām. Ziemas sezonā “Viesturi” piedāvā iespēju nodarboties ar distanču slēpošanu un īrēt tam nepieciešamo inventāru. Tieši pie “Viesturiem” parasti rīta pusē “Ziloņa” sacensībās jau pārņēma sajūta, ka trase tuvojas finišam. Interesanti te pabūt dienas laikā.
Kārtējo reizi nospriežu, ka vienreiz gribētos arī uzspēlēt golfu. Nekad to neesmu darījusi, bet liekas interesanti izmēģināt šo Latvijai ne pārāk tipisko sporta veidu. Blakus golfa laukuma “Viesturi” stāvlaukumam redzams piemineklis pirmās neatkarīgās Latvijas Republikas karavīriem, atklāts 2013. gada 10. septembrī, godinot mūsu varoņus. Pieminekļa idejiskais autors un finansētājs ir Visvaldis Dumpis, to veidojis tēlnieks Ivars Feldbergs. Piemiņas vietas autors V.Dumpis vēlētos, lai šeit cilvēki pulcētos ne tikai 14. jūnijā un 25. martā, bet arī latviešiem svarīgos vēstures notikumos. Pie pieminekļa uzstādīts stends, kurā rodama informācija par apkārtnes dabu, vēsturi un tuvumā esošajiem apskates objektiem. Interesanti, ka vietā, kur pašlaik ir “Viesturu” bērnu rotaļu laukums, kādreiz atradušās mājas “Adieņi”. Nodibinoties Latvijas valstij, Adieņu saimniecības zemes saistībā ar agrāro reformu bijušas jāizpērk un jāpiešķir mājām citi nosaukumi – vienas nosauca par Upmaļiem, bet otru īpašumu ceļa pretējā pusē par Viesturiem (agrāk – Jēkabadaiņi).
Turpat tālāk mežā ir vēl viens no objektiem – vēstures un dabas pārgājiena maršruts, kurā iespējams uzzināt interesantu un līdz šim neizpētītu vietas vēsturi par Pirmā pasaules kara laiku. Pārgājiena maršruts savieno divus Mārupes novada tūrisma objektus – atpūtas kompleksu “Bejas”, kas atrodas ļoti gleznainā vietā, un golfa laukumu “Viesturi”, kas ir vecākais šāds laukums Latvijā. Dabas taka ir vairāk nekā 800 metru gara un lielākoties atrodas “Rīgas mežu” teritorijā. Dzilnupe šajā apkārtnē šķērso kāpu grēdu, kuras augstums vietām pārsniedz trīs metrus. Interesanti, ka no 1958. līdz 1970. gadam Dzilnupe vairākas reizes regulēta pa atsevišķiem posmiem, tāpēc vietām tā vairāk līdzinās meliorācijas grāvim nekā dabīgai upei. Uz upītes izveidota Božu ūdenskrātuve. Tās kopējā platība ir 56 hektāri. Božu ūdenskrātuve ir mākslīgs ūdens objekts, kas radies, appludinot izmantotu smilšu karjeru. Šeit robežojas Mārupes un Babītes novads. Pie Božu ūdenskrātuves atrodas atpūtas komplekss ar pludmali “Bejas”. Starp citu, tieši “Bejās” parasti sākās un finišēja minētais nakts skrējiens “Zilonis Babītē”. Dienas laikā gan nav nemaz tik viegli atpazīt vietas, pa kurām pārsvarā skriets un nūjots naktī, vismaz tās, kas nomaļāk no apdzīvotām vietām – mežā un purvā.
Jaunmārupes šarms
Pēc pastaigas pa mežu aizdodamies uz pašu Jaunmārupes ciemu un Švarcenieku muižu. Mārupes novada vecākā ēka celta 1826. gadā kā muižnieka Švarca Pierīgas vasaras mītne un bijusi paredzēta medībām un atpūtai. Vēlāk tā izmantota izglītībai. No 1910. līdz 1971. gadam ēkā atradās Mazcenas skola, vēlāk iekārtota bibliotēka. 40. gadu pirmajā pusē – Otrā pasaules kara laikā – muiža kalpojusi kā hospitālis. 1941. gadā netālu no muižas notika kauja, kurā gāja bojā apmēram 1000 karavīru. Bēniņos uz kāpņu izbūves sienas saglabājušās 19. gadsimta 90. gadu papīra tapetes ar stilizētu ziedu rakstu brūnos toņos. Daļēji saglabājusies arī galvenā virsloga vērtne no 19. gadsimta, šobrīd eksponēta ēkas priekšnamā. Kopš 2008. gada muižā darbojas Mārupes pašvaldības dienas centrs bērniem un jauniešiem “Švarcenieki”. Tiesa gan, vīrusa pandēmijas laikā ēka ir slēgta.
Savukārt gar Švarcenieku muižu tekošā upīte ar savdabīgo nosaukumu Neriņa iztek no Mārupes novada teritorijā esošā Medemu purva rietumu daļas. Tās augštecē ieplūst melioratīvie ūdeņi no Cenu tīreļa dabas lieguma ziemeļaustrumu daļas, kā arī lauksaimniecisko zemju ūdeņi. Upe visā garumā Mārupes novada teritorijā ir regulēta, bet tās krastos ir atjaunojies aizaugums. Lejpus Jaunmārupes tās krasti veido zaļo zonu, kas saplūst ar blakus esošajām mežu teritorijām.
Blakus muižai minētā starpnovadu projekta “Tūrisms kopā” īstenošanas laikā ir uzstādīts vides objekts – Četrlapu āboliņš. Četrlapu āboliņš kopš seniem laikiem tiek uzskatīts par veiksmīgu atradumu. Leģenda vēsta – šāda āboliņa atrašana nozīmē, ka gaidāma veiksme. Bet turpat pāri ielai uzstādīts fotorāmis (tieši šādu objektu man neizdevās ieraudzīt Olaines maršrutā). Projektā fotorāmji ir uzstādīti piecās pašvaldībās – Olaines, Ozolnieku, Jelgavas, Babītes un Mārupes novadā.
No maršruta apskates objektiem neaizdodamies apskatīties Mārupes siltumnīcas. Kādreiz slavenajā Pierīgas kolhozā “Mārupe”, pārceļot administratīvo centru uz tagadējo Jaunmārupi, tika veikti ieguldījumi infrastruktūrā, būvēti jauni daudzdzīvokļu nami, uzcelta katlumāja, kuras jaudas lietderīgai izmantošanai pieņemts lēmums būvēt siltumnīcu kompleksu. Uzņēmums pašlaik veiksmīgi audzē divas dārzeņu kultūras – gurķus un tomātus.
Pats Jaunmārupes ciems 20. gadsimta 60.–70. gados attīstījās kā kolhoza “Mārupe” ciemats. Ciemam raksturīgas daudzdzīvokļu mājas, arhitektes Ausmas Skujiņas projektētās sarkano ķieģeļu ēkas un plaša individuālo māju apbūve. Pašā centrā atrodas Jaunmārupes dabas parks.
2005. gadā ciemā uzbūvēta plaša skola, kas līdz 2014. gadam darbojās kā sākumskola. 2016. gadā skola paplašināta – par Jaunmārupes pamatskolas ēku tika rekonstruēta kādreizējā biroju ēka Jaunmārupē, ko pašvaldība savā īpašumā iegādājās 2012. gadā.
