Pēc vairāk nekā trīs gadus ilgas tiesvedības, kurā 18 Cukura ielas iedzīvotāji kopā ar biedrībām “Jelgavas attīstībai” un “Direct Impact” apstrīdēja Jelgavas domes 2017. gada 27. aprīļa lēmumu par būvatļaujas izsniegšanu lielveikala būvei Cukura ielā 2, Latvijas Republikas Augstākā tiesa jeb Senāts nepārsūdzami nolēmis, ka šī būvatļauja ir anulējama. Tādējādi kļūst skaidrs, ka SIA “Auras centrs” piederošajā apmēram trīsarpus hektāru zemesgabalā (agrāk daļēji šī zeme piederēja pašvaldībai) netiks uzcelts lielveikals, kas bojātu Jelgavas vēsturisko ainavu, kā arī radītu traucēkli satiksmei pilsētas šaurākajā vietā (pie Lielupes un Driksas tilta).
Dome tiesas spriedumus nepārsūdzēja
No Augstākās tiesas preses sekretāres Baibas Katajas saņemtā informācija liecina, ka pagājušo piektdien, 27. novembrī, Augstākās tiesas Senāts noraidīja SIA “Auras centrs” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 21. janvāra spriedumu, kas līdz ar to ir stājies spēkā. Senāts atzīst, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots. Senāta ieskatā apgabaltiesa ir vispusīgi pamatojusi to, kāpēc būvniecības iecere neatbilst esošajai dominējošajai apbūves funkcijai attiecīgajā Jelgavas apbūves kvartālā un ir pretrunā esošo būvju apbūves parametriem. Tāpat apelācijas instances tiesa ir pareizi atzinusi, ka būvobjekta funkcionēšanai būtu nepieciešama satiksmes infrastruktūras pārkārtošana, kas ietekmētu piegulošās teritorijas.
Senāts lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas sūdzību norāda, ka apgabaltiesa ir izvērtējusi, vai lokālplānojumā ietvertie risinājumi pietiekamā detalizācijas pakāpē risina teritorijas izmantošanas, kā arī transporta infrastruktūras jautājumus, proti, vai būtu pieļaujams neizstrādāt detālplānojumu. Apgabaltiesa salīdzinājusi lokālplānojumā paredzētos satiksmes organizācijas risinājumus ar būvprojekta sastāvā ietvertajiem risinājumiem un atzinusi, ka transporta infrastruktūras kompleksi risinājumi nav sniegti pietiekamā detalizācijas pakāpē.
Jāpiebilst, ka tiesvedības gaitā Jelgavas dome pret saviem iedzīvotājiem nevērsās. Cukura ielas iedzīvotājiem un minētajām biedrībām labvēlīgos zemāko instanču tiesas spriedumus pārsūdzēja nekustamā īpašuma attīstītāju uzņēmuma “Eften Capital” izveidotais meitas uzņēmums SIA “Auras centrs”, kas bija noslēdzis līgumu ar lielveikalu ķēdes īpašniekiem uzņēmumu “Depo Diy” par Cukura ielas 2 zemesgabala un lielveikala, ko tur bija paredzēts uzbūvēt, nomu. Tolaik publiskā telpā tika skaidrots, ka Cukura ielā divi varētu tapt Baltijas valstīs lielākais, turklāt pēc oriģināla projekta veidots veikals– noliktava “Depo”. Jelgavas dome pirmās un otrās tiesas instances spriedumu nepārsūdzēja, tomēr procesa gaitā turpināja pastāvēt uz izsniegtās būvatļaujas pareizību.
Paldies sabiedrībai par atbalstu
Biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš pateicas jelgavniekiem un citiem atbalstītājiem, kas gan uz papīra, gan elektroniski parakstījās par Jelgavas vēsturiskās ainavas aizsardzību (līdzdalības platformā manabalss.lv savākts 4081 paraksts). Īpašs biedrības paldies Kultūras mantojuma pārvaldes lietpratējiem, mākslas zinātniekam Imantam Lancmanim, gleznotājam Uldim Rogam un citām personībām, kuru viedokļus gan mediji, gan acīmredzot arī tiesa ir uzskatījusi par svarīgiem.
Savukārt Cukura ielas iedzīvotājs Gunārs Segliņš pateicas saviem 87 kaimiņiem un blakus esošo māju iedzīvotājiem, kas jau 2014. gadā vērsās Jelgavas domē sakarā ar to, ka Cukura ielas rajona lokālplānojuma apspriešana organizēta bezsaturīgi, noklusējot to, ka apspriežamajā teritorijā varētu tikt būvēts lielveikals. G.Segliņš ir gandarīts par to, ka sākotnēji šķietami mazcerīgajā lietā uzvarēja sabiedrības un kultūras mantojuma aizsardzības intereses. Viņš ir sašutis, kā tas varēja notikt, ka agrāk pašvaldībai piederoša trīsarpus hektāru liela platība, iesaistot pašvaldības administratīvos resursus, tika pārvērsta privātīpašumā.
Mārtiņš būtu cīnījies viens
Trīs gadus ilgajā tiesvedībā biedrību “Jelgavas attīstībai” aktīvi, turklāt neprasot atlīdzību, pārstāvēja jelgavnieks advokāts Mārtiņš Daģis. Viņš teic, ka ik pa laikam cenšas iesaistīties brīvprātīgajos projektos. Jau vairākus gadus konsultējis Jūrmalas Aizsardzības biedrību, taču 2017. gadā iesaistījās biedrības “Jelgavas attīstībai” izveidē. Par iesaistīšanos Jelgavas vēsturiskās ainavas aizstāvībā M.Daģis stāsta: “To, ka Cukura ielā 2 bija domāts būvēt lielveikalu, es, šķiet, pirmo reizi izlasīju “Zemgales Ziņās” 2016. gadā. Raksts bija par to, ka Jelgavas dome atteikusi izdot būvatļauju SIA “Auras centrs” attīstītajam projektam. Es to izlasīju un nomierinājos. Arī man bija skaidrs, ka tādā vietā būvēt lielveikalu nav saprātīgi. Pēc tam situācija tomēr mainījās. 2017. gada sākumā pamanīju ziņu, ka būvatļauja “Depo” veikala būvniecībai tomēr izdota. Uzreiz sapratu, ka būvatļauja jāapstrīd. Biju gatavs to darīt arī pats, taču vispirms tovakar uzrakstīju līdzīgi domājošiem jelgavniekiem, kuri sociālajos tīklos jau bija izveidojuši lapu pret šo projektu, piedāvājumu iesaistīties. Kopā cīnīties taču ir labāk. Tā 2017. gadā izveidojām biedrību “Jelgavas attīstībai”, kas pret Jelgavas būvvaldes izsniegto būvatļauju lielveikala–noliktavas būvniecībai un attiecīgo Jelgavas domes strīdīgi pieņemto lēmumu par būvatļaujas atstāšanu spēkā vērsās tiesā.”
