IzgIītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) arodbiedrībai
ir apsolījusi nākamgad skolotāju atalgojumu nodrošināt 100% apmērā, šodien
preses konferencē paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Viņa informēja, ka šodien Ministru prezidenta Krišjāņa
Kariņa (JV) rīkotajā attālinātajā sanāksmē Šuplinska prezentējusi Izglītības un
zinātnes ministrijas piedāvājumu grozījumiem Ministru kabineta noteikumos
“Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības
iestādēs”, apliecinot, ka skolotāju atalgojums nākamajā gadā tiks
nodrošināts pilnā apmēra.
IZM vēlējās samazināt par 20% valsts budžeta
finansējumu tām izglītības iestādēm, kuru audzēkņu sekmju vērtējums
centralizētajos eksāmenos ir zem 40%. Tāpat valsts budžeta finansējums
samazinātos arī tām izglītības iestādēm, kurās ir mazāks klašu piepildījums ar
skolēniem nekā noteiktu IZM piedāvātie kritēriji.
“Patlaban mēs no IZM sagaidīsim šī piedāvājuma
rakstu versiju, analizēsim to, lai saprastu vai tajā nav iestrādāti kādi
“zemūdens akmeņi”,” sacīja Vanaga.
Arodbiedrības līdere norādīja, ka par citām LIZDA
izvirzītajām prasībām IZM tikšanās laikā nav notikušas sarunas. Vanaga atzina,
ka sarunas nav bijušas vieglas. Viņa ir pateicīga arī sadarbības organizācijām
Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijai un
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kuras vienprātīgi uzskata, ka esošajā
krīzes situācijā nav pieļaujami grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas
varētu būtiski pasliktināt izglītības nozarē strādājošo cilvēku dzīves
apstākļus.
Preses konferencē par drošības pasākumiem
un izglītības procesa organizēšanu skolās Covid-19 apstākļos izglītības un
zinātnes ministre, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par šo tikšanos,
apliecināja, ka finansējums pedagogu atalgojumam nākamgad nesamazināsies.
Vienlaikus Šuplinska skaidroja, ka konkrētie Ministru
kabineta noteikumi esot saistīti ar vidējā izglītības posma skolu tīkla
sakārtošanas jautājumu, un, viņasprāt, šo procesu nevajadzētu apturēt. “Ja
vidējās izglītības posmā, izvērtējot visus faktorus redzams, ka skolā tuvākajā
laika posmā skolēnu skaits nesasniegs to, kāds norādīts atsevišķajā reģionālajā
līmenī, vajag izšķirties par skolas pakāpes maiņu vai sadarbības modeļa
izstrādi,” akcentēja ministre.
Šodien arodbiedrība ir nosūtījusi Saeimas deputātiem
un Ministru prezidentam dokumentu, kurā pieprasa atbalstīt LIZDA rosināto
izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisiju.
Kā vēstīts, LIZDA pieņēma lēmumu pieprasīt Šuplinskas
demisiju pēc tam, kad IZM bija gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA
prasībām, divas prasības – atbalstītas daļēji, kamēr pārējās – pilnībā
ignorētas.
Vanaga uzsvēra, ka izglītības nozares arodbiedrība
nevar piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi
likumdošanā, kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību. LIZDA
priekšsēdētāja uzskata, ka ministres retorika ir ciniska.
Arodbiedrība pauda neapmierinātību par to, ka
ārkārtējās situācijas laikā tiek izvirzītas neadekvātas prasības. Vanaga
norādīja, ka patlaban pedagogs jau dara vairāk nekā no viņa tiek prasīts.
Jaunajam saturam nav pietiekams daudzums kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst
informācijas tehnoloģiju gan skolēniem, gan skolotājiem un attālinātais darbs
notiek paaugstināta stresa apstākļos, kas ietekmēs izglītības kvalitātes
rādītājus.
“Šādos apstākļos izglītības un zinātnes ministre
līdz gada nogalei plāno valdībā apstiprināt paaugstinātas prasības darba
kvalitātei, kuras neizpildot, darba alga samazināsies par 20%. LIZDA uzskata,
ka tas nav pieļaujami un ciniski. Tā vietā ministrei bija jāmeklē vēl jauni
atbalsta pasākumi pedagogiem,” sacīja Vanaga.
Otra prasība, ko Šuplinska ignorējot ir pirmsskolas
izglītības pedagogi, kuriem netiek nodrošināti atbalsta mehānismi, tā vietā ir
panākta politiska vienošanās par to, ka prioritāte ir privāto izglītības
iestāžu atbalsts, digitalizācija, tehnoloģiju iegāde, kur gan daļa izdevumu ir
pamatoti, pauda Vanaga. Vienlaikus viņa akcentēja, ka pirmsskolas izglītības
pedagogi iznes lielu daļu darba uz saviem pleciem bez jebkāda atbalsta.
“Šāda attieksme ir tuvredzīga,” sacīja Vanaga.
Trešā aktuālākā problēma, kas joprojām paliek
nerisināta ir augstākās izglītības un zinātnes bāzes finansējuma nepietiekamība,
ko kā problēmu atzīst arī nozares ministrija. Vanaga norādīja, ka nav
pieļaujams, ka jaunizveidoto augstskolu padomju rokās varētu būt gan lēmējvara,
gan izpildvara, gan šķīrējtiesa, kas mazina LIZDA biedru iesaisti demokrātisku
lēmumu pieņemšanā augstskolās, norādīja Vanaga.
LIZDA priekšsēdētāja norādīja, ka arodbiedrība
sagatavos dokumentu par izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisijas
pieprasījumu un iesniegs to gan ministrei, gan parlamentam, kuram par šo
pieprasījumu būs jāorganizē diskusijas un par to jālemj. Vanaga atzina, ka viņa
nedomā, ka ministre pati varētu paziņot par atkāpšanos no amata.
Jautāta, vai konfliktu ar LIZDA ir iespējams atrisināt
arī citā veidā, Šuplinska norādīja, ka šis jautājums ir jāadresē arodbiedrībai
ne viņai. Ministre pauda, ka ir atbildēts uz LIZDA jautājumiem.
Šuplinska uzskata, ka sociālais dialogs ar LIZDA ir
ļoti intensīvs. “Es nevaru nosaukt nevienu darba grupu, kurā arodbiedrība
nebūtu pārstāvēta,” sacīja ministre.
Ministre teica, ka nav gatava atteikties no iecerētās
skolu reformas prasības, kuras rezultātā tām izglītības iestādēm, kuru skolēnu
vērtējums centralizētajos eksāmenos būs zem 40%, valsts mērķdotāciju samazinās
par 20%.
Šuplinska arī pārmeta arodbiedrībai sadarbības
trūkumu, pieņemot lēmumus par mācību procesu Covid-19 apstākļos.
Foto: no arhīva
