Vairāk nekā puse jeb 55% vidusskolēnu pēc absolvēšanas plāno
studēt Latvijā, 36% vēl nav izlēmuši, bet 11% vidusskolēnu plāno studēt
ārvalstīs, liecina biznesa augstskolas “Turība” veiktā aptauja.
Kā informēja augstskolā, pētījums
liecina, ka studijas ārzemēs, lielākoties, apsver Rīgas vidusskolēni – no
viņiem 24% vēlas studēt ārvalstīs, bet starp skolēniem no citām pilsētām 4%.
Norādot, kas viņiem šķiet būtiskākais, izvēloties
augstskolu, 20% vidusskolēnu minēja studiju programmu saturu un kvalitāti, 16%
– studiju maksu, 15% – ērtu studiju grafiku, 14% – mācībspēku pieredzi un
zināšanas, bet 12% – studiju vidi.
Vēl 9% respondentu minēja, ka viņiem ir būtiska arī
kopmītņu kvalitāte un starptautiskās iespējas, bet ārpusstudiju piedāvājumu kā
būtisku aspektu studiju izvēlē minēja tikai 5% aptaujāto.
Augstskolā klāstīja, ka analizējot atbildes no
vidusskolēnu vidējā vērtējuma aspekta, secināts, ka studiju programmu saturs un
kvalitāte šķiet vienlīdz būtisks aspekts gan skolēniem ar vidējo atzīmi 9-10
balles, gan 7-8 balles. To par svarīgu atzīmējuši 23% aptaujāto, savukārt studiju
vidi kā būtisku faktoru visvairāk minējuši vidusskolēni ar vidējo atzīmi 7-8
balles. To atzīmēja 15% respondentu, bet ārpusstudiju piedāvājumu visbiežāk
atzīmēja personas ar atzīmi 4-6 balles.
Aptaujā vidusskolēni arī norādījuši, kas viņiem šķiet
būtisks, domājot par augstskolas mācībspēkiem. Liela daļa vidusskolēnu jeb 42%
norāda, ka viņiem ir svarīgi, lai pasniedzējs ir komunikabls un atraktīvs, 40%
ir būtiski, lai pasniedzējam būtu praktiskā pieredze, 14% novērtē digitālās
prasmes, bet 4% – atpazīstamību.
Vidusskolēni pauduši arī, cik viņiem ir būtiski, lai
augstskola būtu videi draudzīga, piemēram, šķirotu atkritumus un izmantotu
atjaunojamos dabas resursus – 42% tas ir svarīgi, 15% – ļoti svarīgi, 36% –
mazsvarīgi un 7% – nesvarīgi.
Augstskolas Attīstības direktore Marta Mackeviča ir
teikusi, ka lielākā daļa vidusskolēnu ir jaunās paaudzes pārstāvji, kuri ir
izauguši internetā, un augstākās izglītības nozare jau tagad izjūtot viņu
paradumu raksturu.
Viņasprāt, nākotnē šī tendence tikai pieaugs. “Šī
paaudze aizvien vairāk iesaistās vides iniciatīvās, sociālajā aktīvismā un
brīvprātīgo projektos. Jaunieši kļūst ļoti kritiski pret visu, kas var negatīvi
ietekmēt vidi vai sabiedrību, viņi ir gatavi mainīt savu dzīvesveidu un
paradumus, ja viņuprāt tas var palīdzēt,” uzsvēra Mackeviča, vienlaikus
piebilstot, ka tas jāņem vērā arī augstākās izglītības iestādēm, domājot par
atbilstošu studiju vidi un saturu.
Augstskolā informēja, ka aptauja, kuras mērķis bija
noskaidrot jauniešus plānus pēc vidusskolas un aspektiem, pēc kādiem viņi
izvēlas studiju vietu, notika interneta vidē no 16.novembra līdz 27.novembrim,
un aptaujā piedalījās 1006 respondenti.
Foto: no arhīva
